Hematologs ir speciālists, kas nodarbojas ar asins un hematopoētiskās sistēmas slimībām. Hematoloģija ir pētījums par asinīm, to īpašībām, funkcijām organismā un visām slimībām, kas saistītas ar asinīm un hematopoētisko sistēmu. Hematoloģija tiek uzskatīta par starpdisciplināru jomu, jo tā ir cieši saistīta ar citām medicīnas jomām, piemēram, imunoloģiju, seroloģiju un transfūzijas medicīnu.

Kas ir hematologs?

Hematologsir hematoloģijas speciālists.Hematoloģijair salīdzinoši jauna (straujā attīstība notika divdesmitā gadsimta vidū), bet ārkārtīgi dinamiski attīstās medicīnas nozare. Pieaugošā interese par to daļēji ir saistīta ar pieaugošo pacientu skaitu ar asins un hematopoētiskās sistēmas slimībām. Jāatceras, ka bieži asins un hematopoētiskās sistēmas slimības var būt signāls par citām slimībām, piemēram, anēmija dzelzs deficīta dēļ var liecināt arī par gremošanas vai urīnceļu sistēmas problēmām, bet hiperēmija var būt pirmais nieru vēža vai nieru vēža simptoms. centrālās nervu sistēmas audzējs.

Kādus testus nosaka hematologs?

Hematoloģija galvenokārt balstās uz asins analīzi. Bieži vien pēc pamata asins ainas, kurā tiek noteikts sarkano asins šūnu skaits, b alto asins šūnu skaits, hemoglobīna koncentrācija, hematokrīta daudzums un citi parametri, piemēram, trombocīti, ESR vai CRP, ārsts var secināt, ka viņam ir darīšana ar dzelzs deficīts, iekaisums, hroniskas infekcijas vai autoimūnas slimības.

Lai noteiktu pareizu diagnozi, bieži vien ir nepieciešams veikt detalizētus laboratoriskos izmeklējumus, piemēram, asins bioķīmiju (tiek analizēts asins plazmas sastāvs, t.i., kreatinīna, urīnvielas, glikozes, elektrolītu, bilirubīna, amilāzes līmenis) un tiek pārbaudītas uztriepes (pateicoties cita starpā, iespējams apstiprināt vai izslēgt vīrusu, baktēriju vai sēnīšu infekcijas, infekcijas slimības, kaulu smadzeņu darbības traucējumus vai hipotireozi).

Hematologs var jūs nosūtīt arī uz kaulu smadzeņu testiem, kaulu smadzeņu biopsiju vai limfmezglu biopsiju, kā arī uz pamata pārbaudēm, piemēram, krūškurvja rentgena vai ultraskaņas izmeklēšanu.

Kādas slimības diagnosticē hematologs?

Pie hematologa visbiežāk tiek nosūtīti cilvēki, kuri veikuši vispārējo asins analīzi un to rezultātustie iznāca nepareizi. Sākumā ārsts veic detalizētu interviju ar pacientu, jautā ne tikai par pagātnes slimībām vai kādiem ģimenes apstākļiem, bet arī par dzīvesveidu (diētu, fiziskām aktivitātēm). Vislabāk ir iepriekš pierakstīt visus simptomus, ar kuriem saskaramies, jo pat tādi šķietami nenozīmīgi simptomi kā aizkaitināmība, miegainība, trausli nagi, matu izkrišana vai galvassāpes var būt svarīga informācija ārstam, ar kuru mēs ciešam, piemēram, viena no izplatītākajām slimībām hematoloģijas jomā, t.i., anēmija.

Citas asins un hematopoētiskās sistēmas slimības, ar kurām nodarbojas hematoloģija, ir:

  • anēmija
    • hemolītiskā anēmija
    • megaloblastiskā anēmija
    • aplastiskā anēmija
    • Addison-Biermer anēmija et al.
  • leikēmijas
    • akūtas mieloleikozes
    • akūtas limfoblastiskas leikēmijas
    • hroniskas leikēmijas
  • limfiaki
    • Hodžkins
    • ne-Hodžkina limfomas un citas
  • multiplā mieloma
  • hemorāģiski plankumi (asinsvadu, trombocītu, iedzimti un iegūti plazmā)
  • hiperēmija (ieskaitot vera policitēmiju)
  • leikopēnija
  • būtiska trombocitēmija
  • trombofilija (hiperkoagulācija)
  • granulocitopēnija
  • agranulocitoze
  • sistēmiskā mastocitoze
  • mielofibroze

Hematoloģijā izmantotās ārstēšanas metodes

Dažus hematoloģiskus stāvokļus ir salīdzinoši viegli diagnosticēt un ārstēt, un, pats galvenais, tie neapdraud pacienta dzīvību. Piemēram, anēmijas gadījumā dzelzs deficīta dēļ jāsāk lietot dzelzs papildus, vienlaikus hematologs var nozīmēt pierakstu pie citiem speciālistiem, t.sk. pie ginekologa, ja ir aizdomas, ka dzelzs deficīts radies pārāk intensīvu mēnešreižu dēļ.

Savukārt citām (piemēram, neoplastiskām slimībām) ārstēšana ir jāpielāgo slimības veidam, stadijai un pacienta vispārējam veselības stāvoklim. Limfomu gadījumā bieži tiek izmantota ķīmijterapija, monoklonālo antivielu terapija un staru terapija. Pret leikēmiju (protams, atkarībā no slimības veida un stadijas) labi darbojas ķīmijterapija un kaulu smadzeņu transplantācija no ģimenes vai nesaistīta donora. Hematologs šādos gadījumos sadarbojas ar citu specialitāšu ārstiem, piem. onkoloģija, transplantoloģija, imunoloģija.

Kategorija:

Pacienta komplekts