Kam jābūt uz iepakojuma un kā nolasīt uz etiķetēm norādītos derīguma termiņus? Kāda ir atšķirība starp vislabāk ēst un vislabāk ēst līdz? Ir vērts zināt, ka pārtikas produktu marķēšanu nosaka attiecīgie Eiropas Savienības noteikumi.
Katram pārtikas ražotājam ir pienākums informēt galapatērētāju parkonkrētās pārtikas produkta derīguma termiņu , kā tā tiek uzglabāta un sagatavota drošai lietošanai. Šis pienākums izriet no Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulas Nr. 1169/2011. Ir svarīgi, lai patērētājs varētu saprast pārtikas produktu marķējumā sniegto informāciju, lai patērētājs varētu izprast pārtikas produktu etiķetēs sniegto informāciju. ka to patēriņš ir drošs veselībai.
"Ēst" vai "vislabāk ēst"? Kā izlasīt marķējumu uz iepakojuma?
Pārtikas produkta noturību nosaka daudzi faktori. Tie cita starpā ir: ķīmiskais sastāvs, mikroflora, iepakošanas metode, īpaši uzglabāšanas apstākļi. Uz produktu iepakojumiem var atrast divus terminus:
"Jums jāpaēd līdz …"- t.s. izlietot līdz datumam. Norādītais datums norāda datumu, pēc kura pārtika ir nederīga patēriņam un tāpēc to nevar ēst. Šāds apzīmējums visbiežāk sastopams uz vismazāk izturīgiem produktiem, piemēram: gaļa, delikatešu izstrādājumi, atdzesētas ēšanai gatavas m altītes, piens vai nesterilizēti piena produkti. "Vislabākais līdz…" vai
"Labākais pirms beigām…"- t.s. minimālais derīguma termiņš, līdz kuram produkts saglabā savas īpašības, ja to pareizi uzglabā. Ražotājiem netiek prasīts noteikt minimālo derīguma termiņu tādiem produktiem kā: svaigi augļi un dārzeņi, galda sāls, cietais cukurs, etiķis, maizes un konditorejas izstrādājumi, dzērieni ar alkohola saturu 10 tilpumprocenti un vairāk.
Kāpēc gaļu glabājam augšējos plauktos un olas ledusskapja durvīs?
Ja nepieciešams, pārtikas produkta marķējumā jābūt informācijai par tā pareizu uzglabāšanu, lai saglabātu tā drošuma un veselības kvalitāti – krāsu, garšu, smaržu un uzturvērtību. Produkti, kuriem nepieciešama uzglabāšana ledusskapī,jāuzglabā ledusskapī, taču ņemiet vērā, ka temperatūra ledusskapī atšķiras atkarībā no konkrētās vietas. Piemēram, jēlai gaļai un zivīm ir nepieciešama zemāka temperatūra, tāpēc ir lietderīgi tās novietot zemākajā līmenī. Piens, piena produkti, gaļa, sviests, kā arī visi produkti, kas saskaņā ar ražotāja deklarāciju pēc atvēršanas jāuzglabā ledusskapī, jāuzglabā vidējos vai augšējos plauktos, un ledusskapja apakšējā atvilktnē - dārzeņi un augļi. Olām ir nepieciešams maz dzesēšanas, tāpēc tās visbiežāk tiek glabātas uz ledusskapja durvīm, un sasaldētā pārtika acīmredzamu iemeslu dēļ nonāk saldētavā. Pārējie produkti, kuriem ražotājs nav norādījis īpašus uzglabāšanas nosacījumus, jānovieto ārpus ledusskapja – tomēr salīdzinoši vēsā (optimāli +18˚C), sausā un tumšā vietā. Ja iegādājaties preci, kas ir iepakota vakuumā vai iepakota ar iepakojuma gāzēm, ir vērts pievērst uzmanību iepakojuma hermētismam. Šī iepakošanas metode ir paredzēta, lai pagarinātu pārtikas produkta derīguma termiņu, un derīguma termiņš šajā gadījumā attiecas uz situāciju, kad iepakojums ir neskarts. Savas drošības labad patērētājs nedrīkst pirkt preces ar bojātu iepakojumu.
Teksts Dr. Eliza Konecka-Matyjek, Pārtikas un uztura institūts, sagatavoja Solski BM aģentūra
Pārtikas un uztura institūts