Kad kaut ko aizmirstam, mēs jokojam "man ir skleroze", neapzinoties slimības nopietnību. Ar sklerozi slimo dažāda vecuma cilvēki, bet visbiežāk ap sešdesmit. Pārbaudiet, kādi ir sklerozes cēloņi un simptomi un kas var palēnināt tās attīstību.
Sklerozesavu nosaukumu ieguvusi no grieķu vārda "scleros" - ciets. Lieta tāda, ka aterosklerozes, t.i., holesterīna-kalcija nogulšņu uzkrāšanās rezultātā sienām. no artērijām sacietē.Tās samazina arī artēriju šķērsgriezumu (gaismu) Asinsvadi kļūst necaurlaidīgi un apgādā smadzenes ar mazāk asiņu un skābekļa Notiek smadzeņu šūnu – neironu nekroze.atkarīgs no tā, kura daļa smadzenes visvairāk skar ateroskleroze.Ķermenis attīra atmirušos neironus un to vietu ieņem ar šķidrumu pildīti deguna blakusdobumi Ārsts tos var redzēt datortomogrāfijas rezultātos.Ne tikai holesterīnam ir ateroskleroze,bet arī t.s.imunoloģiskās. procesi (notiek imūnsistēmā).Antinukleārās antivielas (olb altumvielas, ko ražo limfocīti), kas uzbrūk asinsvadu šūnām. Ja apstiprināsies zinātnieku pieņēmumi, parastā ateroskleroze izrādīsies ļoti sarežģīta slimība un tās ārstēšanas metode pilnībā mainīsies. Tādējādi mainīsies arī pieeja sklerozei.
Vērts zinātPretsklerozes diēta
Jau pie pirmajiem sklerozes simptomiem mainiet uzturu. Pirmkārt, jāatsakās no dzīvnieku taukiem, bet jālieto daudz eļļas. Jāēd zivis, piemēram, lasis, skumbrija, sardīnes, tuncis, jūras veltes, kā arī dārzeņi un augļi, kas bagāti ar C vitamīnu un beta karotīnu, piemēram,. sīpoli, ķiploki, paprika, brokoļi, pētersīļi, burkāni, spināti, sojas pupiņas un pupiņas, citrusaugļi, zemenes, upenes, aronijas, avokado, āboli.
Sarkanvīna ietekme uz artēriju caurlaidību joprojām tiek pētīta. Ir pazīmes, ka tas ir izdevīgi, tāpēc mēs varam katru dienu izdzert glāzi sarkanvīna, ja vien ārsts, protams, to neiebilst.
Sklerozes cēloņi un pirmie simptomi
Skleroze sākas diezgan nevainīgi. Cilvēks ir arvien mazāk efektīvs darbā, noguris, un pēc treniņa viņam ir nepieciešams vairāk miega un atpūtas. Diemžēl gadās, ka viņš cieš, neskatoties uz spēku izsīkumupastāvīgs bezmiegs, ir grūtības koncentrēt uzmanību, pavājinās atmiņa (parādās nepilnības, visbiežāk tā sauktajā svaigajā atmiņā, t.i. tajā, kas attiecas uz notikumiem pirms dažām minūtēm), viņš kļūst aizkaitināms un viegli kustināms. Šos pirmos simptomus neirologi dēvē par neirastēnisko (pseidoneirotisku) sindromu.
Slimībai attīstoties, palielinās emocionālā labilitāte. Ir, piemēram, nesavaldīgas raudāšanas lēkmes vai dusmu uzplūdi. Parādās lielāki atmiņas traucējumi, īpaši saistībā ar jauniem notikumiem. Mazinās vēlme pēc fiziskām aktivitātēm, var, piemēram, veselas stundas pavadīt dīkstāvē atzveltnes krēslā, skatoties zilajā tālumā. Kustības, kas pauž jūtas, t.i., žesti un sejas izteiksmes, kļūst nabadzīgākas. Raksturs ļoti bieži mainās – slimais kļūst savtīgs un nežēlīgs, bez paškritikas. Šos simptomus pavada pārmērīga ēšana. Speciālisti šo sklerozes attīstības posmu dēvē par aterosklerozes demenci (demenci). Bieži ir satraukuma brīži, īpaši naktī. Slimais staigā apkārt, neapzinoties, kur atrodas, nezina, cik pulkstenis ir, un no rīta neko no tā neatceras.
Sklerozes sākuma stadijā ir piem. runas traucējumi: pacients nevar izrunāt vārdu, neskatoties uz labām lūpām, balseni un mēli (afāzija). Viņš arī nespēj veikt vienkāršas darbības (apraksija) vai viņam ir nekoordinētas kustības - piemēram, sniedzoties pēc glāzes, viņš pārāk daudz šūpojas ar roku un to salauž (ataksija). Šie neiroloģiskie simptomi parādās un pāriet. Progresējošas sklerozes gadījumā ir hemiparēze, piemēram, ķermeņa kreisās puses paralīze vai rokas vai kājas paralīze. Dažiem cilvēkiem ir arī parkinsonisma (trīces) simptomi vai vispārējs stīvums.
Metodes sklerozes simptomu mazināšanai
Cilvēkiem ar sklerozi parasti ir augstāks sistoliskais asinsspiediens (tā sauktais augšējais asinsspiediens). Tie parāda lielu atšķirību starp sistolisko un diastolisko spiedienu un koronārās aterosklerozes simptomiem (išēmiska slimība ar elpas trūkumu, sirdsklauves, sāpes krūtīs).
Apmēram 30 procenti pacientiem ir latentais cukura diabēts.
Diemžēl skleroze parasti izraisa vājumu un smagu demenci. Ir iespējams aizkavēt slimības progresēšanu, taču tā ir savlaicīgi un pareizi jānosaka. Galvenais ir to nejaukt ar, piemēram, senilu demenci (šajā gadījumā aprakstītie neiroloģiskie simptomi neparādās, smadzeņu datortomogrāfijā nav infarktu, un slimība progresē, t.i. bez īslaicīgas uzlabošanās periodiem)
Pagaidām medicīna var tikai atvieglot sklerozes simptomus un palēnināt tās attīstību. Slimais saņem medikamentus, t.sk.vazodilatatori, pretholesterīna preparāti, uzlabo vielmaiņu smadzenēs. Kad neirologs atklāj mugurkaula artēriju sašaurināšanos, ir iespējams ķirurģiski uzlabot smadzeņu asins piegādi, paplašinot starpskriemeļu atveres, caur kurām šīs artērijas iet.
ikmēneša "Zdrowie"