Emocijas – tās ir gan prieks, gan satraukums, gan arī bailes, dusmas un dusmas. Ar visu spēku var teikt, ka emocijām ir ļoti liela nozīme cilvēka dzīvē – tās parāda, kas mums ir labs, un kas ne vienmēr. Izlasiet, kādas emocijas cilvēki piedzīvo, uzziniet, kas šīs emocijas patiesībā ir, un uzziniet, kāpēc tiek uzsvērta emociju loma starppersonu attiecībās.
Emocijas- teorētiski katrs no mums zina, kas tās ir, bet, ja mēs lūgtu atsevišķiem cilvēkiem uzskaitīt dažus piemērusemocijasvai par ļoti ilgi būtu jābrīnās, vai arī viņi varētu nosaukt tikai dažus no tiem. Patiesība savukārt ir tāda, kaemocijuizceļas ar simtiem – jo tās visas ir sajūtas, kas mūs pavada katru dienu. Dažasemocijasir īslaicīgas, citas savukārt mūs pavada daudz ilgāku laiku.
Kas ir emocijas?
Emocijas var saukt par sajūtām, kas mūs pavada šobrīd. Lasot ļoti interesantu grāmatu, varam justies ieintriģēti, skatoties šausmu filmu – bailes. Kad mēs nokārtojam ļoti grūtu eksāmenu, mēs jūtam prieku, un, kad mums ir arahnofobija un pamanām zirnekli sev blakus, mūsos parādās bailes.
Viss minētais ir emocijas. Viņiem raksturīga iezīme ir tā, ka tie parādās pēkšņi un ir ar kaut ko saistīti - tas var būt notikums, bet arī domas, kas vērstas uz kādu tēmu. Arī apkārtējie cilvēki mūsos izraisa emocijas. Tātad jūs varat teikt, ka emocijas ir reakcija uz to, ko mēs sastopam savā ceļā.
Daži tos salīdzina ar ceļa zīmēm: galu galā, kad mēs redzam, ka aiz loga pulcējas negaisa mākoņi, var parādīties bailes, kā rezultātā neiziet no mājas - šajā gadījumā emocija, kas ir bailes, liek domāt mums ir drošs risinājums, lai izvairītos no atrašanās ārā vētras laikā.
Emocijas neapšaubāmi ir svarīgas arī starppersonu kontaktos. Gadās, ka dodamies uz aklo randiņu un jau pēc pirmajām šādas tikšanās minūtēm sākam izjust riebumu pret savu kompanjonu – tāpēc emocijas liek turēties tālāk no šī cilvēka.
Psiholoģiskā izteiksmē emocijas tiek definētas kā garīgi procesi, kas rada subjektīvus iespaidusvērtība un kvalitāte. Emocijas parasti ir saistītas ar psihi, taču patiesība ir tāda, ka tās ietekmē arī ķermeņa funkcijas. Piemēri: sirdsdarbības paātrināšanās, ko pavada bailes un pastiprināta svīšana, kā arī asinsvadu paplašināšanās, kas rodas apmulsuma laikā, izraisot apsārtumu.
Emocijas un smadzenes
Tā kā emocijas ir tieši saistītas ar psihi, tad liktos, ka tām vajadzētu parādīties "galvā". Patiešām, tā ir taisnība - jau Hipokrāts apgalvoja, ka emocijas dzimst smadzenēs.
Tomēr vai ir kāda konkrēta nervu sistēmas daļa, kas ir atbildīga par šo sajūtu parādīšanos cilvēkos? Šajā gadījumā nevar izdalīt vienu konkrētu smadzeņu struktūru, bet kopumā limbiskā sistēma visbiežāk ir saistīta ar emocijām.
Emociju veidi
Iespējamo emociju klāsts ir patiešām liels – tāpēc vienkāršākais veids, kā tās uzskaitīt, ir grupēt noteiktās kategorijās:
- ar bailēm saistītas emocijas : trauksme, bailes, iebiedēšana;
- emocijas, kas saistītas ar prieku : laime, sajūsma, gandarījums vai lepnums;
- emocijas, kas saistītas ar mīlestību : pieņemšana, uzticēšanās, pielūgšana;
- emocijas, kas saistītas ar pārsteigumu : izbrīns, apjukums;
- ar kaunu saistītas emocijas : apmulsums, nožēla, pazemojums;
- ar skumjām saistītas emocijas : izmisums, nožēla;
- emocijas, kas saistītas ar dusmām : dusmas, dusmas, aizkaitinājums
Patiesība ir tāda, ka ne augstāk minētais, ne kāds cits emociju dalījums nav ideāls – iespējamie emocionālie stāvokļi savijas, un pat nožēla var būt saistīta gan ar mīlestību, gan ar skumjām.
Viens dalījums tomēr noteikti ir nepareizs – runa ir par emociju dalījumu pozitīvajās un negatīvajās. Faktiski tā ir tā, ka katra emocija, ja to pareizi izlasa, mums ir vērtīga.
Kā emocijas mūs ietekmē?
Emocijas, kā minēts iepriekš, mums liecina par to, kā mēs uztveram pasauli. Daudzi cilvēki seko pozitīvām emocijām – priekam, apmierinātībai vai svētlaimei – un tajā pašā laikā cenšas noliegt mazāk patīkamās, piemēram, skumjas, rūgtumu un iebiedēšanu. Tomēr emocijas nav vērts apspiest vai slēpt, vislabāk ir rīkoties otrādi, t.i., uzmanīgi tās vērot.
Emocijas mums vispirms stāsta par mums pašiem. Galu galā mēs bez iemesla nejūtamies kaunā, dusmīgi vai aizkaitināti – kaut kas parādāsfaktors, kas mūsos izraisa šādas sajūtas. Ir vērts padomāt, jo mūs varēja aizkaitināt drauga joks, kas bija absolūti nevietā, taču varējām piedzīvot aizkaitinājumu arī no tā, ka kāds, kuram tas nebija pienākuma, kaut ko nav izdarījis pēc mūsu domām. pieņēmumiem. Apzinoties doto emociju avotus, tas mūs patiesībā bagātina – tas, piemēram, parāda, vai mūsu reakcija bija pamatota vai ne vienmēr.
Nav sliktu emociju. Dažreiz mēs cenšamies slēpt savas skumjas vai nožēlu no sevis, taču patiesība ir tāda, ka labāk ir uz mirkli koncentrēties uz tām un mēģināt atrast to avotus un pēc tam tos pārvarēt. Slēptās emocijas bieži atgriežas ar pastiprinātu spēku, un tad tās sāp daudz vairāk.
Emocijas attiecībās
Tuvās attiecībās, piemēram, attiecībās, emocijas ir galvenās - par tām ir jārunā. Ja partneris mūs sarūgtina, dariet viņam to zināmu – nepaļaujieties uz to, ka viņš nāks klajā ar to, ko mēs šobrīd jūtam. Galu galā emocijas ir skaidras mums, ne vienmēr citiem. Grūtības dalīties savās emocijās dažkārt var izraisīt daudzu attiecību izjukšanu – tieši šī iemesla dēļ ir vērts par tām runāt ar savu partneri.
Par emocijām ne tikai jārunā, bet arī jāieklausās tajās. Tad, kad mīļotais cilvēks mazina mūsu emocijas, mēs, visticamāk, galu galā jutīsimies nesaprasti vai jutīsimies tā, it kā mūsu vajadzības tiktu ignorētas. Partneris nav cilvēks, kura pienākums ir sekot mūsu emocijām – galu galā viņš piedzīvo savas –, taču viņam tās noteikti ir jāņem vērā.
Emocionāls nenobriedums
Daži cilvēki bieži dzird no citiem, ka viņi ir emocionāli nenobrieduši, jo, piemēram, viņi viegli dusmojas vai nespēj kontrolēt savu aizkaitinājumu un spēj sabiedriskā vietā izcelties ar saviem mīļajiem. Problēmām ar emociju savaldīšanu var būt dažādi cēloņi, viena no iespējamām problēmām ir traucējumi, kas saistīti ar emociju izrādīšanu ģimenē, kas rodas agrā bērnībā
Cilvēkiem no ģimenēm ar emocionālu aukstumu diemžēl ir paaugstināts risks, ka arī viņiem būs grūtības izrādīt savas emocijas – tāpēc ir ļoti svarīgi parūpēties par pareizu bērna emocionālo attīstību
Bet kā attīstīt jaunieša emocionalitāti? Pirmkārt, runājot par emocijām. Šeit var izmantot piemēru situācijai: uzturēšanās ar bērnu rotaļu laukumā, kurai jābeidzas, jo ir gandrīz pusdienlaiks. Tādā gadījumā mazulis bieži kļūst dusmīgs un to atklāti pauž. Stāstot viņam tajābrīdis, kad viņam jādodas mājās, jo tas ir tas, ko vēlas vecāks un ar to saistītā viņa emociju mazināšana, noteikti nav labvēlīgs emocionalitātes attīstībai.
Un tad, kad mēs bērnam sakām, ka pilnībā saprotam viņa dusmas, lai gan patiesībā mums jādodas mājās, bērns saņem pavisam citu ziņu - tiek norādīts, ka mēs neskatāmies tikai uz viņa emocijām, bet arī to, ka tie ir vienkārši svarīgi.
Kā strādāt ar emocijām?
Jūs varat strādāt pie savām emocijām viens pats – jums tikai jādomā, no kurienes tās nāk. Reizēm gan var rasties sajūta, ka ar darbu ar sevi var nepietikt – šajā gadījumā var izmantot pat psihologa vai psihoterapeita palīdzību, kas spēj pacientam parādīt, kā pašam lasīt savas emocijas un kā tās ietekmēt.
Drīz mašīnas emocijas atpazīs labāk nekā cilvēki
Mašīnas arvien biežāk reaģē uz cilvēku emocijām. Viņi pielāgo reklāmas, mūziku un attēlus. Drīzumā emociju analīze un mērīšana ļaus nodibināt ciešas attiecības ar robotiem vai balss palīgiem. Sajūtu analīzei būs arī terapeitiskas funkcijas. Emocijas ir visa viedierīču tirgus nākotne.
- Emociju karte - uzzini, kā ķermenis reaģē uz konkrētām emocijām
- Emocionālā inteliģence: kas tas ir? Emocionāli inteliģentu cilvēku iezīmes
- Aleksitīmija ir emocionāls analfabētisms, kas nozīmē, ka emocijām nav vārdu
- Emocionāli nestabila personība: impulsīvi un robežlīnijas tipi. Cēloņi, simptomi, ārstēšana
Avots: Lifestyle.newseria.pl