Myasthenia gravis sākas nekaitīgā veidā: piemēram, ar plakstiņu noslīdēšanu vai muskuļu nogurumu. Šādi simptomi bieži norāda uz myasthenia gravis, slimību, kas galvenokārt skar jaunas sievietes. Myasthenia gravis ir autoimūna slimība, kas ietekmē muskuļus. Kādi ir myasthenia gravis cēloņi? Kāda ir tā ārstēšana?
Polijāmyasthenia gravisskar vairāk nekā trīs tūkstošus cilvēku. Ik gadu tiek diagnosticētas vēl 150 - 200. Slimo galvenokārt sievietes vecumā no divdesmit līdz trīsdesmit gadiem. Myasthenia gravis uzbrūk arī vīriešiem, taču retāk un parasti vēlākā vecumā.
Pirmiemyasthenia gravis simptomirodas 65-70 procentiem. slimsnokareni plakstiņi . Muskuļi, kas kustina acs ābolu un atbalsta plakstiņus, ir tik novājināti, ka plakstiņi nokrīt. Raksturīga ir arī redzes dubultošanās, īpaši bīstama, ja, piemēram, kāds brauc ar automašīnu. Pusei slimo visu atlikušo mūžu būs tikai šādi simptomi. Diemžēl myasthenia gravis ietekmē arī citus muskuļus.
Myasthenia gravis - simptomi
Kad myasthenia gravis skar rīkles, balsenes vai mutes dobuma muskuļus, rodas ne tikai runas traucējumi. Tad arī ir grūti iekost, košļāt un norīt ēdiena kumosus. Ja ir iesaistīti elpošanas muskuļi, pacients nevar elpot un viņam draud elpošanas mazspēja.
Kad tiek ietekmēti roku un kāju muskuļi, katra kustība un solis ir grūts. Myasthenia gravis ir pārmērīgs muskuļu nogurums pēc treniņa, pat ja tas ir neliels. Reizēm pietiek ar atpūtu, lai tās atkal iederētos. Slimības simptomi neparādās pēc nakts atpūtas no rīta. Tās pasliktinās vakaros, kad pacienti ir noguruši no ikdienas aktivitātēm.
- Myasthenia gravis dažreiz atkāpjas daudzus gadus, tie ir tā sauktie remisijas periodi - skaidro Dr. Marija Strugaļska no Varšavas Muskuļu slimību klīnikas. Apmēram 10-15 procentos gadījumu slimība pāriet pati no sevis. Diemžēl tas visu laiku var attīstīties arī lēni. Simptomi pasliktinās jebkura iemesla dēļ, piemēram, infekcija, pārmērīgs karstums vai aukstums, fiziska izsīkšana, stress, neārstēta hipertireoze vai hipotireoze, zems kālija līmenis organismā pēc vemšanas vai caurejas.
Sievietēm menstruāciju laikā vai grūtniecības sākumā. Slimība skar tikai skeleta muskuļus.Tas neuzbrūk gludajiem muskuļiem, t.i., zarnām, urīnpūslim, dzemdei un sirds muskuļiem. Tā, piemēram, sirds nepārstāj pukstēt, un sievietes, kas cieš no myasthenia gravis, var dzemdēt ar dabas spēku.
SvarīgsMyasthenia gravis ārstē neirologs. Kad ieradīsimies pie viņa ar aizdomām par šo slimību, viņš pēc intervijas nozīmēs papildu pārbaudes. Pirmkārt - asins analīze, lai noteiktu antivielu klātbūtni pret acetilholīna receptoriem. Pēc tam elektromiogrāfijai (novērtē muskuļu spēku un nogurumu pēc nerva kairinājuma ar vāju strāvu) un videnes datortomogrāfiju (novērtē aizkrūts dziedzera izmēru un stāvokli). Parasti speciālists nosaka arī vairogdziedzera hormonu līmeņa noteikšanu, jo diezgan bieži myasthenia gravis pavada arī pastiprināta dziedzera darbība.
Myasthenia gravis - cēloņi
Myasthenia gravis nav iedzimta. Tā vietā tā ir autoimūna slimība. Tas nozīmē, ka imūnsistēma ražo antivielas, kas ir vērstas pret tās šūnām un audiem.
Myasthenia gravis gadījumā – pret receptoriem uz muskuļu šķiedrām. Autoantivielas bloķē šos receptorus un neļauj pievienoties acetilholīnam (vielai, kas tiek klasificēta kā neirotransmitera), ko izdala nervu šķiedras. Tad starp nervu un muskuļu nenotiek informācijas pārraide, un tāpēc muskuļi nevar sarauties un tad nevar veikt nekādas kustības.
Mēs nezinām myasthenia gravis cēloņus. Nav zināms, kāpēc daži cilvēki veido autoantivielas. Ir zināms, ka tie tiek ražoti aizkrūts dziedzerī. Parasti šis dziedzeris blakus vairogdziedzerim pazūd pēc pusaudža vecuma. Pacientiem ar myasthenia gravis aizkrūts dziedzeris joprojām pastāv. Dažkārt (apmēram 15% gadījumu) tam izaug audzējs – timoma.
Myasthenia gravis - ārstēšana
– Pacientiem ar timomu tiek izņemts aizkrūts dziedzeris – stāsta ārste Marija Strugaļska. - Operāciju sauc par timektomiju. To veic arī tad, ja myasthenia gravis simptomi ir smagi un pasliktinās, neskatoties uz medikamentu lietošanu. Pēc aizkrūts dziedzera noņemšanas myasthenia gravis izzūd aptuveni 30 procentiem pacientu. Vēl 50 procenti cilvēku, kas ārstēti ar operāciju, ievērojami uzlabojas. Citiem imūnsupresīvā ārstēšana, t.s ķīmija, t.i., onkoloģijā lietojamo medikamentu ievadīšana.
Slimības sākumposmā (un ja nav aizkrūts dziedzera audzēja) ārsti parasti izraksta zāles, kas atvieglo impulsu pārnešanu no nerva uz muskuļiem, piemēram, polstigmīnu, mestinonu, mitelāzi. Ir ārkārtīgi svarīgi izvēlēties pareizo devu un lietot to stingri noteiktā laikā. Lieta ir novērst t.s holīnerģiska krīze, t.i., simptomu saasināšanāsslimības.
- Multiplā skleroze (MS) Spastiskums
- Guillain-Barré sindroms: simptomi un ārstēšana. Pacientu ar Gijēna-Barē sindromu rehabilitācija
- Polimiozīts - cēloņi, simptomi un ārstēšana
- Neiromuskulārās slimības: klasifikācija, simptomi un ārstēšana