COVID-19 ir akūta elpošanas sistēmas infekcijas slimība. To izraisa SARS-CoV-2 vīruss, kas klasificēts kā koronavīruss. Covid-19 var būt asimptomātisks, taču daudzos gadījumos tas izraisa simptomus, sākot no viegliem līdz vidēji smagiem līdz smagiem, kam nepieciešama hospitalizācija un bieži vien letāli. Kādi ir Covid-19 simptomi, kā slimība tiek ārstēta, kādas ir komplikācijas un kā es varu pasargāt sevi no Covid-19?

COVID-19- ir saīsinājums no angļu valodas vārdiem Coronavirus Disease 2022. Pasaule pirmo reizi par COVID-19 dzirdēja 2022. gada decembrī, kad Uhaņas pilsētā Hubei provincē tika diagnosticēta virkne nezināma cēloņa pneimonijas gadījumu. Vīruss, kas izraisīja slimību, sākotnēji tika nosaukts par 2022-nCoV (jauns koronavīruss), un tagad to sauc par SARS-CoV-2.

Ķīniešu pētnieki toreiz ieteica, ka pacienti saslimuši ar nezināmu vīrusu no sikspārņiem, un pangolīni varētu būt arī potenciālie netiešie pārnēsātāji.

Vīruss ir ļoti lipīgs, kas apvienojumā ar to populāciju uzņēmību, kurām līdz šim nav bijušas saskarsmes ar to, ir izraisījis uzliesmojumu – saslimšanas gadījumu skaits ir pieaudzis tik strauji, ka PVO (Pasaules Veselības organizācija) 2022. gada 30. janvārī paziņoja par draudiem sabiedrības veselībai epidēmijas rezultātā. 2022. gada 11. martā tika paziņots par Covid-19 pandēmijas stāvokli.

COVID-19 - simptomi

Covid-19 simptomi ir līdzīgi citu elpceļu infekciju simptomiem, tāpēc sākotnēji to ir viegli sajaukt ar saaukstēšanos vai gripu.

Pacientiem ar COVID-19 visbiežāk attīstās drudzis, klepus, muskuļu sāpes un nogurums, savukārt retāk Covid-19 simptomi ir iekaisis kakls, galvassāpes, caureja, ožas un garšas zudums, konjunktivīts, izsitumi un krāsas maiņa uz pirkstiem un pēdām.

Dažiem cilvēkiem ar Covid-19 attīstās smagas infekcijas pazīmes, piemēram, elpas trūkums, elpošanas problēmas, sāpes krūtīs un problēmas ar kustību un runāšanu.

Ir vērts uzsvērt, ka Covid-19 simptomi katram cilvēkam ir atšķirīgi – ne visiem pacientiem ir arī līdzīga intensitāte.

Parasti tie parādās 5 dienas pēc saskares ar vīrusu, taču var parādīties arī agrāk vai vēlāk - pat pēc 14 dienām.

COVID-19 - atzīšana. Pārbaudes ieslēgtasCOVID-19

Lai apstiprinātu COVID-19, nepietiek tikai ar simptomu analīzi: ir nepieciešamas specializētas pārbaudes. Pašlaik vienīgās Pasaules Veselības organizācijas ieteiktās pārbaudes aktīvas infekcijas apstiprināšanai ir RT-PCR testi, t.i. molekulārie testi, kas, vienkārši sakot, nosaka koronavīrusa RNS (SARS-CoV-2 vīrusa ģenētiskais materiāls) klātbūtni.

Testa materiālu iegūst, veicot uztriepi no pacienta deguna vai rīkles ar speciālu kociņu - t.s. tamponi.

Covid-19 pārbaude jāveic cilvēkiem, kuriem ir Covid-19 simptomi, galvenokārt klepus, drudzis, elpas trūkums, kā arī cilvēkiem, kuriem ir ciešs kontakts ar kādu, kurš ir saslimis ar Covid-19.

Tas ir ieteicams arī cilvēkiem, kas atgriežas no apgabaliem ar augstu koronavīrusu infekciju līmeni, un tiem, kas strādā (vai apmeklē) slimnīcu, kurā tiek ārstēti Covid-19 pacienti. Pārbaudes uz COVID-19 var veikt gan Valsts slimokases ietvaros (pārbaudes šobrīd, cita starpā, vada ģimenes ārsti), gan par maksu privātās iestādēs.

COVID-19 - infekcija un kurss

Zinātnieki atklājuši, ka ar COVID-19 visvieglāk inficēties ar gaisā esošām pilieniņām, saskaroties ar slima cilvēka sekrēta mikropiliņiem, lai gan iespējama arī koronavīrusa pārnešana gaisā, jo tas kādu laiku paliek gaisā.

Īpašs risks pastāv slikti vēdināmās telpās.

Pēc iekļūšanas organismā (kas iespējams caur muti, degunu un pat acīm) vīrusam uzbrūk organisma imūnās šūnas. Jau agrīnā infekcijas stadijā plaušās vīruss intensīvi vairojas un pēc tam ar gaisa pilienu palīdzību izplatās tālāk.

Covid-19 infekcijas gaita ir ļoti atšķirīga. Covid-19 var būt asimptomātisks (tas attiecas uz lielāko daļu bērnu, kas jaunāki par 15 gadiem), un simptomu intensitāte var atgādināt arī vieglu elpceļu infekciju vai gripu.

Visbeidzot, tas var būt smags, ieskaitot akūtu respiratorā distresa sindromu un pat vairāku orgānu mazspēju. Būtībā Covid-19 var būt trīs fāzes:

  • Viegli simptomi, tostarp drudzis, sauss klepus, reibonis, sāpes un sāpes muskuļos, galvā un locītavās.
  • Pneimonija, nav dzīvībai bīstama.
  • Smaga pneimonija, kas var izraisīt akūtu respiratorā distresa sindromu, sepsi un pat nāvi.

Tiek lēsts, ka gandrīz 80 procenti cilvēkiem, kuri cieš no COVID-19, nav nepieciešama ārstēšana slimnīcā. No otras puses, slimība ir smagāka vienam no 5-6 cilvēkiem.

Dažiem cilvēkiem pēc inficēšanās ar koronavīrusuNotiek SARS-CoV-2 parādība, ko sauc par citokīnu vētru. Tā ir sistēmiska iekaisuma reakcija, ko izraisa nedabiski stimulētas imūnsistēmas šūnas un nekontrolēta liela daudzuma pro-iekaisuma proteīnu, ko sauc par citokīniem, sekrēcija.

Šie proteīni ietekmē turpmāko ķermeņa imūnreakcijā iesaistīto šūnu augšanu, vairošanos un nekontrolētu stimulāciju. Citokīnu vētra ir ļoti bīstams stāvoklis, kas var izraisīt nāvi.

Līdzšinējie novērojumi liecina, ka rezistence pret koronavīrusu ir īslaicīga un ir iespējams atkārtoti saslimt ar COVID-19.

COVID-19 - ārstēšana

Personām, kurām ir apstiprināts, ka tās ir Covid-19, ir jāatrodas izolācijā. Vieglas vai vidēji smagas gaitas gadījumā slimība tiek ārstēta mājās, smagos gadījumos nepieciešama hospitalizācija infekcijas slimību slimnīcā.

Pašlaik nav efektīvas zāles pret Covid-19. Vieglas infekcijas gadījumā ieteicams lietot medikamentus, kas mazina simptomus: pretdrudža, pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus. Slimajam dienā jāatpūšas, daudz jādzer un jāpaēd dažas viegli sagremojamas ēdienreizes. Tā kā slimība ir ļoti lipīga, ir svarīgi, lai saslimušais uzturētos telpā, kas nav pārējā mājsaimniecība, izmantotu savus galda piederumus un iespējamā kontakta laikā valkātu masku.

Simptomu saasināšanās gadījumā - elpošanas traucējumi, elpas trūkums, ļoti augsts drudzis - pacients jā hospitalizē. Šādā situācijā jāizsauc ātrā palīdzība, kas pacientu nogādās infekcijas slimību slimnīcā.

Pagaidām nav COVID-19 specifiskas pretvīrusu ārstēšanas. Covid-19 pacientu aprūpes pamats ir simptomātiska ambulatorā ārstēšana ar pilnu intensīvas medicīniskās palīdzības atbalstu, kad nepieciešams.

Pašlaik ir vairāki papildu terapijas veidi, ko var izmantot COVID-19 ārstēšanai - kortikosteroīdu terapija (lieto, lai samazinātu iekaisuma reakciju, kas var izraisīt akūtu plaušu bojājumu un akūtu respiratorā distresa sindromu), imūnsupresanti un imūnglobulīns. terapija.

Cilvēkiem, kuri izstrādāja t.s citokīnu vētra, ārsti var lietot imūnsupresantus reimatoīdā artrīta ārstēšanai.

Asins plazma cilvēkiem, kuri ir pārvarējuši SARS-CoV-2 koronavīrusa infekciju un izstrādājuši specifiskas antivielas-imūnglobulīnus, arī var būt efektīva COVID-19 ārstēšanā. Pēc ekspertu domām, šādu cilvēku plazmā atrastās antivielasvar izraisīt imūnreakciju pret SARS-CoV-2, kas, iespējams, veicinās infekcijas efektīvu ārstēšanu. Tomēr ir vajadzīgi vairāk pētījumu.

Polijā Covid-19 ārstēšana tiek izmantota, cita starpā, atbalstoša aprūpe, kas ietver simptomātisku ārstēšanu, antibiotiku terapiju, skābekļa terapiju, glikokortikosteroīdus elpošanas funkcijas pasliktināšanās gadījumā, mehānisko ventilāciju un zāles ar iespējamu pretvīrusu iedarbību.

COVID-19 - komplikācijas

Virusologiem ir aizdomas, ka koronavīrusam var būt ilgstoša ietekme uz inficēto veselību, krietni pēc inficēšanās nedēļām (līdzīgi kā SARS, kas parādījās 2002. gadā).

Cilvēki, kas atguvušies no COVID-19, bieži ziņo, ka slimība atstāj pēdas, izraisot komplikācijas ilgstošu simptomu veidā, kas pazīstami kā postvīrusu sindroms, piemēram, nogurums, atmiņas zudums, galvassāpes, kuņģa-zarnu trakta problēmas, drebuļi, psiholoģiskas problēmas.

Daži cilvēki zaudē arī ožu un garšas sajūtu, cieš no elpas trūkuma, atmiņas traucējumiem un t.s. smadzeņu migla. Komplikācija pēc COVID-19 var būt arī izmaiņas elpošanas sistēmā, īpaši plaušās, kā arī sirdī. Daži pētījumi, kas līdz šim veikti ar nelielām pacientu grupām, liecina, ka 60 procentiem cilvēkiem, kuri cietuši no COVID-19, ir izmaiņas, kas raksturīgas iepriekšējam miokardītam, un 78% sirds ir bojāta.

Komplikācijas rodas ne tikai cilvēkiem ar vieglu, vidēji smagu vai smagu COVID-19, bet arī tiem, kuriem nav bijuši simptomi.

Pagaidām nav zināms, vai šīs izmaiņas ir pastāvīgas vai īslaicīgas, izzūd, piemēram, gadu pēc inficēšanās.

COVID-19 - mirstība

Covid-19 izraisītais mirstības līmenis ir pat vairākas reizes lielāks nekā sezonālās gripas gadījumā.

Kurš no Covid-19 mirst visbiežāk? Līdzšinējās analīzes liecina, ka cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem, visticamāk mirst no COVID-19, īpaši tiem, kam ir tādas blakusslimības kā diabēts, sirds slimības, hipertensija, nieru slimības, aptaukošanās, aknu slimības un vēzis.

No Covid-19 mirst arī jaunāki cilvēki, tostarp tie, kuriem nav blakusslimību. Līdz šim jaunākie COVID-19 upuri Polijā ir 18 gadus veci.

COVID-19 - kā pasargāt sevi?

Speciālisti uzsver, ka koronavīruss izplatās galvenokārt ar pilienu palīdzību – siekalu mikropilieni un izdalījumi no inficēta cilvēka elpceļiem var kādu laikupeld gaisā, tās var apmesties arī uz ikdienā lietojamiem priekšmetiem, piemēram, durvju rokturiem, telefoniem, banknotēm. Pieskaroties tiem, ir viegli izplatīt vīrusu ap muti, degunu vai acīm, un tas ir vienkāršs ceļš uz infekciju.

Tāpēc ir ļoti svarīgi ievērot drošības pamatnoteikumus. Ir svarīgi bieži mazgāt rokas un dezinficēt tās ar īpašiem preparātiem.

Lai pasargātu sevi no inficēšanās, jāievēro arī distances ievērošanas princips – šobrīd ieteicama 1,5 m distance, taču CDC un PVO eksperti uzsver, ka atsevišķos gadījumos, piemēram, slikti vēdināmās telpās, šāds attālums var izrādīties nepietiekams.

Jums arī jāaizklāj mute un deguns ar aizsargmasku – mēs ne tikai samazinām inficēšanās risku, bet arī novēršam iespējamu vīrusa pārnešanu uz vidi, ja esam tā nēsātāji vai esam bijuši slimība bez simptomiem.

Ieteicamais raksts:

DDM - ko nozīmē šis saīsinājums? DDM princips ir svarīgs cīņā pret koronavīrusu

Kategorija:

COVID 19