Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem gēniem ir galvenā loma ķermeņa reakcijā uz vingrinājumiem. Tātad zinātnieki saka, ka apmācībai jābūt saskaņotai ar gēniem. Plašāku informāciju skatiet tālāk!
Lielbritānijas Anglijas Ruskinas universitātes (ARU) zinātnieku pētījums parāda interesantus secinājumus.
Fitness Sirds un asinsvadu fitness, anaerobā izturība un muskuļu spēks ir galvenie faktori, kas ietekmē pašsajūtu, fizisko stāvokli un dzīves kvalitāti. Iesaistītie dalībnieki izpildīja viņiem sagatavoto apmācību programmu. Pēc atsevišķu muskuļu grupu spēka treniņa72% cilvēku, veiktspējas rādītājos bija atšķirības . Pēc zinātnieku domām, iemesls var būt ģenētiska nosliece.
Gēni un fiziskās aktivitātes: kāda ir saistība starp tiem?
Pētnieki analizējadatus par 3012 dalībniekiemvecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuriem nebija aktīva dzīvesveida. Tas viņiem ļāva pārbaudīt saikni starp gēniem un trīs vingrinājumu veidiem.
Katram gēnam ir specifiskas alēles, kas var ietekmēt tā efektivitāti. Tieši šīs alēles liek katram organismam atšķirīgi reaģēt uz vienu un to pašu vingrinājumu, spekulē pētnieki. Pētījumā tika identificētiaptuveni 13gēnu un ar tiem saistīto alēļu, kas ir atbildīgi par ķermeņa reakciju uz vingrinājumiem, tostarp: vingrinājumi muskuļu spēka, sirds un elpošanas efektivitātes stiprināšanai.
Pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem, zinātnieki secināja, ka pirms fizisko aktivitāšu uzsākšanas ir vērtsveikt gēnu testu . Pateicoties viņiem, cilvēkam būs iespēja pielāgot vingrinājumus, kas viņam būs efektīvi. Šī diagnoze ir ieteicama arī pacientiem, kuriem nepieciešama medicīniskā rehabilitācija, un sportistiem.
Šos jaunākos zinātniskos ziņojumus komentēja pats pētījuma autors Henrijs Čungs, norādot, ka katram cilvēka ķermenim ir atšķirīga ģenētiskā struktūra un tāpēc tas pilnīgi atšķirīgi reaģē uz vienu un to pašu vingrinājumu komplektu. - Vispirms ir vērts noteikt gēna formu un pēc tam pielāgot tai tikai konkrētu treniņu programmu. Šāda rīcība var palielināt apmācības efektivitāti.
Pētījuma rezultāti publicēti zinātniskajā žurnālā "PLOS ONE".
Zonde