Un tas ir kaut kas, tas ir plastmasa! Jā, odi to pārnēsā kopā ar dažādām bīstamām slimībām.

Jūs droši vien esat dzirdējuši par mikroplastmasu? Tās ir mikroskopiskas daļiņas, piemēram, mākslīgās šķiedras, riepas, kontaktlēcas un citi cilvēka radīti priekšmeti. Tie piesārņo ūdeni un ir atrodami arī mūsu ķermenī. Un viņi mums nemaz nekalpo.

Mikroplastmasu var atrast arī odu ķermeņos. Taču tas nekaitē pašiem odiem, bet gan dzīvniekiem, ar kuriem odi barojas. No kurienes nāk mikroplastmasa moskītu ķermeņos? Atbilde ir vienkārša: no ūdens. Odi dēj olas ūdenskrātuvēs, un uz virsmas bieži var redzēt kāpurus. Un tieši no šī ūdens odu ķermeņos ir mikroplastmasa.

Redingas universitātes pētnieki iepazīstināja ar savu pētījumu rezultātiem žurnālā "Biology Letters". Viņi veica eksperimentus, ievadot mikroplastmasu moskītu kāpuriem, kas uzauguši ūdenī. Kad kāpurs pārvērtās par pieaugušu kukaini, tā ķermenī tika atrastas arī nelielas plastmasas daļiņas.

Mikroplastmasa var saturēt baktērijas, un dažreiz tā ir piesātināta ar toksiskām ķīmiskām vielām. – Plastmasa piesārņo gandrīz visas ekosistēmas – atzīst prof. Amanda Callaghan no Redingas universitātes, kas ir veikusi pētījumus par moskītu kāpuriem.

Vairāk: vai alumīnijs ir kaitīgs? Alumīnija ietekme uz veselību

Parastie moskītu kāpuri spēj patērēt fluorescējošas mikroplastmasas daļiņas, kuru izmērs ir 0,002 mm. Prof. Kalahans norāda, ka moskītu kāpurs nevar pateikt, vai tas ēd aļģes vai plastmasas daļiņas.

Prof. Kalahans norāda, ka, tā kā mikroplastmasa ir atrodama odu un citu kukaiņu organismos, kuru kāpuri nobriest ūdenī, tas nozīmē, ka plastmasas daļiņas nonāk arī to dzīvnieku organismos, kuri ēd kukaiņus – putnus, sikspārņus un zirnekļus.

Mēs iesakām: Covid-19 izraisīja plastmasas lavīnu!

Protams, mikroplastmasa ir sastopama arī cilvēka organismos.