Palīdziet vietnes attīstībai, daloties ar rakstu ar draugiem!
Sviestmaižu paaudzi veido profesionāli aktīvi un "orientēti" cilvēki pēc 40 gadiem. Viņu amats nozīmē, ka viņiem ir finansiāli jāatbalsta gan vecāki, kuri vairs nestrādā, gan pusaudžu bērni, kuri vēl nestrādā vai tikai sāk savu karjeru. Vai tu esi no "sviestmaižu" paaudzes? Pārbaudiet, kas jūs gaida.
Kādam varētu šķist, ka pusmūžs ir labākais laiks cilvēka dzīvē. Bērni aug, darbā kaut kā notiek, jo esam sasnieguši amatus, kas mums nes pieklājīgākus ienākumus. Stabilizācija, par kuru mēs runājam, pamazām kļūst par faktu.
Un tomēr joprojām jūtam laika trūkumu un atbildības nastu par visu un visiem. Vienmēr kāds no mums kaut ko grib, vienmēr esam aizņemti ar svešām lietām, jo bērni, jo veci vecāki, jo uzradušies mazbērni.
Vai tev ir sajūta, ka neseko un, iespējams, neesi piemērots vairāku paaudžu ģimenes galvai? Mēs jūs uzmundrinām! Jūs neesat viens šajā situācijā. Jūs tikko nepamanīti kļuvāt par klubaSviestmaižu paaudzes biedru.
Sviestmaižu paaudze: kas tas ir?
Sviestmaižu paaudze ir socioloģisks jēdziens, kas attiecas uz pusmūža, profesionāli aktīvu cilvēku paaudzi, kas rūpējas par pusaudžiem, vecākiem vecākiem un dažos gadījumos arī nākamajām paaudzēm, t.i., mazbērniem un vecvecākiem.
Demogrāfiskās izmaiņas sabiedrībās un kultūras pārmaiņas nozīmē, ka, no vienas puses, cilvēki dzīvo ilgāk un, no otras puses, jaunieši kļūst arvien neatkarīgāki. Līdz ar to abi šie "neproduktīvie" " paaudzes gaida atbalstu no profesionāli aktīviem ģimenes locekļiem.
Vecāku sliktās pensijas nozīmē, ka sviestmaižu paaudzei bieži vien ir jāpiedalās viņu uzturēšanā. Zāļu iegāde, jauna veļasmašīna vai došanās uz sanatoriju bieži vien ir izmaksas, ko pensionāri vai invaliditātes pensijas nevar atļauties.
Jauniešiem nepieciešama arī finansiāla palīdzība. Tie, kas mācās, nestrādā, un, ja jau pelna papildus naudu bārā vai par auklīti, tad nopelnīto naudu tērē izpriecām, piemēram, kinoteātrī vai jaunai blūzei. Ēdiens, kopmītnes, velosipēds vai atvaļinājums - par tiem maksā vecāki.
Runājot par atbalstu, ko sviestmaižu paaudzes cilvēki sniedz saviem vecākiem un bērniem, jāatceras, ka runa nav tikai par uzturēšanu vai finansiālu palīdzību. Tas arīviņiem veltītais brīvais laiks, kā arī, iespējams, visgrūtākais, visa atbildības nasta par ģimeni un ar to saistītais stress
Sviestmaižu paaudze: Ikdienas
Sviestmaižu paaudzes priekšzīmīga cilvēka dienas piemērs var izskatīties šādi:
- sagatavo bērnus skolai no rītiem - gadās, ka ir trīs bērni, kas jāuztur un katrs aiziet citur,
- kad tie ir pabaroti un piegādāti ceļam, ir pienācis laiks ātrai kafijai un jau kravājas mašīnā,
- ja izdodas ievērot kārtību un katrs bērns laimīgi attopas attiecīgajā izglītības iestādē, viņš steidzas uz …
- … jauks, viegls un labi atalgots darbs,
- darbā, neskaitot ikdienas pienākumus, viņa atrod laiku sazināties ar vecākiem, lai vienotos par braucienu pie ārsta, veikala vai draugiem,
- sviestmaižu paaudzes pārstāvim ir ārkārtīgi saspringts grafiks, tāpēc šādu pasākumu veikšana vienmēr rada daudz nervu,
- tāds vīrietis viņu dzenā pa taisno no darba uz skolu/dārziņu, lai aizvestu bērnu/bērnus uz baseinu/baletu/angļu valodu/logoterapiju/paukošanu/sauso javu/robotiku utt.,
- pēc bērnu atstāšanas ārpusskolas nodarbībās viņiem ir laiks iziet ar vecākiem norunātajiem kursiem uz lielveikalu, klīniku vai baznīcu,
- pēc atgriešanās mājās jāparūpējas par vakariņām rītdienai, bet pirms tam jāizdara mājasdarbi ar bērniem, jānomazgā, jāsakopj, jāsamaksā rēķini,
- ja ģimenē jau ir nākamā paaudze, jaunie vecāki noteikti par mums neaizmirsīs, mums ir garantēta pastaiga vai dažas stundas kopšanas par mazdēlu, jo viņi vienkārši no kaut kā izkrita, piemēram negaidīts ceļojums uz kino.
Sviestmaižu paaudze: kur ir cerība?
Kad pienāk vēls vakars, mēs sviestmaižu cilvēki vienkārši esam miruši. Varbūt mēs jūtamies piepildīti, bet tajā pašā laikā domājam, ka ļaujam sevi izmantot, ka mums īsti nav nekā no šīs dzīves. Diena nav no gumijas, to nevar izstiept, lai pietiktu laika visiem mūsu nodomiem.
Ir cilvēki, kuriem šāda dedzināšana uz ģimenes altāra ļoti patīk, neko labāku nevar iedomāties. Bet lielāko daļu laika tā nav sapņu situācija.
Parasti mēs nevēlamies ierobežot savu dzīvi ar veco, jauno un diezgan mazo sargātāju. Mums nav spēka un gribas uzņemties atbildību par vairākām paaudzēm sev apkārt. Un tad mūsos aug neapmierinātība, dažreiz sacelšanās un dažreiz depresija. Mēs jūtamies iesprostoti, gluži kā tas šķiņķis sviestmaizē starp divām maizītēm.
Palīdzība liegtaradinieki liktu mums justies vainīgiem, un laika trūkums īstenot savus plānus un sapņus padara mūs nelaimīgus. Kā tikt galā ar šo sarežģīto situāciju? Šķiet, ka labākais, ko varam piedāvāt, ir kompromiss.
Mums ir bērni, vai mums ir vecāki vecāki? Par tiem vajadzētu rūpēties. Bet, ja mēs neparūpēsimies par minimālo laiku sev, šī nemitīgā vajāšana mūs ļoti ātri nogalinās. Tāpēc ir ieteicama neliela pašpārliecinātība, pat egoisms.
Mēģināsim sapulcināt ģimeni uz īsu tikšanos. Iesniegsim viņiem savu ideju par nelielu ģimenes izkārtojuma pārkārtošanu. Viņi noteikti sapratīs, ka, ja jūs esat vesels, spirgtāks, laimīgāks, viņi no tā tikai iegūs.
Mums ir tiesības sagaidīt palīdzību mājas darbos no vecākiem bērniem. Pat ja viņi līdz šim ir atbrīvoti no viņiem, pat ja viņi sākumā piedzīvo vieglu šoku, viņi neapšaubāmi gūs labumu, nedaudz atvieglojot jūs.
Īsāk sakot: mēģināsim piekāpties, centīsimies, par katru cenu, rezervēt kaut nelielu dienas daļu tikai sev. Tad viss sāks garšot savādāk, gan darbs, gan audzināšana, gan atpūta.