Vai ir vērts doties uz terapiju? Kad pasaule sāk sabrukt, tu jūties slikti, nevari tikt galā ar savām problēmām, dodies pie psihologa. Problēmas pašas neatrisināsies. Saruna ar kādu, kurš daudzus gadus ir pētījis cilvēka dabu, var palīdzēt jums kontrolēt savu dzīvi.

Psihoterapiju mēs visbiežāk izvēlamies, ja mūsu garīgais stāvoklis traucē mūsu normālai funkcionēšanai. Ģimenes un draugu atbalsts ir svarīgs, taču ne vienmēr pietiekams. Mēs pieļaujam vienas un tās pašas kļūdas, mums trūkst dzīvesprieka, apmierinātības ar sevi vai attiecībām ar citiem cilvēkiem, esam vientuļi, nesaprasti, bez redzama iemesla jūtam bailes, dažreiz zaudējam esamības jēgu.

Terapija ir vairāk nekā saruna

Draugs uzklausīs problēmas, pateiks kādu labu vārdu, liks mums uz mirkli justies labāk. Psihoterapija ietver ne tikai uzklausīšanu un atbalsta sniegšanu, bet arī ķeršanos pie bieži vien neapzinātām emocijām, kas izraisa garīgu diskomfortu un/vai psihosomatiskus stāvokļus (psihiskā stāvokļa izraisītas fiziskas kaites, piemēram, galvassāpes, sāpes vēderā, paātrināta sirdsdarbība) un problēmas risināšanu.

Tas ir iespējams tikai tad, ja mēs saprotam mehānismus, kas mūs vada. Pateicoties atbilstošām zināšanām un instrumentiem, psihologs palīdz ieviest kārtību domās, jūtās un dzīvē. Laba psihoterapija dziedē no depresijas, pārmērīga trauksmes, kautrības, grūtībām attiecībās ar cilvēkiem. Tas palīdz labāk izprast sevi un darboties tuvākā un tālākā vidē, veidot attiecības ar cilvēkiem un risināt konfliktus. Tas ļauj apzināti vadīt savu likteni.

Atkarība rada citas problēmas. Diagnoze var jūs pārsteigt

Dažreiz pacients aiziet pēc sarunas ar kaut ko citu, nevis ar to, kurā viņš ieradās. “Mana problēma ir alkohols, bet es dzeru, jo mājās nesanāk. Kad manas ģimenes problēmas būs beigušās, es beigšu dzert. Tas tā nav. Vispirms jātiek galā ar atkarību, un tad jārisina laulības problēmas. Tātad, ja psihologam ir aizdomas, ka pacientam ir atkarība no alkohola, viņš viņu nosūta pie atkarības terapeita, kur viņš vispirms diagnosticē, vai tā ir atkarība un cik lielā mērā pacients ir atkarīgs. Narkomānijas ārstēšana sākas ar ilgstošu medicīnisku procesu (detoksikāciju, alkohola atņemšanu), pēc tam tiek uzsākta psihoterapija. Sākumā terapeits noslēdz ar pacientu līgumu par nedzeršanu. Alkohols atceļ apziņu unkamēr kāds ar to netiek galā, pastāv risks, ka viņš terapijas laikā dzers, un tad terapijai nav jēgas.

Azartspēles, datoratkarība un iepirkšanās apziņu nemaina, taču arī terapija sākas ar atkarības pārvarēšanu, tad tiek atrisinātas citas problēmas.

Kad ierodas pāris, kuram vienam cilvēkam ir pieaugušo bērnu alkoholiskais sindroms (ACA), dažkārt tiek veiktas divas ārstēšanas vienlaicīgi – pa pāriem un atsevišķi personai ar ACoA. Ja psihologam ir aizdomas par personības traucējumiem, dziļu neirozi vai dziļu depresiju, viņš jūs nosūtīs pie psihiatra. Šādos gadījumos psihoterapiju atbalsta farmakoterapija.

DDA, DDD, bailes, hipohondrija, pārmērīgs stress - psihoterapija palīdzēs

Daži cilvēki ir lieliski darbā, bet viņi nezina, kā sakārtot savu privāto dzīvi. Viņi ir bijuši vairākās attiecībās un katru reizi beidzās ar šķiršanos, jo baidās no ģimenes veidošanas un no tā izrietošajām sekām. Pēc sarunas ar psihologu viņi noskaidro, kas ir problēmas pamatā. Var izrādīties, ka pie vainas ir, piemēram, DDD sindroms (pieauguša bērna aiziešana no disfunkcionālas mājas, kur nav alkohola, bet ir fiziska vai psiholoģiska vardarbība)

Terapija palīdz viņiem apzināties domas, kas ieslēdz aizsardzības mehānismus. Persona, kura autobusā piedzīvo panikas lēkmi (aizdusu, reiboni), saņem kognitīvi-uzvedības terapiju, kas sastāv no domāšanas traucējumu novēršanas un pakāpenisku simptomu tuvināšanu atvieglošanai, mainot uzvedību. Papildus sarunai tiek ieviesti dažādi vingrinājumi.

Kad kāds baidās no augstuma, viņš vispirms kāpj pa kāpnēm, līdz spēj to izturēt, tad augstāk. Terapeits izskaidro nepareizu ieradumu mehānismus un piedāvātās terapeitiskās procedūras. Hipohondriķa gadījumā saruna ar psihoterapeitu palīdz no jauna definēt un nolikt malā "slimo" domāšanu. Nedēļas nogalē kāds nevar atpūsties, jo neatlaidīgi domā, ka pirmdien atkal jādodas uz darbu. Pēc tam kopā ar terapeitu viņi mēģina atrast iemeslu, kāpēc nekontrolē stresu, un cenšas tikt galā ar domu, kas virza šo stresu. Ja izrādās, ka pie vainas ir pārliecības trūkums, palīdz relaksācijas treniņi un darbs pie pašpārliecinātības.

"Zdrowie" mēnesī

Kategorija:

Psiholoģija