Joga ir fizisko, garīgo un elpošanas vingrinājumu sistēma no Indijas. Jogai ir daudz veidu, taču mūsdienās visizplatītākā prakse ir hatha joga, kas koncentrējas uz āsanām, pranajamu un meditāciju. Joga tiek uzskatīta ne tikai kā vingrojumu sistēma, bet arī kā dzīves filozofija. Uzziniet, kas ir joga, uzziniet vairāk par tās filozofiju un praksi, kā arī uzziniet par populārākajām jogas asanām un metodēm.

Joga ietekmē gandrīz visas cilvēka ķermeņa sistēmas un orgānus! Regulāra prakse (vismaz trīs reizes nedēļā vismaz vienu muhutu - 48 minūtes) jau pēc pirmā mēneša rada neaizvietojamu ietekmi uz veselību!

Asanas jeb jogas pozīcijas iedarbojas uz ķermeni četros virzienos: spiediens, stiepšanās, stiprināšana un relaksācija. Pateicoties viņiem, mēs aktivizējam neiromuskulārās un dziedzeru sistēmas, kas izpaužas kā mūsu veselības un efektīva prāta kvalitāte. Ja pievienojam pranajamu, tas ir, elpošanas prakses un meditāciju, mēs varam līdz nepazīšanai mainīt sevi un savu dzīvi. Protams, uz labu! Uzziniet vairāk par jogu un sāciet to praktizēt kopā ar mums!

Joga - kas ir joga

Joga nāk no Indijas, konkrētāk, no Indas ielejas reģiona. Tās vēsture sniedzas vairāk nekā 4000 gadu senā pagātnē, un kopš tā laika ir attīstījušās daudzas šīs zinātnes šķirnes, kas mūsdienās pazīstamas galvenokārt kā fizisko vingrinājumu un elpošanas prakšu sistēma (hatha-joga).

Joga pieder vienai no sešām Indijas filozofijas ortodoksālajām sistēmām, kas nodarbojas ar ķermeņa un prāta attiecībām. Tā nav reliģija, kā dažreiz tiek maldīgi pieņemts. Jogas mērķis ir iegūt iekšējo līdzsvaru un apvienot ķermeni un dvēseli. Šajā ziņā joga ir sevis pilnveidošana, meditācija un askētisms.

Mūsdienās populārākā jogas definīcija ir saistīta ar Yogi Svatmaram filozofiju, kurā svarīgākās ir āsanas un pranajama (elpošanas tehnikas). Neatkarīgi no izvēlētā jogas ceļa un metodes mērķis ir viens – sasniegt absolūtu brīvību jeb kaivaliju, beznosacījuma esamības un ķermeņa un prāta miera stāvokli.

Joga - svarīgākās jogas metodes

Joga ir plaša sistēma, pateicoties tās gadsimtiem senajām tradīcijām. Tā rezultātā ir izveidojušās daudzas šķirnes. Šeit ir īss pārskats par mūsdienās visbiežāk izmantotajām metodēm.

1. Hatha-joga- mūsdienās ir vispopulārākais jogas veids. Hatha joga balstās uz asānu praksi – specifiskām ķermeņa pozīcijām un elpas kontroli, tā saukto pranajama. Dažas skolas māca arī sešu attīrīšanas procesu, kas pazīstami kā krija, praksi, taču tas notiek diezgan reti, jo krije pamatā ir grēku nožēlas rituāli un attīrīšanas prakse, kas joprojām ir diezgan strīdīgi procesi.

Hatha joga koncentrējas arī uz morāles praksēm, t.i., ko drīkst un ko nedrīkst, kas jāievēro, lai būtu labs cilvēks. Hatha joga nozīmē arī smalku ķermeņu esamību, ko sauc par čakrām, tie ir lotosa formas centri mūsu ķermenī, konkrētāk mugurkaulā. Katrs no viņiem ir atbildīgs par vienu viņiem piešķirto ķermeņa zonu un tajā plūstošo enerģiju.

Mūsdienās hatha joga galvenokārt ir saistīta ar asanām un elpošanas praksēm, kuru mērķis ir uzlabot ķermeņa stāvokli un nomierināt prātu.

Pateicoties tam, to praktizē arvien biežāk, un to iecienījuši daudzas nodarbības un kursi, kas tiek organizēti jogas skolās, nometņu braucienos vai nodarbībās fitnesa klubos. Mūsdienās hatha jogu var praktizēt, pat izmantojot tiešsaistes kursus vai internetā ievietotus mācību video.

2. Bhakti-joga- ir garīga prakse, kas iegūta no hinduisma. Tās galvenais mērķis ir attīstīt mīlestību (bhakti) starp praktizētāju un Dievu. Šis kontakts ir tikai garīgs, un atkarībā no piekoptās reliģijas tam būs atšķirīgs raksturs.

3. Karma-joga– neapšaubāmi ir viens no svarīgākajiem jogas ceļiem. Pilnīga atbrīvošanās jeb jogas galvenais mērķis šeit tiek sasniegts ar pašaizliedzīgu rīcību un palīdzot trūcīgajiem. Tās pamatprincipus Bhagavadgītā noteica Krišna.

4. Mantra-joga- vārdi "mantra" nozīmē svētus dziedājumus un var teikt, ka tie ir šī jogas veida galvenā prakse. Mantra-joga ir saistīta ar lūgšanu un dziļu meditāciju. Tās spēks ir runātā vārda spēks, pateicoties kuram mēs apburam dzīvi un palīdzam piepildīties savām vēlmēm, tas ir, sasniegt dziļu iekšējo mieru un harmoniju.

5. Džnana-joga- ir gjānas jeb pārpasaulīgo zināšanu sasniegšana. Tā ir garīga un intuitīva izziņa, kas tiek panākta, izmantojot specializētas, dziļas meditācijas prakses.

6. Radža joga - saukta arī par Aštanga jogu un klasisko jogu. Radža-joga, cita starpā, sastāv no stingriem morāles noteikumiem, piemēram, savaldīga dzīve un emociju trūkumspieķeršanos, kā arī tikumu, sava dzīves ritma un meditācijas apgūšanu.

Tradicionālā tantra māca mums holistisku pieeju dzīvei un pasaulei ap mums. Pārmērīga seksualitātes izpausme ir ļaunprātīga izmantošana, un tā nāk no t.s mūsdienu tantra, kas radusies 20. gadsimta Rietumu kultūrā.

7. Tantra-joga- ir joga, kuras pamatā ir cilvēka enerģētiskā sistēma. Tantra-jogā tiek praktizētas Prānas sistēmas āsanas, kuru pamatā ir ķermeņa un prāta līdzsvars. Šī joga stimulē prānas sistēmu, kas caur endokrīno sistēmu labvēlīgi ietekmē psihi un ķermeņa stāvokli. Tantra māca holistisku pieeju dzīvei un pasaulei, liek mums sasniegt ķermeņa un prāta harmoniju un pamodina snaudošo seksualitāti.

Neticama elastība un spēks. Iepazīstieties ar tradicionālo hatha jogu, ko izpilda meistars no Indijas

Joga - filozofija

1. AsanasAsanas jāveic apzināti un lēni. Pareizi praktizējot, tie labvēlīgi iedarbojas uz muguras smadzenēm, kas ietver centrālo nervu sistēmu un visa organisma sakaru sistēmu, kas uztur mūsu ķermeņa veselību. Stimulējot mugurkaulu darbam un padarot to elastīgāku, viss ķermenis atdzīvojas! Asinsrite darbojas labāk, un nervi saņem pareizo barības vielu un skābekļa daudzumu.

Asanas aktivizē arī spiediena punktus, kas palielina dzīvības enerģijas plūsmu organismā. Iekšējo orgānu masāža asanās ir labvēlīga mūsu ķermenim, un dažas pozīcijas var dziedēt daudzas veselības kaites un slimības. Asanas vienmēr ir jāsaista ar dziļu relaksāciju un apzinātu elpošanu.

2. PranajamaCitādi tā ir apzināta elpošana. Elpa savienojas ar saules pinumu, kurā glabājas dzīvībai svarīgā enerģija jeb Prāna. Apzināta elpošana palielina šīs enerģijas daudzumu un padara mūs jaunus. Elpa var dziedēt ne tikai saspringtas un stīvas ķermeņa vietas, bet arī garīgās problēmas, trauksmi un depresiju. Regulāras elpošanas prakses sniedz mums relaksāciju, nosvērtību un kontroli pār mūsu prātu. Rezultātā mūsu veļas daudzums palielinās, un mēs burtiski izstarojam!

3. RelaksācijaRelaksāciju jogā sauc par savasanu. Tas uztur ķermeni un prātu veselīgu un harmonijā. Pareiza vingrošana ļauj atbrīvot milzīgu daudzumu vitalitātes un dzīvības enerģijas. Savasana pazemina asinsspiedienu un atdzesē ķermeni, un, kad mūsu ķermenis ir atdzisis, sākas dziļi atjaunojošie procesi.

Kad esam pārguruši un pārpūlējušies un mūsu nervu sistēma nedarbojas tā, kā vajadzētu, mēs esam pārkarsuši un jūtamies daudz ātrākts izdegt. Dienas laikā mēs tērējam daudz dzīvības enerģijas nevajadzīgām sadursmēm, strīdiem, stresam un raizēm. Savasana ļauj atgūt spēkus un atjaunot ķermeni un prātu pat dažu minūšu laikā. Jogi saka, ka dažas minūtes dziļas savasanas samazina nogurumu labāk nekā dažas stundas periodiska, nemierīga miega.

4. DiētaJoga savā filozofijā paredz tikai augu izcelsmes diētu, kuras pamatā ir neapstrādāti, dabiski produkti no mātes dabas. Veģetārieši un vegāni ēd pārtiku, kas atrodas pārtikas ķēdes augstākajā galā, jo augi iegūst savas vērtības tieši no zemes un saules.

Jogas filozofija par diētu ir ietverta teicienā: "Mēs ēdam, lai dzīvotu, mēs nedzīvojam, lai ēstu", kas parāda mērenības un veselā saprāta nozīmi uzturā. Jogi neēd dzīvās būtnes, jo viens no jogas principiem saka, ka nevajag nogalināt ne sava, ne citu labā. Uzturam jābūt tādam, lai nodarītu pēc iespējas mazāku kaitējumu zemei ​​un uz tās dzīvojošajām radībām, jo ​​svarīgākais ir nevis ēdiens, bet gan citu cilvēku dzīvības.

VEGETĀRĀ DIĒTA - labas un ilgas dzīves veids

Garšaugi koncentrēšanās uzlabošanai

Diēta labai atmiņai un koncentrācijai

5. Meditācija un pozitīva domāšanaŠie divi faktori spēcīgi ietekmē mūsu prāta un dvēseles stāvokli. Tiek uzskatīts, ka joga ir atslēga miera un pilnīgas harmonijas sasniegšanai. Meditācija ir prāta izslēgšana vai tā palēnināšana, savukārt pozitīva domāšana tiek panākta, praktizējot koncentrēšanos. Mums ir jāvalda pār savu prātu, nevis prātam pār mums. Šāda stāvokļa sasniegšana ir viens no svarīgākajiem jogas mērķiem un principiem.

Joga – jogas ietekme

Jogas ietekme un ieguvumi ir vismaz tikpat daudz, cik asānu. Jogas svarīgākie efekti ir:

  • locītavu un kaulu sāpju likvidēšana
  • galvassāpju likvidēšana
  • palīdzība depresijas ārstēšanā
  • muskuļu un cīpslu efektivitātes paaugstināšana
  • locītavu mobilitātes diapazona palielināšana
  • padarot ķermeni elastīgāku
  • ķermeņa attīrīšana no toksīniem
  • sirds un asinsvadu reģenerācija
  • nervu sistēmas atjaunošana
  • ķermeņa piesātināšana ar skābekli
  • vielmaiņas procesu paātrināšana
  • ādas nostiprināšana
  • stresa mazināšana
  • labklājības uzlabošana
  • sirds darba uzlabošana
  • elpošanas sistēmas uzlabošana
  • gremošanas sistēmas kaites mazināšana
  • , lai samazinātu kaitesizraisīja menstruācijas
  • Detox meistari: produkti ķermeņa attīrīšanas paātrināšanai
  • Kā piesātināt smadzenes ar skābekli? Diēta smadzeņu piesātināšanai
  • Treniņu (fizisko aktivitāšu) pozitīva ietekme uz psihi un pašsajūtu
  • Kā ar fiziskām aktivitātēm uzlabot savu pašsajūtu? Iepazīstieties 8 veidos!

Joga - jogas prakse: asanas

Asana burtiski nozīmē sēdēt. Taču visi, kas ir praktizējuši hatha jogu, zina, ka asanas nav dīkā sēdēšana uz paklājiņa un ka visbiežāk praktizētās sēdpozīcijas ir tikai ducis. Asanu izpildes mērķis ir iegūt iekšējo ķermeņa un garīgo līdzsvaru. Asanu veikšanas filozofija saka, ka ķermenim, kas ir pārāk saspringts, ir jābūt atslābinātam, un ka ķermenim, kas ir pārāk atslābināts, jābūt saspringtam.

Joga - asanu klasifikācija

Vispārpieņemtā asanu klasifikācija ir šāda:

  1. Pozas stāvus- tās ir jogas asānu pamatpozas. Tos izmanto, lai sagatavotos praksei un iesildītu ķermeni. Parasti šī ir augstākā pozīcija un tās modifikācijas.
  2. Sēdus pozas- ir otrās pamatpozas jogā pēc pozām stāvus. Tie palīdz nostādīt ķermeni pareizā stāvoklī meditācijai, piemēram, Sukhasana - turku sēdvieta vai Padmaasana - lotosa poza.
  3. Guļus un relaksējošas pozas- tiek iedalītas divās grupās: asanas guļus un guļus asanas. Tos izmanto ne tikai relaksācijai, bet arī attiecīgo muskuļu daļu dziļai izstiepšanai. Guļus stāvokļa piemērs ir mirušā ķermeņa pozīcija (savasana).
  4. Vērpes pozīcijas- palīdz novērst dažāda veida locītavu un muskuļu sāpes, īpaši tās, kas rodas no mugurkaula un gurniem. Vērpes pozīcijas ietver visu veidu stāvus trīsstūrus un sēdus.

Populārākās apgrieztās āsanas ir svece, kobra ir paredzēta uz aizmuguri saliektai pozīcijai, un lotoss ir paredzēts sēdošām asanām.

  1. Vērpes pozīcijas- palīdz novērst dažāda veida locītavu un muskuļu sāpes, īpaši tās, kas rodas no mugurkaula un gurniem. Vērpes pozīcijas ietver visu veidu stāvus trīsstūrus un sēdus.
  2. Pozīcijas ar noliekšanos uz priekšu- lieliski piemērotas ķermeņa nomierināšanai un stresa mazināšanai. Tie palīdz pret bezmiegu un regulē asinsspiedienu. Piemēri pozām ar noliekšanos uz priekšu ir Paścimotanaasana - sprādze, Dvikonaasana - saliekšanās ar rokām aiz muguras un Padahastaasana - stāvoša sprādze.
  3. Atpakaļlieces pozīcijas- atpakaļlieces pozīcijas pievienoenerģiju, cīnīties ar depresiju, atvērt sirds čakru un padarīt mugurkaulu elastīgāku. Pozīcijas ar izliektu mugurkaulu piemērs ir Bhujangaasana vai kobra.
  4. Asanas ar rumpja pagriezienu- tiek veiktas stāvot vai sēdus. Tos izmanto, lai uzlabotu gremošanu, sirdsdarbības ātrumu, elpošanu, un tiem ir nomierinoša iedarbība uz mūsu iekšējiem orgāniem, piemēram, Ardhamatsyendrasana - korķviļķis.
  5. Līdzsvara asanas- visbiežāk veic uz vienas kājas. Tie uzlabo ķermeņa stabilizāciju, dziļo muskuļu darbību un pagarina mugurkaulu. Tie ietver koka pozīcija un balerīnas pozīcija.
  6. Asanas apgrieztā stāvoklī- Asanas apgrieztā stāvoklī ir pozas ar galvu uz leju. Pateicoties tam, mūsu organisms kļūst labāk apgādāts ar asinīm, un asinis nonāk vietās, kur ikdienā tās nesasniedz pietiekamā daudzumā. Populārākā apgrieztā asana ir svece un galvas/plecu statīvs.

Joga - asanas prakse

Asanu izpildei ir daudz noteikumu. Galvenās no tām ir:

  1. Lēnām- katra kustība vai pozīcija jāveic lēni un precīzi, pievēršot uzmanību savam ķermenim, domām un elpošanai.
  2. Elpošana- jāiet roku rokā ar kustību. Elpošana jogā ir īpaši svarīga, un katrai asanas pārejai un kustībai ir iesakņojusies ieelpas un izelpas sistēma.
  3. Koncentrēšanās- pieņemot pareizu stāju, mēs koncentrējamies uz āsanas pareizību un pēc tam uz tās galveno punktu, t.s. čakra. Piemēram: kad mēs veicam krūškurvja atvēršanas pozīciju, mēs koncentrējamies uz krūtīm un atslābinām šo zonu.
  4. Enerģijas taupīšana - tas ir par konkrētas ķermeņa daļas atslābināšanu un to, kas neietilpst āsanā un nav tās galvenais mērķis.
  5. Apzināšanās- ir visu iepriekš minēto principu kombinācija. Apzinātība nozīmē vērot un sajust visu, kas notiek ar mūsu ķermeni un prātu, kad mēs praktizējam jogu.

Citi asana principi hatha jogā un tās praksēs ietver: pagarinājuma principu, elpošanas principu, relaksācijas principu, skaidra prāta principu, sakņošanās principu, savienojuma principu, nodoms.

Svarīgs

Joga ar instruktoru - labākais risinājums iesācējiem

Pirmo jogas nodarbību vislabāk veikt profesionāla instruktora pavadībā. Speciālists parādīs, kam pievērst uzmanību un izlabos pieļautās kļūdas. Pateicoties tam, jūs apgūsit pareizos ieradumus un vingrinājumi būs efektīvāki.

Cilvēki, kuri cieš no muguras sāpēmpirms vingrošanas jākonsultējas ar ārstu. Lai gan joga vairumā gadījumu ir labvēlīga mugurkaulam un novērš sāpes, dažas, īpaši progresīvākas asanas, nav ieteicamas konkrētu mugurkaula defektu gadījumā.

Uzziniet vairāk: Joga: praktizējiet mājās vai kopā ar skolotāju?

Joga - asanas tehnika

Asanas var veikt atsevišķi vai vienmērīgi pārejot starp dažādām pozīcijām. Jogā tos sauc par sekvencēm, un visslavenākā secība ir saules sveiciens, virzoties no augšas, krēsla, saliekuma uz priekšu, dēļa, nūjas, ar galvu lejup suns un atpakaļ uz sākotnējo kalna stāvokli. Ir daudzi saules sveiciena varianti, un atkarībā no skolas un instruktora mēs apgūsim secības, kas sastāv no daudzām dažādām pozīcijām.

Ir daudz asānu, un atkarībā no izvēlētā hatha jogas veida tām būs nedaudz atšķirīgs kurss un modifikācijas. Vispārējā asanu klasifikācija ir sadalīta vairākās grupās, kas satur galvenās asanas īpašības to sanskrita prefiksos. Šeit ir saraksts ar populārākajām asanām ar piederību atbilstošai grupai:

1. Vienumi uz leju ar prefiksu Adho

  • Downward Dog (Adho Mukha Śvānāsana)
  • Stāvs uz rokām (Adho Mukha Vṛkṣāsana)

2. Pusgarās preces ar prefiksu Ardha

  • Crescent Moon (Ardha Candrāsana)
  • Pusmugurkauls (Ardha Matsyendrāsana)
  • Puskuģis (Ardha Navāsana)

3. Vienumi ar nosaukumu "viens" un "viens" ar prefiksu Eka

  • Baložu karalis ar vienu kāju (Eka Pāda Rājakapotāsana)

4. "Savīti" un "pagriezti" ieraksti ar Parivrtta prefiksu

  • Pagriezts trīsstūris (Parivṛttatrikoṇāsana)
  • Pagriezts sānu leņķis (Parivṛttapārśvakoṇāsana)

5. Pozīcijas "guļus" ar prefiksu Supta

  • Saistīts guļus leņķis (Suptabaddhakoṇāsana)
  • Kājas pacelšana guļus stāvoklī (Suptapādāṅguṣṭhāsana)
  • Melo varonis (Suptavīrāsana)

6. Uz augšu un uz augšu ieraksti ar Urdhva

prefiksu
  • Tilts (Ūrdhvadhanurāsana)
  • Head-up suns (Ūrdhvamukhaśvānāsana)

7. "Sēdvietas" ar prefiksu Upavistha

  • Atvērts trīsstūris (Upaviṣṭakoṇāsana)

8. "Izstieptas" pozīcijas ar Utthita

prefiksu
  • Rokas pacelšana pie kājas (Utthitahastapādāṅguṣṭhāsana)
  • Sānu trīsstūris izstiepts(Utthitapārśvakoṇāsana)
  • Izstiepts trīsstūris (Utthitatrikoṇāsana)

Joga stresa, depresijas, trauksmes gadījumos: 6 jogas pozas, kas atslābina un palielina vitalitāti

AŠTANGAS JOGA: dinamiskās jogas teorija un prakse

Vērts zināt

Citas bieži praktizētas pozīcijas ir nosauktas dzīvnieku, priekšmetu, elementu vai dabas spēku vai ķermeņa stājas modifikāciju vārdā, kas būtu jāpieņem. Šeit ir daži piemēri ar nosaukumiem sanskritā:

  • Saistītais leņķis (Baddha Koṇāsana)
  • Celtnis (Bakāsana)
  • Bērns (Bālāsana)
  • Kobra (Bhujaṅgāsana)
  • Nūja (Daṇḍāsana)
  • Ērglis (Garuḍāsana)
  • Arkls (Halāsana)
  • Zivis (Matsyāsana)
  • Lotos (Padmāsana)
  • Krikets (Śalabhāsana)
  • Svece (Sarvāṅgāsana)
  • Nieboszczyk (Śavāsana)
  • Kalns (Tāḍāsana)
  • Sānu dēlis (Vasiṣṭhāsana)
  • Koks (Vṛkṣāsana)
Skatīt 8 fotogrāfiju galeriju

Joga - Pranajama: elpošanas cikls

Pranayama ir elpošanas vingrinājumu kolekcija, kas paredzēta toksīnu ķermeņa attīrīšanai un nervu sistēmas atjaunošanai. Elpošanas kontrole ir sinonīms ne tikai ķermeņa kontrolei, bet galvenokārt emocionālajai kontrolei.

Elpošanas vingrinājumi ir sadalīti trīs posmos:

  1. dziļa elpa (puraka)
  2. izelpa (recaka)
  3. aizturot elpu pēc ieelpošanas vai izelpas (kumbhaka)

Pranajama ir vissvarīgākais hatha jogas mērķis uzreiz pēc asanām. Tas jāveic četras reizes dienā, katrs 80 elpošanas ciklu. Asanas, kurās var praktizēt pranajamu, ir gudrā poza (siddhāsana), varoņa pozīcija (vīrāsana), lotosa pozīcija (padmāsana) un ķēdes leņķis (baddha koṇāsana).

Joga - meditācijas

Meditācija ir ļoti svarīga jogas sastāvdaļa. Tam jāpievērš īpaša uzmanība hatha jogā, kur meditācija un āsanas papildina viens otru. Meditācija māca mums kontrolēt savu prātu, atslābina mūs, atslābina mūs un ļauj mums labāk koncentrēties. Tas ir labāk nekā snaust dienas laikā!

Meditācija ir septītais solis ceļā uz Dharanu – koncentrēšanās mākslu. Šī ceļa mērķa sasniegšana sniedz mums pilnīgu ekstāzi, ti, samadhi. Sākoties piedzīvojumam ar meditāciju, mums vajadzētu izlemt par dažu minūšu ilgu praksi, kuras laikā mēs koncentrēsimies uz vienu izvēlētu lietu, piemēram, mūsu elpošanu. Mums vajadzētu arī meditēt noteiktā laikā un vietā. Kad esam izvēlējušies sev piemērotu meditācijas tehniku, varam sākt pastāvīgu praksi, kas ved uz visa organisma harmoniju.

Ko dod MEDITĀCIJA? Izmēģiniet SIMPLEVINGRINĀJUMI

Joga - kontrindikācijas

Lai gan joga ir viens no drošākajiem darbības veidiem, tas nenozīmē, ka tās nodarbībām nav kontrindikāciju. Dažām nopietnām mugurkaula slimībām, grūtniecēm un menstruācijām nepieciešama konsultācija ar pieredzējušu jogas instruktoru, kurš izskaidros, kuras pozas ir ieteicamas un no kurām jāizvairās attiecīgo kaišu gadījumā.

Visbiežāk minētās kontrindikācijas ietver:

  • stipras muguras sāpes nezināmu iemeslu dēļ
  • līdzsvara problēmas
  • progresējoša osteoporoze
  • pirmās 2 menstruāciju dienas
  • grūtniecība

Uzziniet vairāk:

  • Joga: indikācijas un kontrindikācijas jogas nodarbībām
  • Joga PMS simptomiem: Asanas pret PMS
  • Joga grūtniecības laikā: ietekme un kontrindikācijas. Jogas vingrinājumi grūtniecēm

Kategorija:

Joga