Marlēna un viņas vīrs plānoja trīs bērnus. Pirmā grūtniecība bija ļoti laba, taču dzemdības notika septītajā mēnesī un pirmās dzīves nedēļas viņa pavadīja inkubatorā. Ar otro bērnu no sākuma nebija viegli. Marlēnai bija grūtības palikt stāvoklī un pēc tam viņu noturēt. Rezultātā mazulis pasaulē ieradās divus mēnešus pirms plānotā dzemdību datuma.

Mēs ar vīru vienmēr zinājām, ka vēlamies vairāk nekā vienu bērnu - stāsta 33 gadus vecā Marlēna no Varšavas, 7 gadus vecās Viktorijas un 3 gadus vecās Olas mamma. – Mans vīrs nāk no daudzbērnu ģimenes. Viņa mājā pie svētku galda vienmēr ir daudz cilvēku. Viņi visi ir tuvu viens otram. Man tas patīk. Tātad, kad plānojām savu laulību, mēs abi domājām, ka tās būs trīs. Pagaidām mums ir divas brīnišķīgas meitas. Un, lai gan viņi abi ir dzimuši ar problēmām, es neesmu drosmi. Cerams, ka tās nav beigas. Pirmo grūtniecību uztvēru labi. Es visu laiku strādāju, biju ļoti aktīvs un jutos lieliski. Neskatoties uz to, Viktorija piedzima septītajā mēnesī un savas dzīves pirmās nedēļas pavadīja inkubatorā. Bērnu memoriālā veselības institūta ārste mums draudēja ar cerebrālās triekas vīziju, bet par laimi viņa kļūdījās. Pēc gadu ilgas rehabilitācijas nelielās problēmas pazuda un Wiki attīstījās pareizi. Toreiz man trūka pieredzes un pārliecības. Es koncentrējos uz bērna pieskatīšanu un… varbūt mazliet atstāju novārtā savu veselību. Neskatoties uz regulārām pārbaudēm pie ginekologa, es laikus nesapratu, ka man ir audzējs olnīcā. Man bija jāveic operācija, kas man atstāja tikai 50 procentus. iespēja iegūt otru bērnu. Es nesalūzu, bet uztraucos, vai atkal izdosies palikt stāvoklī. Un varbūt tāpēc, ka mēs ar vīru ļoti centāmies, tas neizdevās. Beigās atlaidu. Es nolēmu beigt par to domāt. Kādā nedēļas nogalē es piedalījos integrācijas sanāksmē, ko organizēja mans darba devējs. Bija dažādas aktivitātes, tostarp gumijlēkšana. Man bija bail, bet es nolēcu. Tad man ienāca prātā doma, ka ar grūtniecību būs tāpat. Man vienkārši jālec… Es pārstāju baidīties, raizēties un prātot, vai šis ir labs laiks, vai mums tas izdosies. "Tas ir tagad vai nekad," es nodomāju un… drīz pēc tam, kad paliku stāvoklī.

Problēmas palikt stāvoklī

Es neesmu veicis nevienu testu.Es padevos liktenim. Biju domājusi, ka ja ir grūtniecība, tad ātri noskaidrošu, aiziešu pie ārsta un viņš to apstiprinās. Tas bija tā. Diemžēl šoreiz sākumā bija sarežģījumi. Sestajā nedēļā man sākās asiņošana. Grūtniecība bija apdraudēta, tāpēc nokļuvu slimnīcā. Tā bija Medicīnas akadēmijas klīniskā slimnīca ul. Lindlijs. Man šķita, ka man ir jārūpējas lieliski, kamēr es gulēju pie sevis un cīnījos ar domām par to, kas notiks tālāk. Nevienu par mani neinteresēja, un jaunais ārsts, kurš taisīja ultraskaņu, pat nevarēja atrast augli! Par laimi, pēc medikamentu lietošanas asiņošana apstājās un pēc dramatiskas nedēļas varēju doties mājās. Tad visu grūtniecības laiku līdz pat dzemdībām mani vadīja daktere no privātās klīnikas. Tas nebija viegli. Man iedeva 20 progesterona injekcijas un pusotru mēnesi nācās nogulēt. Es biju ļoti uzmanīga pret sevi, jo baidījos zaudēt savu bērnu. Biju uzmanīgs ik uz soļa, bet no baseina neatteicos. Agrāk tur gāja visa ģimene, un mēs visi kopā peldējāmies. Lai nu kā, kaites norimstot, varēju normāli funkcionēt, bet ik pa laikam paņēmu atvaļinājumu un paņēmu pārtraukumu no darba. Tomēr astoņas stundas, kas pavadītas pie rakstāmgalda, man nebija spēka.

Slikta dūša un tieksme grūtniecības laikā

Man bija slikta dūša visas grūtniecības laikā. Man nebija apetītes, es biju jutīgs pret smaržām, īpaši gaļas un gaļas smaržām. Viss mani kaitināja. Varēju ēst tikai melones. Uz darbu paņēmu līdzi divus, un reizēm ar to nepietika, tāpēc pirku trešo. Nekas cits man nepatika, varbūt arbūzi un āboli. Smejamies, ka Ola tāda meloņu meitene, lai gan viņai šie augļi pagaidām negaršo. Ja neskaita šīs kaites, es jutos lieliski. Mans vīrs Pāvels man ļoti palīdzēja, viņš rūpējās par mani – tāpat kā mani vecāki, kuri tolaik bieži pieskatīja Viktoriju. Es jutos mīlēta un skaista… Visi bija ļoti priecīgi, arī Viktorija, kura auskultēja kopā ar mums un gāja uz katru ultrasonogrāfijas izmeklējumu. Tieši viņa izvēlējās vārdu savai māsai. No sākuma bija jābūt Olam un beigām! Tas bija ideāli, jo šis vārds lieliski piestāv Oleņkai.

Priekšlaicīgas dzemdības

Diemžēl man neizdevās izturēt līdz grūtniecības beigām. Oleńka, tāpat kā Viktorija, iespiedās pasaulē. 31. nedēļā man sākās asiņošana. Ātrā palīdzība mani aizveda uz slimnīcu Kasprzaka ielā, kur man konstatēja 2 cm dilatāciju. Man iedeva zāles, lai apturētu dzemdību darbību un pēc dažām stundām viss nomierinājās. Saskāros ar grūtniecības patoloģiju. Neskatoties uz dramatisko situāciju, man ir ļoti labas atmiņas par savu uzturēšanos šajā slimnīcā. Nevarēja salīdzināt ar to, ko biju pieredzējis iepriekš! Palātā valdīja jauka atmosfēra, sievietes palīdzēja viena otraiviens otru, un vecmāte pienāktu klāt un pajautātu, vai tev ko nevajag. Jutu, ka esmu labi pieskatīta, ka visa uzmanība ir vērsta uz mani un mazuli. Likās, ka iznēsāju grūtniecību līdz galam, un tomēr… 5. oktobrī ap trijiem naktī es jutos ļoti slikti. Atnāca divi ārsti, uztaisīja ultrasonogrāfiju un konstatēja, ka 5 cm ir paplašināti. Mani aizveda uz dzemdību zāli un viss notika tik ātri, ka man pat nebija laika sazvanīt vīru. Mēs plānojām kopīgas dzemdības, bet Oleņka mums nedeva iespēju. Viņa parādījās pēc 15 minūtēm! Vecmāte un ārsti smejoties teica: "Mamma šķaudīja trīs reizes un pēc dzemdībām." Man jāatzīst, ka medicīnas personāls bija lielisks. Vecmāte visu laiku ar mani runāja, turēja manu roku, ar vieglu rokasspiedienu deva man zīmes. Mums sanāca labi. Pirms dzemdībām nebiju gājusi dzemdību skolā. Nolēmu, ja uzmanīgi klausīšos, ko man saka, un sadarbošos ar vecmāti, man pašai viss būs kārtībā. Un tā arī bija.

Nepieciešamais inkubators

Diemžēl es nevarēju apskaut savu mazuli uzreiz pēc dzemdībām, un tas bija ļoti nepatīkami. Ola bija vāja un nekavējoties tika nogādāta apskatei. Viņa ieguva 9 punktus Apgara skalā. Viņa svēra 2 kg, bija elpošanas problēmas, tāpēc nācās gulēt inkubatorā. Turklāt izrādījās, ka man ir intrauterīna infekcija, tāpēc Olai bija jāsaņem antibiotika un pilināmā. Es braucu starp slimnīcu un mājām, gaidot, kad beidzot viņu paņemšu. Sēdējām kopā ar viņas vīru un glāstījām viņas kājas caur atveri inkubatorā – tā bija mūsu vienīgā saskarsme ar mazuli. Par laimi, viņai bija lieliska aprūpe, un mēs pēc mūsu pieredzes ar Viktoriju bijām apzinīgāki un mierīgāki. Piemēram, es zināju, ka viņai bija vajadzīgs laiks, lai attīstītu sūkšanas refleksu. Lieliski palīdzēja medmāsas, kuras pieskatīja priekšlaikus dzimušos bērnus. Viņi pasniedza Olai ēdienu, ko biju izvilkusi ar šļirci, bet tajā pašā laikā ar pirkstu - vienreizējās lietošanas cimdā - glāstīja viņas aukslējus, liekot viņai zīst. Tas bija jautrs un ļoti efektīvs veids. Pēc trim nedēļām mājās nonācām vesels bērniņš. Man pat nevajadzēja auklēt nabu, jo tā bija nokritusi slimnīcā. Mājās Ola strauji pieņēmās svarā, bet bez mana ēdiena viņa dabūja arī īpašu maisījumu priekšlaikus dzimušajiem. Mēs pastāvīgi novērojām viņas svaru un ievērojām ēdienreizes.

Ir plāni par trešo grūtniecību

Mans vīrs man ļoti palīdzēja. Naktī man pat nebija jāceļas, jo viņš baroja Olu ar pudeli. Tāpat kā Viktorija, arī Ola tika reabilitēta. Taču šoreiz atteicāmies no nogurdinošajiem slimnīcas rehabilitācijas klīnikas apmeklējumiem un daudzu stundu gaidīšanasrindas. Mēs izmantojām privātu klīniku ar lieliskiem apstākļiem. Neviens mums bērnu neņēma un nelika gaidīt ārpus biroja - kā tas bija ar Viktoriju. Ar cerebrālo trieku nevienam nedraudēja. Uz rehabilitāciju devāmies ar visu ģimeni. Mēs ar vīru skatījāmies nodarbības, mācījāmies vingrot kopā ar bērnu mājās, un Viktorija dabūja krītiņus un zīmēja stūrī. Varētu domāt, ka pēc tādiem pārdzīvojumiem man vajadzēja pietikt. Tomēr es ceru, ka pēc kāda laika mēs izdarīsim trešo mēģinājumu. Varbūt šoreiz tas būs Staš? Tagad ļoti rūpējos par sevi, ik pēc trim mēnešiem eju pie ginekologa uz pārbaudēm. Zinu, ka nākamās grūtniecības laikā atkal var rasties problēmas, bet, ja tā notiks, darīšu visu, lai mazulim būtu iespēja piedzimt veselam. Mēs ar manu dakteri smejamies, ka pirmā piedzima 30. grūtniecības nedēļā, otrā 32., varbūt trešā izturēs 34 nedēļas?

ikmēneša "M jak mama"

Kategorija:

Grūtniecība