Alkaptonūrija (aizsardzība) ir slimība, kuras gadījumā organisms nesadala divas aminoskābes – fenilalanīnu un tirozīnu. Tā rezultātā organismā uzkrājas to pārveides produkts – homogentīnskābe, izraisot cita starpā pigmentētām ādas izmaiņām, artrītu un tendinītu, nopietnākos gadījumos nieru darbības traucējumiem vai sirds vārstuļu bojājumiem. Kādi ir alkaptonūrijas cēloņi un simptomi? Kāda ir ārstēšana?
Alkaptonuria(aizsardzība) , sarunvalodāmelna urīna slimība , ir ģenētiski noteikta vielmaiņa slimība, kuras gaitā tiek traucēta divu aminoskābju - fenilalanīna un tirozīna - vielmaiņa. Šo savienojumu pārvēršanās nav pilnīga, bet tiek apturēta homogentīnskābes stadijā. Rezultātā šis savienojums organismā uzkrājas polimēru veidā, kas laika gaitā izraisa audu krāsas maiņu (specializējas slimību aizsardzībā) un to bojājumus. Homogentīnskābe visbiežāk nogulsnējas ādā, skrimšļos, fascijās, asinsvadu sieniņās, plaušās, acs sklērā, sirds vārstuļos, cietajā apvalkā un bungādiņā.
Alkaptonūrija tiek diagnosticēta vienam no 100-250 tūkstošiem. cilvēku pasaulē, bet dažos apgabalos tas ir biežāk sastopams, piemēram, Slovākijas ziemeļrietumos (kur tiek lēsts, ka izplatība ir aptuveni 1 no 20 000 cilvēku) un Dominikānas Republikā, dažās Jordānijas daļās un Indijas dienvidos.
Turklāt šī slimība ir divreiz biežāka vīriešiem nekā sievietēm un biežāk sastopama radniecīgu vecāku bērniem.
Alkaptonūrija - cēloņi
Slimību izraisa enzīma, ko sauc par homogentīnskābes oksidāzi (HGO), deficīts, kas ir iesaistīts tirozīna un fenilalanīna pārvēršanā un ir atbildīgs par homogentizīnskābes sadalīšanos organismā. Šo deficītu izraisa HDG gēna mutācija, kas satur norādījumus iepriekšminētā ražošanai. enzīms.
Slimība tiek pārmantota autosomāli recesīvā veidā, t.i., lai bērns saslimtu, viņam jāsaņem viena bojātā gēna kopija no katra vecāka
Alkaptonūrija - simptomi
Bērnībā slimība var izpausties tikai mainot urīna krāsu no salmiem uz melnu vai krāsojot autiņbiksītesun apakšveļu.
Pilnīga slimības forma parādās tikai aptuveni 30-40 gadu vecumā. Pēc tam parādās:
- izmaiņas ādā - dzelteni, dzeltenbrūni, brūni, tumši brūni vai pelēkzili plankumi. Tie ir dažāda izmēra un parādās dažādās ķermeņa zonās:
- ausīs - tur ļoti bieži parādās tumši brūni vai pelēkzili plankumi. Tad pavadošais simptoms ir tumšs vai pat melns ausu sērs - seja - zigomātiskās velves zonā, āda iegūst brūnu vai tumšu krāsu - plakstiņi - parādās melni plankumi - ekstremitāšu - parādās plankumi uz pirkstiem sānos plaukstas, nagu plāksnītes, pēdu zoles - krūtis - ir manāma pelēcīgi zila ādas krāsa - zem padusēm, ap tūpļa un dzimumorgāniem - ir brūni olīvu krāsa - virs cīpslām, visbiežāk ap plaukstu locītavām
Raksturīgs alkaptonūrijas simptoms ir urīna krāsas maiņa uz melnu, saskaroties ar gaisu
- izmaiņas osteoartikulārajā sistēmā
- tā sauktais aizsargājoša artropātija, t.i., deģeneratīvas izmaiņas locītavās, kas parasti skar lielās locītavas (plecu, gūžas un ceļa), kas cita starpā izpaužas locītavu sāpes, rīta stīvums, ierobežota locītavu kustīgums un to deformācija - stīvuma sajūta un sāpes mugurkaula krustu-jostas rajonā, kas ir disku iznīcināšanas un skriemeļu pārkaļķošanās rezultāts, īpaši mugurkaula jostas daļā - padziļināšanās krūšu kurvja kifoze ar vienlaicīgu jostas lordozes samazināšanos
- dzirdes traucējumi - ir homogentīnskābes uzkrāšanās rezultāts bungādiņā, kas izraisa dzirdes zudumu vai kurlumu
- melni plankumi uz acs ābola - vietā, kur sklēra saskaras ar radzeni
- nefrolitiāze un nieru darbības traucējumi
- pārkaļķošanās koronārajās artērijās un aortas vārstuļu bojājumi
- vīriešiem priekšdziedzera pārkaļķošanās
Alkaptonūrija - diagnoze
Ja ir aizdomas par alkaptonūriju, tiek veikta gāzu hromatogrāfija - tests, kas nosaka homogentīnskābi urīnā
Papildus ir nepieciešama mugurkaula (uzrāda diska deģenerāciju un pārkaļķošanos mugurkaula jostas daļā) un locītavu rentgens.
Alkaptonūrija - ārstēšana
Pacientiem var ievadīt lielas askorbīnskābes (C vitamīna) devas, kas var ierobežot aizsargājošā pigmenta nogulsnēšanos audos. Tomēr jaunākais atklājums alkaptonūrijas ārstēšanā ir preparāts NTBC, t.i., 4-hidroksifenilpirovīnskābes dioksigenāzes inhibitors, kassamazina homogentīnskābes veidošanos.
Vēl nesen ārsti ieteica diētu ar zemu olb altumvielu saturu, kuras mērķis bija kavēt homogentīnskābes veidošanos. Tomēr izrādījās, ka tā ilgstoša lietošana nedeva gaidītos rezultātus.
Papildus tiek izmantota simptomātiska ārstēšana, t.i., nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, kineziterapija, fizikālā terapija, masāža
Ļoti progresējošu deģeneratīvu izmaiņu gadījumā locītavās var būt nepieciešams ievietot implantus (artroplastika). Ķirurga iejaukšanās var būt nepieciešama arī mitrālā vārstuļa bojājuma gadījumā.