Hroniskas caurejas simptomi var ilgt nedēļas vai pat mēnešus, kas savukārt var novest pie elektrolītu, aminoskābju, vitamīnu, dzelzs un citu pareizai organisma darbībai nepieciešamo vielu deficīta. Uzziniet, kādi ir hroniskas caurejas simptomi. Kā tiek diagnosticēts hroniskas caurejas cēlonis?

Hroniska caurejairsimptomudažādu etioloģiju grupa. Tāpēcdiagnostikas procedūrasjāplāno tā, lai līdz minimumam samazinātu izmeklējumu invazivitāti un vienlaikus iegūtu pēc iespējas vairāk informācijas hroniskas caurejas cēloņa noteikšanai

Informāciju, kas nepieciešama, lai identificētu šīs traucējošās kaites cēloņus, var iegūt, veicot anamnēzes apkopošanu, fizisko izmeklēšanu un laboratoriskos izmeklējumus, kur svarīgākie ir izkārnījumu bakterioloģiskie testi un specializētie testi, piemēram, kolonoskopija.

Pēc ārstu datiem, neskatoties uz plašo diagnostiku, hroniskas caurejas cēloņus nav iespējams noteikt pat 1/3 gadījumu

Hroniska caureja: simptomi

Palielināta zarnu kustības biežums vai palielināts šķidru un pusšķidru izkārnījumu daudzums ar asiņu, gļotu vai strutas piejaukumu.

Papildu simptomi:

  • drudzis
  • apetītes zudums
  • vemšana
  • temperatūras paaugstināšanās
  • vēdersāpes
  • svara zudums
  • vispārējs ķermeņa izsīkums

Šo simptomu parādīšanās liecina, ka caureja ir saistīta ar nopietnu slimību, kurai nepieciešama steidzama diagnostika.

Hroniska caureja - diagnostikas testi

Lai noskaidrotu hroniskas caurejas cēloņus, parasti tiek veikta intervija, t.i., anamnēzes apkopošana, fiziskā apskate, t.i., pacienta fiziskā apskate, kā arī laboratoriskie izmeklējumi un speciālistu izmeklējumi.

  • Medicīniskās vēstures pārbaudes - slimības vēstures skrīninga laikā ārsts cita starpā var lūgt: vai caurejas sākums bija akūts (kas var liecināt par pēcinfekcijas caureju), vai pacientam ir veikta zarnu operācija, vai ģimenes anamnēzē ir bijusi hroniska caureja. Ārstam arī jāapkopo informācija par izskatutaburete.
  • Fiziskās pārbaudes – ārsts cita starpā pārbauda, ​​vai pacientam nav palielināti limfmezgli, palielinātas aknas un liesa, vai nav izmaiņu ap tūpļa (piemēram, abrazīvā epiderma, ādas izaugumi, plaisas, fistulas) un vai nav pacientam ir nūjas formas pirksti (tas var liecināt par malabsorbciju, Krona slimību un celiakiju). Ārsts rūpīgi pārbauda arī pacienta ādu, jo plankumi, pietūkums vai bāla āda var liecināt arī par hroniskas caurejas cēloņiem.
  • Laboratoriskie izmeklējumi - izkārnījumu izmeklēšana (izkārnījumu mikroskopiskā izmeklēšana uz olām, cistām, parazītiem, izkārnījumu pH, reducējošām vielām, elektrolītiem izkārnījumos); Izkārnījumu kultūra - bakterioloģiskā izkārnījumu kultūra ļauj identificēt vīrusu un baktēriju izraisītājus, kas ir atbildīgi par caureju; Asins analīzes (pilnīga asins aina ar leikocītu procentuālo daudzumu, urīnvielas un elektrolītu noteikšana serumā, seroloģiskie testi celiakijas noteikšanai, gasometrija)
  • Specializētie izmeklējumi - kuņģa-zarnu trakta apakšējās daļas (kolonoskopija) vai augšējās sekcijas (gastroskopija) izmeklēšana un iespējama paraugu ņemšana no vietām ar izmainītu izskatu histoloģiskai izmeklēšanai vai bakterioloģiskai uzsēšanai. Ja nepieciešams, varat veikt arī radioloģiskās attēlveidošanas izmeklējumus (kas atvieglos anatomisku anomāliju diagnostiku, piemēram, patoloģiskas zarnu kustības), ultraskaņu vai magnētiskās rezonanses attēlveidošanu.

Hroniska caureja – pēc kādām slimībām izskatās izkārnījumi?

Liela nozīme ir izkārnījumu izskata izmaiņām, kas liecina par iespējamiem novēroto kuņģa-zarnu trakta disfunkciju cēloņiem. Tāpēc rūpīgi jāpārbauda izkārnījumi un jāpievērš īpaša uzmanība to krāsai un piemaisījumu klātbūtnei, piemēram: asinis, gļotas, strutas, nesagremotas pārtikas atliekas, zarnu parazītu fragmenti, kas liecina par patoloģiskām izmaiņām.

  • Melni izkārnījumi, ti, melni izkārnījumi, liecina par asiņošanu no kuņģa-zarnu trakta augšdaļas. Darvoto krāsu izraisa asinis, kas kuņģī ir veikušas bioķīmiskas izmaiņas sālsskābes ietekmē.
  • Ūdeņaini izkārnījumi norāda uz malabsorbciju zarnās;
  • izkārnījumi ar gļotām un svaigām asinīm var liecināt par hemoroīdiem, vēzi vai resnās zarnas iekaisumu, ko izraisa infekcija, alerģija vai iekaisīga zarnu slimība.
  • Lieli, pastveida vai taukaini izkārnījumi liecina par gremošanas traucējumiem, ko parasti izraisa aizkuņģa dziedzera mazspēja;
  • Izkārnījumi ar strutas parādās resnās zarnas baktēriju un iekaisuma slimību gadījumā.
Zonde

Kategorija:

Pētījumi