Norvēģu diēta ir mazkaloriju un vienmuļa – tās ēdienkartes pamatā galvenokārt ir olas un greipfrūti. Pēc norvēģu diētas autoru domām, pēc 14 dienu tās ievērošanas var zaudēt pat 10 kilogramus. Izlasiet par norvēģu diētas principiem, kādu efektu no tās iegūsiet un uzziniet, vai tā neizraisa blakusparādības.

Norvēģijas diētuizstrādās zinātnieki no Rikshospitalet - Universitātes slimnīcas Oslo. Taču problēma ir tā, ka ne pati institūcija, ne kāds konkrēts pētnieks neatzīst, ka būtu formulējis savus principus. Kāpēc? Norvēģu diēta ir ļoti ierobežojoša, un, lai gan tā var dot gaidītos rezultātus zaudēto kilogramu veidā, tai nav pozitīvas ietekmes uz veselību.

Norvēģijas diēta: noteikumi

1. Nejauciet vienā ēdienreizē taukus un ogļhidrātus

Norvēģu diēta, tāpat kā Kopenhāgenas diēta, ir zema kaloriju un ogļhidrātu diēta. Turklāt tās galvenais noteikums ir vienā ēdienreizē nekombinēt taukus un ogļhidrātus. Pateicoties tam, cilvēks, kurš ievēro norvēģu diētu, samazinātu apetīti un paātrinātu vielmaiņu. Tomēr šīs tēzes pamatotību pētījums neapstiprina. Vienu no tiem Ženēvas Universitātes slimnīcas zinātnieki veica 54 pacientiem ar aptaukošanos1 .

Respondenti tika sadalīti divās grupās: viens no viņiem ievēroja sabalansētu uzturu, otrs, kurā tika atdalīti ogļhidrāti un tauki. Abas grupas saņēma m altītes ar vienādu kaloriju skaitu. Pēc 6 nedēļām izrādījās, ka sabalansētās grupas cilvēki zaudēja 7,5 kg, bet tie, kas ievēro diētu ar taukiem un ogļhidrātiem atsevišķās ēdienreizēs - 6,2 kg.

2. Stingri ievērojiet diētas ilgumu

Norvēģijas diētai vajadzētu ilgt 14 dienas, nevis dienu ilgāk vai īsāk. Vēl vairāk – ja gadās novirzīties no strikti noteiktas ēdienkartes, no tās nākas atteikties, jo pat neliels apēsts cepums izslēdz gaidītos rezultātus. Norvēģijas diētu nevar lietot biežāk kā reizi gadā – pat tās noslēpumainie autori uzsver tās ietekmes postošo ietekmi uz organismu.

Lasi arī: Jogurta diēta – kas ir šī 2 nedēļu diēta?

Norvēģu diēta ietver pusdienas, bet tās trūkstvakariņas.

3. Norvēģijas diētā atļautie produkti

Norvēģu diēta ir ļoti vienmuļa – tās pamatā ir tikai vārītas (mīkstas vai cietas) olas un greipfrūti. Vēl viens šīs diētas vājums izpaužas ēdienkartes izvēlē. Pasaules Veselības organizācija (PVO) iesaka mūsu nedēļas ēdienkartē iekļaut ne vairāk kā 10 olas, un, ievērojot norvēģu diētu, mēs tās ēdam daudz vairāk.

Produkti, kas ir atļauti norvēģu diētā, lai gan tiek patērēti daudz mazākos daudzumos, ietver arī: pilngraudu maize, gaļa (vistas vai liellopa gaļa) ​​vārīta, iespējams, cepta folijā vai grilēta, zivis, salāti no tomātiem, burkāniem, spinātiem , selerijas, gurķi. Mēs ēdam salātus bez mērcēm un eļļas. Reiz ir arī augļu salāti.Ja runa ir par dzērieniem, tad ir atļautas: zāļu tējas, vāja kafija bez cukura un piena, tīrs ūdens - kopā aptuveni 2-3 litri dzērienu dienā.

4. Produkti, kas aizliegti norvēģu diētā

Norvēģijas diētas ēdienkartē ir iekļauts arī to pārtikas produktu saraksts, kurus nevar ēst. Tajos ietilpst: sāls, krējums, sviests, eļļa.

Lasi arī: vairāku dienu diētas - dārzeņu diēta, pulksteņa diēta, kāpostu diēta

Vērts zināt

14 dienu norvēģu diētai nav nekā kopīga ar pavisam citu diētu, bet ar tādu pašu nosaukumu. Šī "otrā" un ļoti veselīgā norvēģu diēta savā ēdienkartē ietver ēdienus, kurus patiesībā parasti ēd norvēģi: zivis, augļus, dārzeņus, vēžveidīgos, riekstus, veselus graudus. Tā ir paredzēta kā alternatīva Vidusjūras diētai cilvēkiem, kuri dzīvo valstīs ar vēsāku klimatu un kuriem nav pieejami daži no tās ievērošanai nepieciešamiem svaigiem produktiem. Ir vērts atzīmēt, ka "otrā" norvēģu diēta tika izstrādāta sadarbībā ar šefpavāriem, kas strādā slavenajā Kopenhāgenas restorānā Noma, kas apbalvots ar divām Michelin zvaigznēm un 2014. gadā žurnāls "Restorāns" atzīts par labāko restorānu pasaulē.

Norvēģijas diēta: efekti

Pēc norvēģu diētas autoru domām, cilvēki, kas ievēro diētu, šo 2 nedēļu laikā var zaudēt līdz pat 10 kg. Tie, kuri ievēroja šo diētu un nepārkāpa nevienu noteikumu, apliecina, ka izdevies nomest pat 10-14 kg. Der atcerēties, ka norvēģu diēta nezaudē ķermeņa taukus, bet gan muskuļu masu un ūdeni. Turklāt norvēģu uzturs nav sabalansēts, tāpēc tas izraisa vitamīnu un minerālvielu deficītu. Norvēģijas diētas pamatā ir olas, tāpēc tā var arī paaugstināt holesterīna līmeniasinis.

Norvēģu diētas autori iesaka atteikties no fiziskām aktivitātēm, tās ievērojot - tās ir pārāk nogurdinošas ķermenim un nedrīkst būt pārslogotas

Norvēģijas diēta: blakusparādības

Norvēģijas diētai var būt vairākas blakusparādības:

  • ģībonis;
  • dehidratācija;
  • problēmas ar ādu, nagiem, matiem;
  • aizkaitināmība, lielāka nervozitāte, kas izriet no nepieciešamības ievērot tik vienmuļu diētu;
  • yo-yo efekts – ļoti bieži rodas mazkaloriju diētu gadījumā; šāda veida diētas izraisa pārāk ātru svara zudumu īsā laikā, un pēc tam tikpat ātru atgriešanos pie vecajiem ēšanas paradumiem - mēs traktējam vienmuļu un stingru diētu kā nepieciešamu ļaunumu, un pēc tās pabeigšanas vēlamies sevi "atalgot" ar savu iecienītākie saldumi vai augstas kaloritātes ēdieni.
Tas jums noderēs

Norvēģijas diēta un vielmaiņa

Norvēģijas diētas piekritēji saka, ka tai ir jāpaātrina vielmaiņa. Taču realitāte ir cita – mazkaloriju diētai ir pretējs efekts – tā palēnina vielas sadedzināšanas procesu. Kaloriju ierobežojums liek organismam uzvesties kā bada periodā – palēninās dzīvības procesu temps, līdz ar to arī patērētās enerģijas daudzums. Tātad mēs nepaātrināsim vielmaiņu, patērējot mazāk kaloriju, nekā liek domāt mūsu pamata vielmaiņas ātrums (PPM jeb BMR - pamata vielmaiņas ātrums). BMR katram cilvēkam jāaprēķina individuāli, tomēr tiek pieņemts, ka sievietēm vecumā no 19 līdz 50 ikdienas kaloriju nepieciešamība ir 2200 kcal, bet tāda paša vecuma vīriešiem - 2900 kcal. Tikmēr, ievērojot mazkaloriju diētu, kas ietver arī norvēģu diētu, mēs dienā patērējam tikai 800-1500 kcal.

Norvēģu diēta: ēdienkarte

Norvēģu diētas ēdienkarte ir rakstīta uz 7 dienām – otrajā nedēļā ēdam tos pašus produktus, kas iepriekšējās nedēļas konkrētās dienās. Parasti pirmajās un otrajās brokastīs ēdam 1-2 olas - nekad jēlas, vienmēr vārītas vai cieti vārītas (izņēmums ir pirmā diena, kad varam ēst 3 no tām) un greipfrūtu, bet vakariņās vārītu gaļu vai. zivis.

I diena

1. brokastis:3 vārītas olas2. brokastis:3 vārītas olas, 1 greipfrūts, vāja kafija vai tējaPusdienas:dārzeņu salāti bez mērcēm un eļļas, 3 olas, 1 maizes šķēle, vāja kafija vai tēja

II diena

1. brokastis:1-2 vārītas olas2. brokastis:1-2 vārītas olas,greipfrūts, vāja kafija vai tējaPusdienas:vārīta liellopa gaļa, selerijas, tomāts, gurķi, vāja kafija vai tēja

III diena

1. brokastis:1-2 vārītas olas, vāja kafija vai tēja2. brokastis:1-2 vārītas olas, vārīti spināti ar karote jogurta Pusdienas: 2 karbonādes (jēra vai vistas gaļa), selerijas, gurķi, tomāts, vāja kafija vai tēja

IV diena

1. brokastis:1-2 vārītas olas, vāja kafija vai tēja2. brokastis:selerijas, gurķi, tomāts, greipfrūts, vāja kafija vai tējaPusdienas:1-2 vārītas olas, vārīti spināti, biezpiens, maizes šķēle

V diena

1. brokastis:1-2 vārītas olas, vāja kafija vai tēja2. brokastis:1-2 vārītas olas, spināti, vāja kafija vai tējaPusdienas:zivs, dārzeņu salāti, maizes šķēle, vāja kafija vai tēja

VI diena

1. brokastis:1-2 vārītas olas, vāja kafija vai tēja2. brokastis:augļu salāti, vāja kafija vai tēja Pusdienas:Vārīta liellopa gaļa, tomāts, selerijas, marinēti gurķi, vāja kafija vai tēja

VII diena

1. brokastis:1-2 vārītas olas, vāja kafija vai tēja2. brokastis:aukstas vistas vai tītara gaļas šķēle, tomāts, greipfrūtsPusdienas:dārzeņu zupa, tomāts, selerijas, vārīti kāposti, vāja kafija vai tēja

Avoti:

1. Piekļuve pētījumam: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/10805507

Kategorija: