Hipofīze ir endokrīnais dziedzeris, kura pareiza darbība ir būtiska pareizai ķermeņa darbībai. Hormoni, ko izdala šis orgāns, cita starpā kontrolē augšanas procesu gaitu, bet arī tie ir saistīti ar parādībām, kas saistītas ar vairošanos vai ietekmē vairogdziedzera un virsnieru darbību

Hipofīze(latīņuhipofīze , ang.hipofīze ) ir viens no Endokrīnās sistēmas svarīgākie dziedzeri. Šis orgāns parasti nepārsniedz vienu gramu svara, un tajā pašā laikā tas kontrolē dzīvībai svarīgu orgānu, piemēram, vairogdziedzera vai virsnieru dziedzeru, darbību. Pareizai hipofīzes darbībai ir būtiska nozīme pareizai organisma darbībai – slimības var izraisīt gan hipopituitārisms, gan apstākļi, kuros notiek pastiprināta hipofīzes hormonu izdalīšanās – hipofīzes hiperfunkcija.sastāvā iekļautie orgāni. Dažādas parādības ietekmē dažādu vielu sekrēciju, bet primārie centri, kas kontrolē dažādu hormonu izdalīšanos, ir hipotalāms un hipofīze.

Przysadka: atrašanās vieta un būvniecība

Cilvēka hipofīze ir aptuveni zirņa vai ķirša lielumā, parasti šī dziedzera svars ir aptuveni 0,5 grami. Orgāns atrodas galvaskausa centrālajā bedrē, tas tiek uzskatīts par daļu no diencefalona un atrodas sphenoid kaulu dobumā, kas pazīstams kā turku seglu. Kaulu struktūras ieskauj hipofīzi no visām pusēm, izņemot augšējo - no augšas dziedzeris aptver dura mater pagarinājumu, kas pazīstams kā turku seglu diafragma.Hipofīzi parasti iedala trīs daivās: priekšējā, vidējā un aizmugurējā. . Daži autori, kas analizē hipofīzes struktūru, ignorē vidējās daivas esamību, jo tā patiesībā ir cilvēka ķermenī. Priekšējā un aizmugurējā daiva atšķiras ne tikai ar hormoniem, ko tie izdala, bet arī pēc šo hipofīzes daļu izcelsmes. Hipofīzes priekšējā daiva veidojas no sekundāro aukslēju epitēlija un veido apmēram 80% no visa orgāna masas. Dziedzera aizmugurējā daiva savukārt veidojas no hipotalāma struktūrām un tā patiešām pieder šim orgānam - hipofīzes aizmugurējai daivai ir tiešs savienojums ar hipotalāmu, ganendokrīnie dziedzeri savā starpā ir saistīti caur t.s piltuve.

Hipofīze: hipofīzes priekšējās daļas hormoni

Hipofīzes priekšējā daļa tiek saukta arī par dziedzeru dziedzeri. Šai hipofīzes daļai ir ārkārtīgi liela nozīme, jo tā izdala t.s tropu hormoni, kas kontrolē citu endokrīno dziedzeru darbību: vairogdziedzera, virsnieru dziedzeru vai (attiecīgi konkrētajam dzimumam) olnīcu un sēklinieku darbību.

Hipofīzē ir 5 dažādu veidu šūnas – katrs šīs dziedzera šūnas veids ražo atšķirīgu hormonu. Šajā nodaļā izšķir šādas šūnas:

  • somatotrops: tās ir vislielākā šūnu populācija hipofīzes priekšējā daļā (līdz 40% no visām šūnām šajā dziedzera daļā), tās izdala augšanas hormonu (GH)
  • kortikotrops: to daļa kopējā dziedzeru masā ir aptuveni 20%, tie ražo kortikotropīnu (AKTH), ietekmējot virsnieru dziedzeru darbību

Attiecībā uz atlikušajām hipofīzes priekšējās daļas šūnu populācijām katra no tām veido līdz 5% no šīs dziedzera daļas kopējās masas, un tās ir šūnas:

  • tirotropīns: tie ražo vairogdziedzeri stimulējošu hormonu (TSH), kas kontrolē vairogdziedzera darbību,
  • gonadotrofiski: tie izdala lutropīnu (LH) un folikulus stimulējošu hormonu (FSH), kas ietekmē dzimumdziedzeru (olnīcu un sēklinieku) darbību,
  • laktotrops: tie ražo prolaktīnu, kas ir hormons, kas cita starpā ir atbildīgs par mātes piena ražošanas stimulēšanai.

Atlikušajā starpdaivā (kā arī hipofīzes priekšējā daļā) tiek ražots cits, vēl neminēts hormons melanotropīns (MSH), kas ietekmē pigmenta šūnu darbību ādā

Hipofīze: mugurējās hipofīzes hormoni

Hipofīzes aizmugurējo daivu dažreiz dēvē par hipofīzi. Daži pētnieki uzskata, ka šī hipofīzes daļa ir daļa no hipotalāma ne tikai tās izcelsmes un savienojuma ar šo orgānu dēļ, bet arī tāpēc, ka šī hipofīzes daļa faktiski neražo hormonus pati par sevi. Oksitocīns (kas ietekmē mātes piena sekrēciju) un vazopresīns (antidiurētiskais hormons, ADH, kas ir iesaistīts ķermeņa ūdens bilances kontrolē) izdalās no aizmugures hipofīzes. Tomēr šīs vielas tiek tikai uzglabātas un pēc tam atbrīvotas no hipofīzes. Vazopresīna un oksitocīna ražošana notiek hipotalāmā, no kuras šīs vielas tiek transportētas uz hipofīzes aizmugurējo daļu.

Hipofīze: hormonu sekrēcijas mehānisms

Hipofīzei ir ārkārtīgi svarīga loma citu cilvēku darbības kontrolēendokrīnie dziedzeri, tomēr hipotalāmam ir galvenā loma. Tas ir hipotalāms, kas izdala hormonus, ko sauc par atbrīvotājiem – šīs vielas stimulē hipofīzi atbrīvot savus hormonus. Hipotalāms ražo arī pretējos hormonus - statīnus -, kas samazina hormonu izdalīšanos no hipofīzes.

Hipofīzes hormonu sekrēciju ietekmē ne tikai hipotalāms, bet arī hipofīzes kontrolētie endokrīnie dziedzeri. Tas tiek darīts, pamatojoties uz t.s negatīvās atgriezeniskās saites cilpas. Piemēram, zems glikozes līmenis asinīs ir signāls, ka palielinās virsnieru hormonu izdalīšanās. Kad tas notiek, hipotalāms atbrīvo kortikoliberīnu, kas savukārt stimulē hipofīzi atbrīvot kortikotropīnu. Pēdējais no šiem hormoniem stimulē virsnieru dziedzerus ražot, cita starpā, glikokortikosteroīdi (GCS). Paaugstināta GCS koncentrācija asinīs noved pie ne tikai vielmaiņas vielmaiņas līmeņa, bet arī ietekmē hipotalāmu un hipofīzes darbību – fizioloģiskos apstākļos šie divi tropiskie orgāni pārstāj izdalīt vielas, kas stimulē virsnieru dziedzeru darbību. Pateicoties šādu mehānismu esamībai, ķermenim ir iespēja uzturēt homeostāzi un pareizi pielāgot hormonu izdalīšanos pašreizējām vajadzībām.

Hipofīze: hipofīzes slimības

Ņemot vērā, par cik procesiem ir atbildīgs hipofīze, iespējams, nav pārsteigums, ka tās funkciju disfunkcija var izraisīt daudz dažādu slimību stāvokļu. Patoloģijas var attīstīties gan tad, ja hipofīze ražo pārāk maz savu hormonu, gan tad, ja hipofīze izdalās pārmērīgi.

Viena no biežākajām hipofīzes problēmām ir neoplastiskas izmaiņas. Hipofīzes audzēji nav nekas neparasts – tiek lēsts, ka tie var veidoties līdz pat 15% no visiem smadzeņu audzējiem. Parasti tās ir labdabīgas izmaiņas, tās var vai nu ražot kādu hormonu, vai būt bez hormonālās aktivitātes. Hormonāli aktīvu audzēju gadījumā visizplatītākā no tiem ir prolaktinoma, t.i., adenoma, kas ražo prolaktīnu. Ir arī citas hipofīzes adenomas, piemēram, tās, kas pārmērīgi ražo augšanas hormonu vai tās, kas izdala pārmērīgu kortikotropīna daudzumu.

Šķiet, ka adenomas bez hormonālās aktivitātes ir mazāk bīstamas nekā hormonu radītās izmaiņas. Patiesībā izrādās, ka tas tā nebūt nav – audzēji, kas neražo hormonus, var, piemēram, augt un traucēt normālu hipofīzes šūnu darbību, kā rezultātā var rasties dažādu hormonu deficīts.tropi un galu galā hipopituitārisms. Neoplastiski bojājumi, kas veidojas optiskā krustojuma zonā, savukārt var radīt spiedienu uz redzes ceļa elementiem, kas var izraisīt pacientiem redzes traucējumus.

Hipofīzes darbības traucējumi var izraisīt daudzas slimības – tik daudz, ka šajā pētījumā būtu grūti pat īsi aprakstīt katru no tām. Atliek tikai uzskaitīt visbiežāk sastopamās slimības, kas saistītas ar hipofīzes darbības traucējumiem, un tās ir:

  • multihormonāla hipofīzes mazspēja
  • gigantisms
  • akromegālija
  • hipofīzes pundurisms
  • sekundāra hipotireoze vai sekundāra hipertireoze
  • Kušinga slimība
  • cukura diabēts
  • tukšu seglu komanda
  • Šīhana grupa
  • hipofīzes iekaisums
  • neatbilstošas ​​vazopresīna sekrēcijas sindroms (SIADH)

Kategorija:

Anatomija