- Pārmērīgi stimuli: kā tas mūs ietekmē?
- Pārmērīgi stimuli: kā to ierobežot?
- Ierobežots stimulu pārsniegums: kas tālāk?
Pārmērīgi stimuli – mēs tam visu laiku nepievēršam pietiekami daudz uzmanības, neskatoties uz to, ka savai pašsajūtai, emocijām un attiecībām pieejam ar pieaugošu informētību. Uzskatāmās pašsajūtas pasliktināšanās cēloņus mēs redzam galvenokārt stresā. Tomēr atcerēsimies par stimulu pārmērību – pārbaudiet, kā tas mūs ietekmē!
Saturs:
- Pārmērīgi stimuli: kā tas mūs ietekmē?
- Pārmērīgi stimuli: kā to ierobežot?
- Ierobežots stimulu pārsniegums: kas tālāk?
Pārmērīgs stimulu daudzums bieži ietekmē mūsu darbību, lai gan mēs to neapzināmies. Mēs aizmirstam, ka smadzenes un kilometri neironu katru dienu apstrādā informāciju no visām cilvēka darbības jomām, un to pakļaušana stimulācijai nav bez ietekmes. Spriedze izraisa ne tikai pārmērīgu emociju, kas rodas strīda vai steigas dēļ saistībā ar gaidāmo prezentācijas datumu, bet arī pārmērīgu sajūtu stimulu.
Pārmērīgi stimuli: kā tas mūs ietekmē?
Tādi faktori kā pārmērīga gaisma, nepietiekams apgaismojums vai nepareiza apgaismojuma iedarbība, troksnis, termisks diskomforts vai diennakts ritma izmaiņas arī lielā mērā negatīvi ietekmē mūsu labsajūtu.
Bieži vien pēc saspringtas dienas, pilnas ar iespaidiem, kas pārsniedz komforta zonu, līdzeklis, ko dodam sev, ir sniegt vairāk stimulu, kas tikai pasliktina mūsu pašsajūtu. Tādā veidā mēs tā vietā, lai atgūtu līdzsvaru pēc nervozas darba dienas, dodot sev nelielu atelpu, sēžam pie televizora vai datora, liekot smadzenēm apstrādāt secīgas zilās gaismas devas, reklāmas, kas attiecas uz emocijām un nelabvēlīgu, bet uzkrītošas skaņas un gaismas.
Kā sabiedrība mēs jau esam iemācījušies, ka pārmērīga stimulācija negatīvi ietekmē bērnus. Kad viss mirgo, ir ieslēgts vai spēlē pārāk daudz, jaunākajiem parādās stresa simptomi. Tad gandrīz neviļus samazinām lieko stimulu bērna ērtībām, klusinām radio, aizsedzam logus ar miegu vai ierobežojam datora lietošanu. Tomēr mēs aizmirstam, ka arī pieaugušā nervu sistēmai ir nepieciešama atelpa, un, nerūpējoties par pareizajiem stimuliem, mēs pakļaujam sevi pārmērīgai stimulācijai.
Tāpēc nākamreiz, kad apmeklēsiet uārsts teiks: "Lūdzu, izvairieties no stresa", atcerieties, ka tas, ko varat darīt savā labā, ir ne tikai tikt galā ar psiholoģiskiem stresoriem, bet arī mazināt stresa faktorus no vides vai kas saistīti ar diennakts ritmu. To pārmērīga vai neatbilstoša kvalitāte negatīvi ietekmē garīgo stāvokli, pazemina garastāvokli, kavē emociju regulāciju, samazina spēju tikt galā ar garīgo stresu un pazemina imunitāti.
Enerģijas vampīri: vai tādi cilvēki tiešām pastāv?
Meditācija pārvarēs stresu, nomierinās un dos enerģiju
Veidi, kā justies labāk un piemēroti
Pārmērīgi stimuli: kā to ierobežot?
1. Mēģiniet veikt nelielas izmaiņas
Ja vēlaties samazināt pārmērīgo stimulu ietekmi uz savu pašsajūtu un veselību, ir vērts zināt savas robežas attiecībā uz pareizo gaismu, troksni un diennakts ritmu. Tas, vai ķermenis uztver noteiktu stimulu kā lieku, lielā mērā ir atkarīgs no konkrētās personas individuālajām īpašībām.
Tāpēc ir tik svarīgi iepazīt sevi un labklājību veicinošos vides apstākļus. Vērts arī vērot, pie kādas stimulu intensitātes uztvertajam stresam ir mobilizējoša funkcija un pie kāda izpaužas tā negatīvā ietekme, liekot organismam segt pārāk lielas izmaksas. Diemžēl stimulācijas gadījumā mēs bieži iekrītam kaut kādā cilpā: mēs piedzīvojam garīgu stresu, tāpēc to noslīcinām ar stimuliem, un stimulu pārpalikums rada vēl vienu stresu, kas prasa traucēšanu. Tādā veidā pieaug spriedzes sniega pika, apgrūtinot saskatīšanu, kas ķermenim patiešām ir nepieciešams, lai mazinātu stresu.
Daudzas vienkāršas izmaiņas var veikt gandrīz nekavējoties, taču jāsāk ar apzinātu lēmumu pārraut stimulēšanas cilpu un aplūkot savas nervu sistēmas komforta robežas. Šis ierobežojums laika gaitā mainīsies, bet kopējā tendence uz vēlamajiem komforta apstākļiem būs diezgan nemainīga. Cīņa ar pārmērību lielā mērā ir spēja ieklausīties sevī, pārbaudīt, vai neesmu pakļauta pārāk lielai stimulācijai, un mēģināt meklēt risinājumu.
Cilvēka bioloģiskais pulkstenis: kas tas ir un kā tas darbojas?
Kā būt šeit un tagad? Psihologa padoms
Nomierinošs treniņš: 6 vingrinājumi līdzsvara atjaunošanai
Troksnis
Tiek uzskatīts, ka troksnis ir skaļa skaņa, taču tā var būt arī maiga, bet kairinoša skaņa. Pārbaudiet, kuras skaņas liek jums justies labi un kuras liek jums nervozēt vai mazākkoncentrēts. To apzināties ir svarīgi, lai atbrīvotos no liekajiem stimuliem.
Var gadīties, ka darba vietā izslēgtas austiņas vai noteikta veida mūzika noderēs jūsu komforta nodrošināšanai. Skatieties, vai radio klausīšanās pa ceļam uz darbu vai uzmācīgu politisko ziņu un reklāmu pilni raidījumi jūs kaut kā neietekmē. Varbūt mazāk nogurdinoši būs izslēgt automašīnas radio vai klausīties noteikta veida mūziku. Nodrošiniet sevi ar dabas skaņām. Uz stundu dodieties uz parku vai mežu, lai izpētītu. Pārbaudiet, kā tas jūs ietekmē. Izmēģiniet relaksācijas paņēmienus, piemēram, Shirin Joku.
Gaisma
Cilvēka organismam, protams, ņemot vērā individuālās atšķirības, ir samērā nemainīgs ritms, un viens no tā noteicējiem ir gaisma. Labsajūta pasliktinās, ja dienas laikā nenodrošinām smadzenēm vajadzīgo gaismas daudzumu ar noteiktiem parametriem. Klimatiskajās zonās, kur ir mazāk saulainu dienu un dažkārt īsas dienas, noder lampas, kas ļauj simulēt.
Pirms investējam apgaismojuma procedūrās, pārbaudiet, ko jūs varat darīt apgaismojuma ziņā. Mēģiniet pēc iespējas vairāk izmantot dabisko gaismu rudenī un ziemā un redzēt, kā tas ietekmē jūsu labsajūtu. Ja iespējams, novietojiet savu darba galdu tuvāk logam. Izmantojiet brīvās dienas, lai pavadītu laiku ārā dienasgaismā.
Izvairieties no situācijām, kad gaisma ir tieši acīs vai mirgo. Samaziniet lieko apgaismojumu vakarā, lai ķermenim būtu vieglāk atšķirt dienu no nakts. Izvairieties no zilās gaismas iedarbības pirms gulētiešanas, kas kavē melatonīna ražošanu. Tāpat ierobežojiet piekļuvi mobilo tālruņu vai televizoru ekrāniem. Aizveriet logus, kad guļat.
Temperatūra, spiediens, pieskāriens
Rūpējieties par savu siltuma komfortu, ir vērts ģērbties atbilstoši savai personīgajai siltuma un aukstuma sajūtai, nevis tam, ko valkā citi. Raugieties, lai apģērbs jūs nekairina, lai materiāls būtu patīkams taustei, bez kairinošām etiķetēm un brīvs no kustībām. Visu dienu no ķermeņa plūstošie nepatīkamie stimuli lieki stimulē ķermeni.
Ierobežots stimulu pārsniegums: kas tālāk?
Atbilde uz stimulu pārpalikumu ir tos pēc iespējas ierobežot, pielāgot vidi, kurā darbojamies savām individuālajām vajadzībām, kā arī nodrošināt atbilstošu atjaunošanos. Pēc mazāku un lielāku izmaiņu ieviešanas, kas palielina ikdienas komfortu, ir vērts izvēlēties optimālo veidu atpūtai
Ja pēc atslēgšanās parādās nemiers, ir vērts ieviest mazo metodisoļi. Sāciet ar vienu stimulu nomaiņu pret citu, lai pakāpeniski nonāktu pie individualizēta atjaunošanās veida. Paskatieties, kā jums trūkst funkcionēšanas stresa apstākļos. Piemēram: strādājot birojā t.s atklātā telpā vai pie kases lielveikalā, neskatoties uz starppersonu mijiedarbības pārpilnību, apgrūtina sociālo attiecību nodibināšanu, tāpēc var izrādīties, ka atpūta komandas spēles veidā (kopīgs mērķis, sadarbība, saruna, endorfīni, kas saistīti ar fiziska piepūle) aizpildīs draudzīgu sociālo attiecību deficītu.
Darbu neērtā oficiālā apģērbā vai nepatīkamos laika apstākļos var līdzsvarot, atgriežot ķermeni no liekiem stimuliem, kā arī nodrošinot patīkamus stimulus, piemēram, masāžu, peldēšanas seansus, siltas vannas.
Padomājiet par stimuliem, no kuriem varat atbrīvoties, un par kuriem ir vērts tos laiku pa laikam līdzsvarot vai nomainīt.
Mēs nevaram atbrīvoties no visiem negatīvajiem vai liekajiem stimuliem vai tos ierobežot
Šādā situācijā mūsu attieksmei pret viņiem būs galvenā nozīme. Uztverot sarežģītus apstākļus kā izaicinājumu, nevis kaitējumu, mums būs vieglāk parūpēties par sevi. Rīcība, kas vērsta nevis uz negatīviem stimuliem, bet gan uz sevis stiprināšanu (rūpēšanās par pareizu miegu, atjaunošanos, diētu, vajadzību uzklausīšana un konstruktīva apmierināšana), var būt atslēga, lai saglabātu līdzsvaru, neskatoties uz pārmērīgo stimulu. Šāda attieksme palīdzēs stiprināt arī rīcības sajūtu, kas arī efektīvi stiprina spēju izturēt stresu.
Pārbaudiet, ko jūs īsti noslīkstat ar šiem stimuliem?
Pakļaujot sevi pārmērīgai stimulācijai, bieži vien mērķis ir novērst savas emocijas un vajadzības. Uzmanības novēršana no svarīgā, pat ja nepatīkama vai pat sāpīga, ar stimuliem no ārpuses sniedz šķietamu atvieglojumu tikai uz brīdi. Tomēr ilgtermiņā tas pakļauj to lielam kaitējumam. Ja atklājat, ka organizējat pārmērīgus stimulus, kas ir nepanesami, radot lielu kaitējumu dažādās jūsu dzīves jomās, un nelielu izmaiņu veikšana nedod vēlamo efektu, apsveriet tikšanos ar psihologu. Var izrādīties, ka, pakļaujot sevi pārmērīgai stimulācijai, rodas dziļākas problēmas, ar kurām būs vieglāk tikt galā ar speciālista atbalstu.