Košļājamā sindroma dēļ iepriekš norīts ēdiens netīšām ieplūst atpakaļ mutē. Tā ir slimība, kas klasificēta kā gremošanas trakta funkcionālie traucējumi, ko var uzskatīt par visai noslēpumainu – līdz šim nav izdevies skaidri noteikt košļājamā sindroma cēloņus.

Atgremotāju sindroms(saukts arī paratgremotāju sindromu ) ir pastāvīga ēdiena atvilkšana. Agrāk tika uzskatīts, ka indivīds rodas tikai zīdaiņiem, bērniem un pusaudžiem, kā arī pacientiem ar dažādas pakāpes garīgo atpalicību. Šobrīd valda uzskats, ka košļājamā sindroms sastopams arī pieaugušajiem – ar to var slimot ikviens, bet biežāk tas tiek diagnosticēts sievietēm.

Atgremotāju sindroms: cēloņi

Košļājamo sindromu klasificē kā gremošanas trakta funkcionālos traucējumus, t.i., tādus, kuriem nav organiska pacienta kaites cēloņa. Dažos pētījumos ir konstatēts, ka pacienti cieš no apakšējā barības vada sfinktera disfunkcijas, taču tas vienalga neizskaidro diskomfortu šajā nodaļā – patiesībā konkrētais košļājamā sindroma cēlonis joprojām nav zināms.

Līdz šim ir parādījušās vairākas teorijas, kas koncentrējas uz atgremojuma sindroma patoģenēzi. Viņi koncentrējas uz visu veidu psiholoģiskiem traucējumiem. Piemēram, zīdaiņiem problēmas cēlonis būtu vecāku uzmanības trūkums bērnam un nespēja attīstīt emocionālo saikni starp bērnu un viņa vecākiem. Nedaudz vecākiem bērniem košļājamā sindroms var pastāvēt kopā ar dažādiem garīgiem traucējumiem, piemēram, ēšanas traucējumiem, trauksmes traucējumiem un depresiju. Citas hipotēzes ir vērstas uz dažu notikumu piedzīvošanu, kas spēcīgi ietekmē psihi, piemēram, ļoti tuva cilvēka zaudēšanu vai plašas operācijas. Daži zinātnieki uzskata, ka atgremojuma sindroms var attīstīties cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ bieži (apzināti) piedzīvo regurgitāciju - tas notiek, piemēram, burvjiem vai cilvēkiem, kas iesaistīti rīšanas demonstrācijās.

Atgremošanās sindroms: simptomi

Galvenais košļājamā sindroma simptoms ir pārtikas piespiedu attece no kuņģa atpakaļ mutē.Tas var notikt dažādos laikos pēc ēdienreizes sākuma, visbiežāk regurgitācija 30 sekunžu laikā pēc ēdiena norīšanas līdz 1 stundai pēc ēdienreizes beigām. Precīza traucējumu gaita dažādiem pacientiem var nedaudz atšķirties, dažiem cilvēkiem regurgitācijas rodas pēc katras ēdienreizes, citiem tās parādās tikai pēc noteiktiem konkrētiem ēdieniem.

Jāuzsver, ka košļājamā sindroma gadījumā regurgitāciju parasti nepavada vemšana vai slikta dūša, un atgriežamajam ēdienam pacientiem nav nepatīkamas garšas. Daži pacienti sakošļā un norij regurgitētu pārtiku, citi pacienti savukārt jūt nepieciešamību to izspļaut.

Dažreiz pacientiem ar atgremojuma sindromu parādās citas kaites, izņemot regurgitāciju. Tajos ietilpst:

  • vēdera sāpes
  • aizcietējums
  • caureja
  • atraugas
  • kariess
  • svara zudums
  • emaljas erozija
  • halitoze (slikta elpa)
Vērts zināt

Pārtikas satura piespiedu regurgitācija no kuņģa atpakaļ mutē visvairāk ir saistīta ar vemšanu. Nedaudz līdzīga parādība rodas pacientiem, kuriem rodas t.s regurgitācija – tās ir saistītas ar norīta ēdiena nokļūšanu mutē, bet to nepavada rīstīšanās reflekss.

Atgremotāju sindroms: diagnoze

Lai diagnosticētu atgremotāju sindromu, jāizslēdz citi, iespējamie simptomu cēloņi, kas rodas pacientiem. Šim nolūkam var veikt dažādus testus, piem. barības vada un kuņģa endoskopiskā pārbaude (kas var novērst jebkādus šķēršļus kuņģa-zarnu trakta daļās, kas var izraisīt pārtikas atvilni). Galvenie stāvokļi, kas jāizslēdz, ja ir aizdomas par atgremotāju sindromu, ir nervosa bulīmija, gastroezofageālā refluksa slimība un gastroparēze.

Kad tiek likvidēts pacientu izjusto simptomu organiskais pamats, kļūst iespējams noteikt atgremojuma sindroma diagnozi. Tomēr ir svarīgi, lai pacientiem būtu jāatbilst noteiktiem kritērijiem, piemēram:

  • regurgitācijai pēdējā gada laikā ir jānotiek nepārtraukti vismaz 6 nedēļas,
  • pirmā regurgitācijas epizode notiek 30 minūšu laikā pēc ēdienreizes beigām,
  • simptomi neuzlabojas ar gastroezofageālajam refluksam raksturīgo ārstēšanu,
  • ēdiena kodumu regresija samazinās 90 minūšu laikā pēc ēšanas pārtraukšanas.

Atgremotāju sindroms: ārstēšana

Patīkspecifiskais atgremojuma sindroma cēlonis un indivīda cēloņsakarība nav zināma. Visbiežāk pacientiem ieteiktā ārstēšana ir kognitīvā uzvedības terapija, kā arī relaksācijas metodes un biofeedback. Jūs varat arī atvieglot problēmu, praktizējot elpošanu ar diafragmu. Dažiem pacientiem tiek īstenota farmakoterapija ar zālēm no protonu sūkņa inhibitoru grupas – šo procedūru galvenokārt izmanto tiem, kam barības vada kairinājums rodas, attecinot pārtiku.

Kategorija:

Gastroloģija