Palīdziet vietnes attīstībai, daloties ar rakstu ar draugiem!

Multiplās sklerozes diagnoze ne vienmēr ir vienkārša, taču medicīnā ir daudz paņēmienu, kas palīdz noteikt precīzu diagnozi. Kādi testi var diagnosticēt MS?

Multiplās sklerozes diagnoze( multipleksa skleroze ,MS ) ir sarežģīta no simptomiem tikai tāpēc speciālisti ķeras pie specializētām pārbaudēm. MS diagnostikā tiek izmantoti attēlveidošanas testi, kā arī tiek veikta cerebrospinālā šķidruma izmeklēšana vai t.s. izsauktos potenciālus. Ir pat speciāla klasifikācija, kas palīdz multiplās sklerozes diagnostikā – ārsti palīdz šajā gadījumā, t.s. McDonald's kritēriji.

MS diagnostika: McDonald's kritēriji

Starptautiskā MS diagnostikas ekspertu grupa, kuru vadīja V. Makdonalds, 2001. gadā publicēja t.s. McDonald's kritēriji. Mazāk nekā 10 gadus vēlāk, 2010. gadā, tika modernizēta multiplās sklerozes diagnostiskā klasifikācija. Galvenais šo kritēriju pieņēmums ir tāds, ka, lai diagnosticētu MS, ir nepieciešams, lai ar slimību saistītās izmaiņas būtu izplatījušās laikā un telpā. Pagaidu diseminācijas gadījumā tiek teikts, ka nervu sistēmas patoloģiskas izmaiņas pacientiem parādās dažādos laikos. Ar telpisko difūziju saprot, ka multiplās sklerozes izraisītas nervu sistēmas struktūras izmaiņas notiek vairāk nekā vienā vietā.Multiplās sklerozes diagnozi pēc McDonald kritērijiem var veikt, identificējot dažādas izmaiņas pacientiem. Vienkāršākā situācija ir tad, ja pacientam ir vismaz divi MS recidīvi, un to laikā radušies neiroloģiskie simptomi nāk no diviem dažādiem perēkļiem (tas nozīmē, ka pacientu kaites ir saistītas ar defektiem vismaz divās nervu sistēmas daļās, t.i. patoloģijas var attiekties, piemēram, uz galvas un muguras smadzeņu struktūrām). Šajā gadījumā slimības diagnozi var noteikt pat bez papildu pārbaudēm.

Nedaudz savādāka situācija var rasties, ja pacientam ir divi recidīvi, bet viņa simptomi nāk no vienas slimības vietas - tad, lai diagnosticētu MS, jau ir nepieciešami attēlveidošanas testi. Multiplās sklerozes diagnoze var būtjānovieto gadījumā, ja MRI uzrāda multiplās sklerozei raksturīgas patoloģijas vismaz divās nervu sistēmas vietās.

MS diagnoze: attēlveidošanas testi

Attēlveidošanas tests, kas var vizualizēt ar multiplo sklerozi saistītās izmaiņas, ir magnētiskās rezonanses attēlveidošana. Slimību uzliesmojumi, kas cita starpā saistīti ar Ar demielinizāciju, kas notiek MS laikā, tās var rasties dažādās nervu sistēmas vietās, taču ir noteiktas vietas, kur to rašanās var liecināt par MS. Smadzeņu subkortikālās, periventrikulārās un subtentoriālās zonas tiek uzskatītas par reģioniem, kuros multiplās sklerozes gaitā ir raksturīga bojājumu parādīšanās.

MS diagnoze: CSF pārbaude

Cerebrospinālais šķidrums tiek iegūts ar lumbālpunkciju. Patlaban multiplās sklerozes diagnostikā retāk tiek izmantota tās sastāva pārbaude, lai gan dažkārt šīs vielas izmeklēšana atbalsta multiplās sklerozes diagnozi. MS pacientiem cerebrospinālā šķidruma izmeklēšanas laikā var konstatēt dažādas novirzes: var būt paaugstināts proteīna saturs vai palielināts leikocītu daudzums, taču šīs izmaiņas nav īsti cerebrospinālā šķidruma raksturīgās pazīmes. slimība. Vissvarīgākais faktors multiplās sklerozes diagnostikā ir vienas no antivielu frakcijas palielināta daudzuma klātbūtne šķidrumā - t.s. gamma-globulīns. Var konstatēt gan to palielināto daudzumu pārbaudāmajā materiālā, gan šķidrumu izmeklēt ar elektroforēzi. Pēdējā no šiem pētījumiem multiplās sklerozes gadījumā ir t.s oligoklonālās joslas.

MS diagnoze: citi testi

Pārrunājot multiplās sklerozes diagnozi, nevar nepieminēt izmeklējumu, ko var veikt, neizmantojot specializētu neiroattēlveidošanas iekārtu vai citus progresīvus instrumentus. Mēs runājam par neiroloģisko izmeklēšanu – tai ir fundamentāla loma, jo tieši šeit sākas viss multiplās sklerozes diagnostikas process. Neirologs var uzzināt par dažādām pacienta saslimšanām, piemēram, jušanas un līdzsvara traucējumiem vai paaugstinātu muskuļu tonusu. Tieši šis ārsts - ja konstatē pacientam kādas novirzes - nozīmē arī citus, sarežģītākus izmeklējumus.

MS diagnostikā, tālāk jauar minētajiem testiem, t.s elektrofizioloģiskie pētījumi. Tie sastāv no ts analīzes var novērtēt izsauktos potenciālus, piemēram, vizuālos vai somatosensoros izraisītos potenciālus. Šādu testu laikā individuālās sajūtas tiek stimulētas ar dažādiem stimuliem, pateicoties kuriem kļūst iespējams novērtēt signāla pārraides ātrumu nervu sistēmas struktūrās. Multiplās sklerozes gaitā - sakarā ar, cita starpā, demielinizācijas procesi - informācijas pārraides ātrums nervu šūnās var samazināties.

SM diagnoze: diferenciāldiagnoze

Kā jau minēts, nav neviena konkrēta pētījuma, kas varētu pārliecinoši apstiprināt multiplās sklerozes klātbūtni pacientam. Tāpēc viens no MS diagnozes nosacījumiem ir izslēgt citus iespējamos pacienta simptomu cēloņus. Multiplās sklerozes diferenciāldiagnoze ņem vērā vairākus dažādus apstākļus, svarīgākie piemēri:

  • nervu sistēmas infekcijas slimības (piemēram, Laima slimība vai sifiliss)
  • sarkoidoze
  • sistēmiskā sarkanā vilkēde
  • leikodistrofija
  • Deviča slimība
  • MELAS komanda
  • CNS neoplastiskas slimības (attīstās vai nu galvaskausa dobumā, vai mugurkaula kanāla struktūrās)
  • spondiloze
  • B vitamīna deficīts12
  • CADASIL komanda
  • asinsvadu malformācijas
  • izmaiņas, kas saistītas ar daudzu išēmisku perēkļu rašanos centrālās nervu sistēmas struktūrās

Laikam ir nozīme MS ārstēšanā

Par to, cik svarīgi ir ātri ieviest atbilstošu terapiju multiplās sklerozes ārstēšanā, saka Magdalena Fac-Skhirtladze, PTSR ģenerālsekretāre. Paziņojums ierakstīts zinātniskās konferences "Fizioterapija veselībai" laikā.

Palīdziet vietnes attīstībai, daloties ar rakstu ar draugiem!

Kategorija:

Neiroloģija