Pastāvīgas personības izmaiņas var būt traumatiska ilgstoša stresa vai atsevišķas situācijas rezultāts. Izmaiņas, kas notiek personībā, tad nav saistītas ar mehāniskiem bojājumiem vai smadzeņu slimībām. To avots ir ekstrēmi pārdzīvojumi, kas tik ļoti ietekmē psihi, ka atgriezties pie labklājības, pirms viņi to piedzīvoja, ir grūti un ilgstoši vai pat neiespējami.

Garīgās slimības, hronisku sāpju pieredze vai izdzīvošana katastrofā – dabas katastrofa vai terorakts ir stresa faktori, kas var neatgriezeniski ietekmēt personību. Šī ietekme ir izmaiņas pašreizējā uzvedības, jūtu, domāšanas un funkcionēšanas modelī attiecībās ar citiem cilvēkiem.

Pastāvīgas personības izmaiņas pēc garīgas slimības

Šāda veida personības izmaiņas var rasties smagas garīgas slimības izraisītas smagas pieredzes rezultātā. To avots nav prepsihotiski personības traucējumi vai nepilnīgas atveseļošanās no garīgām slimībām. Diagnozē tie ir jānošķir no atlikušās šizofrēnijas un nepilnīgas atveseļošanās no garīgās slimības simptomiem. Persona, kas piedzīvo šādas personības izmaiņas, var:

  • izrādīt lielu atkarību no citiem un izteikt prasīgu attieksmi,
  • ir pārliecība par to, ka viņu raksturo pagātnes slimība. Tas noved pie izolācijas un nespējas nodibināt ciešas un labas attiecības ar citiem cilvēkiem,
  • nemitīgi sūdzas par dažādām slimībām un kaitēm, kuras var pavadīt hipohondriālas tieksmes un iestāšanās slima cilvēka lomā,
  • atsakies no līdzšinējām aktivitātēm, ierobežo tās vai runā par interešu un prasmju trūkumu brīvā laika pavadīšanā,
  • ir nestabils vai disforisks garastāvoklis, kas nav radies garīgas slimības anamnēzē,
  • ziņot par problēmām, kas saistītas ar sociālo (māte, tēvs, draugs, meita u.c.) un profesionālas (darbinieka) lomas.

Pastāvīgas personības izmaiņas sāpju dēļ

Hronisku sāpju sindroms (piemēram, hroniskas slimības vai vēža gadījumā), invaliditāte vai tuvinieka zaudējums var izraisīt arī pastāvīgas personības izmaiņas. Hroniskas fiziskas sāpes, kas saistītas ar slimību vai invaliditāti, var:

  • izraisa aizkaitināmību,
  • izraisa uzbudinājumupsihomotors,
  • samazināt vai pilnībā atteikties no savām interesēm,
  • pazemina garastāvokli un liek raudāt,
  • un dažreiz pat izraisīt psihotiskas reakcijas.

Psiholoģiskās sāpes pēc mīļotā zaudējuma ir grūti lokalizējamas, jo tās nav jūtamas noteiktā ķermeņa vietā. Var teikt, ka "visam cilvēkam" sāp. Lai gan sāpju avotu nevar noteikt, tās izraisa specifiskus somatiskus simptomus (piemēram, sliktu dūšu, migrēnu, aizsprostojumus/paralīzi organismā, kas kavē pareizu darbību). Tam var pievienot psiholoģiskus simptomus, kas ir līdzīgi tiem, kas saistīti ar hroniskām fiziskām sāpēm.

Svarīgs

Var apsvērt pastāvīgas personības izmaiņas, ja izmaiņas saglabājas vismaz 2 gadus pēc traumatiskā notikuma.

Pastāvīgas personības izmaiņas pēc katastrofas

Parādās pēc ārkārtēja stresa, kas saistīts, piemēram, ar ilgstošu piedalīšanos dzīvībai bīstamās situācijās (terorisms), dabas katastrofu (ugunsgrēks, plūdi), ilgstošas ​​nebrīves, kas saistīta ar dzīvības risku (nolaupīšana), spīdzināšanu un palikt koncentrācijas nometnē.

Stress, kas tad rodas, ir jābūt tik spēcīgam, ka nav svarīgi, kāda bija tā cietušā iepriekšējā psiholoģiskā pretestība. Pietiek izdzīvot šo konkrēto pieredzi, lai psihē notiktu neatgriezeniskas izmaiņas.

Tie var izpausties:

  • naidīga vai neuzticīga attieksme pret pasauli,
  • izstāšanās no sabiedriskās dzīves,
  • pastāvīga tukšuma vai pat bezcerības sajūta,
  • spriedze un aizkaitinājums, kas rodas no apdraudējuma un atsvešinātības.

Pirms šāda veida personības izmaiņām var rasties pēctraumatiskā stresa traucējumi vai pēctraumatiskā stresa traucējumi, PTSD (posttraumatiskā stresa traucējumi).

Tas jums noderēs

PTSS jeb posttraumatiskā stresa traucējumi ir aizkavēta vai ilgstoša reakcija uz īslaicīgu vai ilgstošu stresa notikumu. Šādai pieredzei jābūt īpaši draudīgai vai katastrofālai. Un pārdzīvojumi, ko tas rada, ir ļoti grūti gandrīz katram cilvēkam. To, ka PTSS parādīsies vai tā norise būs smagāka, var ietekmēt, piemēram, obsesīvi-kompulsīva un astēniska personība, t.i., pasīva vai atkarīga personība, kā arī iepriekš pieredzēts nervu sabrukums (neirotiskā dekompensācija).

Kategorija:

Psihiatrija