Esmu pusaudzis, kuru no bērnības audzināja tikai mana māte. Es viņu ļoti mīlu un vēlētos, lai viņa man atrod sev partneri un "tēvu". Mūsu dzīvē nesen ienācis vīrietis. Es viņu pazīstu jau ilgu laiku (arī savu mammu), bet viņš mūsu dzīvē ienāca pirms dažiem mēnešiem. Viss būtu labi, bet es viņam īpaši neuzticos. Es cīnījos pret viņa nepieņemšanu, jo domāju, ka tā ir "greizsirdība" uz manu māti, kura ir mana labākā draudzene. Taču man ir ļoti laba intuīcija pret cilvēkiem (mamma bieži to uzzināja) un viņš man neder kā cilvēkam, kurš dzīvotu pie mums vai lemtu par manu dzīvi. Kā pateikt mammai? Baidos, ka viņa to neuztvertu kā greizsirdību vai manus sliktos nodomus par savu dzīvi… Ir reizes, kad viņa ar viņu saprotas (kaut kā), bet mēs arī bieži strīdamies par sīkumiem. Es cenšos iet uz kompromisiem, bet, manuprāt, Viņš vēlas būt visu zinošs, bet arī spējīgs nodot savu gudrību citiem. Patiesībā es to uztveru pavisam savādāk. Viņš saka, ka nevēlas iejaukties (tāpat kā mans tēvs) manā dzīvē, bet viņš tā nav. Man ir vajadzīgas mana tēva rūpes, bet ne tādas, kādas viņš man sniedz. Ko man darīt? Man ir dalītas jūtas.
Pirmkārt, ja tava māte tev ir ļoti tuva, runā ar viņu godīgi. Pastāstiet viņai par savām šaubām tieši tāpat, kā to darījāt, rakstot man. Mammai vajadzētu saprast, ka tev ir mazliet bail, tu uztraucies, tev ir šaubas. Viņai droši vien arī tādi ir. Viņa ir pieauguša un, iespējams, uz jūsu situāciju raugās mazliet savādāk. Viņa zina, ka viņai ir jāapsver daudzi dažādi attiecību aspekti. Ja tā nebūtu, jūs, visticamāk, jau būtu tādu lēmumu priekšā, kurus jums nebūtu ne mazākās ietekmes. Tas, ko tu jūti, ir svarīgs, un mammai tas būtu jāzina. Bet otrs ir tas, ka pēc dažiem gadiem tu daudz vairāk iesaistīsies dzīvē ārpus mājas, drīz dosies projām, un tava mamma paliks viena. Viņai jārūpējas arī par savu nākotni, neatņemot sev iespēju uz attiecībām, laimi, būt kopā ar otru cilvēku. Paskaidrojiet sev, varbūt problēma nav tik nopietna, kā jūs to redzat tagad, bez informācijas, ko jūsu mamma var jums pateikt.
Atcerieties, ka mūsu eksperta atbilde ir informatīva un neaizstās vizīti pie ārsta
Tatjana Ostaševska-MosakaViņš ir klīniskās veselības psihologs.
Beidzis Varšavas Universitātes Psiholoģijas fakultāti.
VienmērViņu īpaši interesēja stresa problēma un tā ietekme uz cilvēka darbību.
Viņa izmanto savas zināšanas un pieredzi vietnē psycholog.com.pl un Fertimedica Auglības centrā
Viņa pabeidza integratīvās medicīnas kursu pie pasaulslavenās profesores Emmas Gonikmanas.
Vairāk padomu no šī eksperta
Partnera verbālā agresija [eksperta padoms]Nav orgasma [eksperta padoms]Dzīvei nav jēgas [Eksperta padoms]Pašapziņas trūkums? [Eksperta padoms]Vai jūs varat piedot nodevību? [Eksperta padoms]Depresija pēc laulības neuzticības [Eksperta padoms]Kā tikt galā ar bērna zemo pašvērtējumu [Eksperta padoms]Esmu nervozs [eksperta padoms]Bailes no seksa [eksperta padoms]Bailes no divus gadus veca bērna [eksperta padoms]Man ir depresija? [Eksperta padoms]Masturbācija 5 gadus vecai meitenei [Eksperta padoms]Mans dēls nevēlas mācīties [Eksperta padoms]Neiroze ģimenē [Eksperta padoms]Es neticu sev un neredzu jēgu savai dzīvei [Eksperta padoms]nepatika pret bērniem [eksperta padoms]Niejadek [eksperta padoms]Nekontrolēt savas emocijas [ekspertu padoms]Vīrs aizgājis mūžībā [eksperta padoms]Libido samazināšanās [eksperta padoms]Stress – kā atpūsties? [Eksperta padoms]Es izvairos no seksa ar savu vīru [eksperta padoms]Salauzta filma pēc dzeršanas [Eksperta padoms]Atkarība no melošanas [Eksperta padoms]Māte un 11 gadus vecais dēls guļ kopā [Eksperta padoms]Es iemīlējos bez savstarpības [Eksperta padoms]Greizsirdība [eksperta padoms]Greizsirdība un zems pašvērtējums [Eksperta padoms]kas par vainu un kā sev palīdzēt? [Eksperta padoms]Kā rīkoties [eksperta padoms]