Ja bērnam ir izrunas grūtības, pēc iespējas ātrāk vērsieties pie speciālista. Jo agrāk terapija tiek uzsākta, jo labāka būs tās ietekme.
Mūsdienīgs logopēds māca ne tikai pareizu izrunu, bet arī pareizu komunikāciju. Strādā ar pacientu pie fonētiskās un gramatiskās pareizības, izteikumu loģiskās veidošanas un vispārējām komunikācijas prasmēm.
Jo ātrāk, jo labāk
Runas defekti divus vai trīs gadus veciem bērniem izlabojas diezgan ātri. Sešgadnieks prasa daudz vairāk laika. Skolas vecuma bērnam, kurš iet pie logopēda, parasti nepieciešama papildu pāraudzināšana, jo runas defekti ir tik pastāvīgi, ka ietekmē viņa intelektuālo attīstību, funkcionēšanu skolā un vienaudžu grupā.
Pirmie signāli
Ja kaut kas ir "nepareizs", vecākiem tas vispirms jāpamana. Divus gadus vecam bērnam parādās runas defekti. Kā piemēru var minēt dažu skaņu starpzobu izrunu, kur bērns iebāž mēli starp zobiem (defekts ir ne tikai dzirdams, bet arī redzams). Arī aizkavētai runas attīstībai vajadzētu būt traucējošai, un par to vienmēr jākonsultējas ar speciālistu. Visbiežāk sastopamie simptomi maziem bērniem ir to skaņu izruna, kuras poļu valodā uzskata par visgrūtāko: "sz", "ż", "cz", "dż" un "r". Viņu artikulācijas spēja veidojas ap 5 gadu vecumu, bet kļūdainu izrunu var uztvert agrāk, pirms tā kļūst pastāvīga. Trīsgadīgam bērnam jāuzrauga runas attīstība gan mājās, gan vecākiem, gan bērnudārzā, un par traucējošiem signāliem labāk konsultēties ar logopēdu.
Kur ir iemesls
Problēmu aizsācējs var būt runas aparāta patoloģiska anatomija, kas ārstam būtu jāatlasa jau zīdaiņa vecumā. Pārbaudes sastāv no mutes dobuma struktūras pārbaudes un runāšanai nepieciešamo refleksu (piemēram, sūkšanas refleksu) iepriekšējas diagnostikas. Reizēm maziem bērniem ir pārmērīga frenula (cīpslas starp mēli un aukslēju apakšējo daļu) aizaugšana. Šāds defekts vēlākā periodā gandrīz vienmēr izraisa runas traucējumus. Šādā situācijā labāk lemt par ķirurģisku korekciju, nevis gaidīt, kamēr bērns paaugsies – ja vien frenuļa hipertrofija nav neliela, logopēds drīkst ieteikt tikai vingrojumus (piem., specifisku vingrošanu vai pasīvās masāžas veidu). Runas defekta cēlonis var būt arī dzirdes orgāna bojājumi, anomālijas iekšienēapakšžokļa, neiroloģiskas slimības, iedzimtības faktori un, visbeidzot, zemākas intelektuālās spējas. Tāpēc logopēdiskajai terapijai jābūt visaptverošai un jāpaļaujas uz atbilstošu speciālistu (piemēram, LOR speciālista, otolaringologa, ortodonta, neirologa vai psihologa) sadarbību.
Pēc eksperta domāmPamatojoties uz materiāliem no tīmekļa vietnes www.dopalaczeinfo.plEs iebilstu pret metodēm, kuru pamatā ir tikai sēdēšana ar bērnu pie spoguļa un skaņu atkārtošana.
Pareiza terapija skar arī citas attīstības sfēras. Es strādāju pie tā, lai mans pacients labāk uztvertu atšķirības starp skaņām. Atkarībā no bērna izmantoju arī atbilstošas metodes, piemēram, Denisona kinestēzijas metodi, t.i., kustību atbalstīšanu un dažādu ķermeņa punktu stimulāciju. Piemēram, horizontālu astoņnieku zīmēšana ir labs vingrinājums. Tā var būt arī kustība ar mūzikas elementiem.
Ideja ir stimulēt signālu plūsmu starp smadzeņu puslodēm un palielināt spēju koncentrēt uzmanību. Cenšos izvēlēties tādus vingrojumus, lai nodarbības nebūtu garlaicīgas un bērnam gribētos darboties mājās kopā ar aizbildni. Es aicinu arī vecākus veltīt laiku saviem bērniem.
Atcerieties, ka neārstēti runas defekti negatīvi ietekmē pieauguša cilvēka dzīves kvalitāti, ko diemžēl novēroju savā kabinetā.
Laikam ir nozīme
Kāpēc ir tik svarīgi sākt terapiju agri? Jo neārstēti runas defekti saglabājas, bieži vien ar nopietnām attīstības sekām. Šobrīd pie logopēdiem nāk daudzi pieaugušie, kuriem nepareizas izrunas dēļ ir problēmas ar komunikāciju dažādos līmeņos, kas ietekmē viņu personīgo dzīvi un profesionālo karjeru. Nespēja sazināties ar saturu ir nopietns šķērslis starppersonu kontaktiem. Un strādāt ar pieaugušajiem, saka logopēdi, ir daudz grūtāk nekā ar bērniem, jo no kaitīgajiem ieradumiem ir grūti atbrīvoties. Pirms bērns aug, viņam skolā ir daudz problēmu. Runas traucējumi galvenokārt izpaužas pareizrakstības kļūdās, īpaši dzirdes dēļ. Tad runas dzirdes vingrinājumi ir viens no svarīgākajiem terapijas elementiem. Vēl ļaunāk, ja bērnam ir dzirdes vai dzirdes uztveres traucējumi, kļūdu labošanai ir jāpieliek lielākas pūles. Liela nozīme šeit ir arī laikam. Ja bērns laikus nesaņem palīdzību, viņam var būt zemāki sasniegumi skolā nekā vienaudžiem, kas rada arī emocionālas problēmas. Var parādīties papildu traucējumi. Piemēram, ir zināms, ka lielākajai daļai bērnu, kuriem diagnosticēta disleksija, iepriekš ir bijušas runas problēmas. Tas nozīmē, ka visi bērni ar runas traucējumiem ir pakļauti disleksijas riskam, taču tas ne vienmēr tā ir. Statistika arī liecina, ka bērni,kuri sāk runāt agri, ir intelektuāli spējīgāki nekā viņu atturīgie vienaudži. Lai gan tas ne vienmēr notiek. Ir ļoti talantīgi bērni ar invaliditāti – parasti tie tomēr ir runas, nevis runas defekti. Viens ir skaidrs: runas attīstība stimulē garīgo attīstību, un domāšanas attīstība atspoguļojas runā.
Kustība ir svarīga
Runa ir garīga darbība, bet ļoti saistīta ar mūsu iekšējo ritmu un aktivitāti. Tāpēc, strādājot pie tā, svarīgas ir tādas atbalstošas metodes kā ritmika vai dažādas kustību spēles (vēlams kombinācijā ar skaņu). Deja attīsta dzirdes-vizuālo-motorisko koordināciju starp smadzeņu puslodēm. Tam ir milzīga ietekme uz intelektuālo attīstību. Bērns vispirms dzird ritmu, tad sāk kustēties, un tajā pašā laikā vēro skolotāja kustības. Kustību, redzes un dzirdes vingrinājumi arī stimulē runas attīstību un būtiski samazina disleksijas risku skolas vecumā (disleksija saistīta ar koordinācijas trūkumu starp šīm sfērām). Ja dzirdes uztvere ir laba, bērns nepieļaus izrunas un pareizrakstības kļūdas, kuras bērns var atpazīt pēc dzirdes.
Runa ir kustības akts
Skaņa tiek ierosināta balsenē, pēc tam to apstrādā mēle, vaigi, lūpas un galvaskausa kauli (kas veido rezonatoru). Bērns ar mazākām kustībām arī bieži ir mazāk artikulēts. Ja augstā motorika ir labi attīstīta, tas pats attiecas uz mazo motoriku, kas ir pareizas runas nosacījums. Turklāt bērns nav īpaši kustīgs un mazāk vēlas izpētīt vidi, mazāk mācās un līdz ar to ir mazāk attīstīts.
Vērts zinātPareizrakstības kļūdas vai runas kļūdas?
Runas traucējumi ir šaurāks jēdziens un attiecas tikai uz fonisko sfēru - artikulāciju, tas ir skaņas radīšanas veids runas aparātā. Runas defekti attiecas uz plaši saprotamu komunikāciju. Tie ietver arī gramatiku, stilistiku, apgalvojumu loģisko struktūru un lingvistisko kompetenci, t.i., spēju lietot dzimto valodu.
- Runas un izrunas traucējumi ir aptuveni 40 procenti. 6 gadus veci bērni.
Šūpuļa darbs
Strādājot pie pareizas runas, neatsverama ir pašu vecāku līdzdalība – jau no pirmajiem bērna dzīves mirkļiem. Logopēdi iestājas par dabisko barošanu, jo mēles, lūpu un žokļa muskuļi, kas tajā laikā strādā, ir fizioloģiski trenēti turpmākās izrunas labā. Ja mazulis ir jābaro mākslīgi, pievērsiet uzmanību krūtsgala garumam un formai, kā arī atveres izmēram. Barošanas laikā turiet mazuli daļēji vertikālā stāvoklī, nevis horizontāli. Savukārt gulēšanas pozīcijai jānodrošina mugurkaula horizontāls stāvoklisBērnu gultiņā un ratiņos ir jābūt plānam spilvenam, jo pārāk zems vai pārāk augsts galvas stāvoklis izraisa muskuļu un temporomandibulārās locītavas traucējumus.Pastāvīgi atvērta mute ir satraucošs simptoms mazulim. Zīdaiņi, kuri elpo caur muti, ir jāpārbauda speciālistam. Mēs varam darīt tik daudz, pirms mūsu bērns nostājas uz kājām.
Un vēlāk?
Bērniem vajadzētu kustēties, dziedāt, dejot, zīmēt, atdarināt. Viņiem vajadzētu arī saprast savu ķermeņa shēmu (piemēram, zināt, kur atrodas kreisā puse un kur labā puse). Ar bērnu pēc iespējas vairāk jārunā, jālasa, jāpiedalās tā spēlēs un… pacietīgi jāatbild uz jautājumiem. Ja bērns nejautā vai uzdod dažus jautājumus, tā ir zīme, ka viņam nepieciešama rūpīga uzmanība. Jautājot, bērns iepazīst pasauli. Viņš arī mācās sazināties. Trīsgadīgs bērns dienā uzdod vidēji aptuveni 50 jautājumus. Un labi! Labāk, lai vecāki ir pacietīgi un nepārdod bērnam neko, jo jautājumu ignorēšana nogalina iedzimtās izziņas spējas.
Visu laiku runājam
Šķiet, ka interneta laikmetā, kad vecāki kļūst labāk izglītoti, mūsu bērniem vajadzētu runāt labāk. Diemžēl runas defekti ir proporcionāli tādi paši kā pirms gadiem. Kāpēc? Jo mums nav laika runāt ar bērniem, būt kopā ar viņiem, skaidrot pasauli. Internets un datorspēles stimulē vizuālo, bet ne dzirdes uztveri. Viņi arī neveidos pareizas attiecības, nemācēs sazināties ar cilvēkiem. Tas, kā mūsu bērns sazināsies ar pasauli, galvenokārt ir atkarīgs no mums.
"Zdrowie" mēnesī