PĀRBAUDĪTS SATURSAutors: lek. Katažina Banaščika

Vairums no mums paliatīvās medicīnas ārsta aprūpi saista ar ļaundabīgiem audzējiem terminālā stadijā, taču paliatīvā aprūpe attiecas ne tikai uz ļaundabīgiem audzējiem. Kuri pacienti visbiežāk nonāk paliatīvajā nodaļā? Ko dara paliatīvās medicīnas klīnika un ko dara mājas hospisa komanda? Ir vērts uzzināt vairāk par šo svarīgo tēmu.

Paliatīvās medicīnas ārsti rūpējas par pacientiem neārstējamas slimības beigu stadijā. Paliatīvās medicīnas aprūpē esošie pacienti nesola pastāvīgu izārstēšanu. Tie ir, piemēram, pacienti ar ļaundabīgiem audzējiem, kuri vairs nav piemēroti cēloņsakarībai, piemēram, ķīmijterapijai vai radikālai ķirurģijai.

Paliatīvās medicīnas mērķis nav novērst slimības sekas vai izārstēt pacientu, bet gan uzlabot tā kvalitāti un dzīves līmeni. Darbības šajā jomā galvenokārt ir vērstas uz slimības simptomu mazināšanu un jo īpaši uz sāpju ārstēšanu. Paliatīvā medicīna koncentrējas ne tikai uz fiziskajiem simptomiem, bet arī palīdz pacientam ar garīgām un garīgām problēmām.

Kāda ir paliatīvās aprūpes organizācija mūsu valstī?

Atkarībā no pacienta vajadzībām iespējams apmeklēt paliatīvās medicīnas klīniku, mājas hospisu un paliatīvās medicīnas nodaļu. Ko pacients var iegūt katrā no šīm vienībām? Kad nepieciešama hospitalizācija nodaļā?

Paliatīvās medicīnas klīnika - konsultācijas un vizītes

Paliatīvās medicīnas klīnikās strādā gan paliatīvās medicīnas ārsti, medmāsas, gan ļoti bieži psihologi, kas uzrauga pacienta psihi. Šādā klīnikā pacients var saņemt speciālista konsultāciju, bet šī iestāde var veikt arī mājas vizītes pacienta dzīvesvietā.

Paliatīvās medicīnas klīnikas aprūpē pacientus stabilā stāvoklī, kuri spēj ierasties ārsta kabinetā. Šī klīnika bieži vien ir atbalsts ģimenes ārstiem, kuri nosūta pie speciālista ar konkrētu paliatīvā pacienta jautājumu vai problēmu. Jāuzsver, ka sadarbībapaliatīvās medicīnas speciālisti ar ģimenes ārstiem ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu pacientam vislabāko iespējamo aprūpi.

Kam paredzēta mājas patversme?

Situācijā, kad pacienta stāvoklis pasliktinās un viņam nepieciešamas biežākas ārsta vizītes - vēlams par viņu aprūpēt mājas hospisu. Hospisa aprūpe ļauj biežāk apmeklēt pacienta māju nekā klīnikā. Turklāt mājas hospiss sniedz pacientam iespēju palikt mājās, kas, kā zināms, ļoti labi ietekmē gan pacienta fizisko, gan garīgo stāvokli.

Tā kā viņu aprūpē mājas hospiss, pacienta ģimene gūst milzīgu atbalstu pacienta aprūpē. Ir iespēja nomāt nepieciešamās medicīniskās ierīces (piemēram, inhalatorus, ratus vai spieķus), kā arī pacienta rehabilitāciju.

Mājas hospisa ārsta minimālais apmeklējumu biežums ir divas vizītes mēnesī, bet medmāsas - divas vizītes nedēļā. Protams, šo vizīšu skaitu var palielināt atkarībā no pacienta individuālās situācijas.

Paliatīvās aprūpes nodaļa - kuriem pacientiem ir ieteicama šāda veida aprūpe?

Ja pacienta stāvoklis ir nestabils un ar klīnikas un mājas hospisa aprūpi nepietiek, tad nepieciešama hospitalizācija paliatīvās aprūpes nodaļā

Indikācijas pacienta nosūtīšanai uz paliatīvās medicīnas nodaļu ietver:

  • stipras sāpes, kuras nevar kontrolēt ambulatorā stāvoklī,
  • smags elpas trūkums,
  • vemšana un slikta dūša, ko nevar ārstēt,
  • uzbudinājumu grūti kontrolēt mājās,
  • neārstējamas pamatslimības komplikāciju rašanās (piemēram, augšējās dobās vēnas sindroms, kad audzējs rada spiedienu uz augšējo dobo vēnu, izraisot tādus simptomus kā sejas un kakla apsārtums un pietūkums, vājums elpas un redzes traucējumi).

Paliatīvās medicīnas nodaļa - tikai pacientiem ar progresējošu vēzi?

Jums jāapzinās, ka paliatīvā medicīna nodarbojas ne tikai ar pacientiem, kas ir neoplastiskas slimības beigu stadijā. Citas slimības, kuru progresējošās, neprognozējamās stadijas ir indikācijas paliatīvai aprūpei (tostarp aprūpei paliatīvajā nodaļā), ir:

  • centrālās nervu sistēmas iekaisuma slimības,
  • HIV slimības (AIDS) progresējošas stadijas,
  • multiplā skleroze - hroniska centrālās nervu sistēmas slimība, kuras būtība ir smadzeņu un muguras smadzeņu bojājumi, kas rodas nervu šķiedru mielīna apvalku atrofijas rezultātā (šo procesu saucdemielinizācija),
  • elpošanas mazspēja,
  • progresējošas kardiomiopātijas - tās ir slimības, kas ietekmē sirds muskuli, kas izraisa tā darbības traucējumus un bieži vien arī neveiksmes,
  • hroniskas, grūti dzīstošas ​​brūces un izgulējumi,
  • sistēmiska primāra atrofija, kas ietver centrālo nervu sistēmu.

Sāpju vadība paliatīvās medicīnas nodaļā

Visbeidzot, ir vērts pieminēt vissvarīgāko paliatīvās medicīnas mērķi, kas ir sāpju mazināšana, kas saistītas ar neārstējamu slimību. Vēža sāpju cēlonis ir pati slimība (vēža infiltrācija izraisa sāpes) un onkoloģiskā ārstēšana (ķīmijterapija var izraisīt neiropātiju).

Sāpju ārstēšanas pamatā ir farmakoterapija, t.i., atbilstošu medikamentu lietošana. Tomēr tas nesākas uzreiz ar tādām spēcīgām vielām kā morfīns.

Saskaņā ar pretsāpju kāpnēm (t.i., pretsāpju līdzekļu lietošanas shēmu) zemas intensitātes sāpju ārstēšana jāsāk ar neopioīdu zāļu lietošanu, t.i., paracetamolu un nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (piemēram, ibuprofēns vai ketoprofēns).

Ja, neskatoties uz šādu medikamentu lietošanu, sāpes saglabājas vai pastiprinās, jāsāk lietot vājus opioīdus (t.sk. tramadols, kodeīns)

Ja pacients joprojām jūt sāpes – nākamais solis ir spēcīgu opioīdu (t.i., morfīna, oksikodona, fentanila vai buprenorfīna) lietošana.

Cik ilgi vien iespējams, priekšroka jādod perorālajam zāļu ievadīšanas veidam. Jāatceras arī regulārais zāļu ievadīšanas laiks un pretsāpju terapijas pielāgošana pacienta individuālajai situācijai.

Paliatīvā aprūpe - kopsavilkums

Rezumējot, pacients tiek ievietots paliatīvās medicīnas nodaļā, kad viņš vairs nevar ārstēties mājās un ambulatori, t.i., ja pacients ir nestabils.

Palātā var veikt detalizētus laboratorijas un attēlveidošanas izmeklējumus, lai noteiktu klīniskās pasliktināšanās cēloni un turpmāku ārstēšanu.

Kategorija:

Pacienta komplekts