Cilvēki, kuriem ir bijis COVID-19, var kļūt par elpošanas traucējumiem. Dažas no tām piedzīvo neatgriezeniskas izmaiņas plaušās, izraisot pastāvīgu elpošanas rezervju ierobežojumu un elpošanas mazspēju – brīdina pulmonologs Dr.hab. Roberts Kieško, MD, PhD. Problēma attiecas uz pacientiem pēc smagas Covid-19 slimības.
Kā uzsvēra intervijā Polijas Preses aģentūrai, Dr. hab. n. med. Robert Kieszko, Ļubļinas SPSK4 Pneimonoloģijas, onkoloģijas un alergoloģijas nodaļas vadītāja vietnieks, visizplatītākais simptoms smaga COVID-19 gadījumā ir pneimonija un plaušu embolija.
"Šai pneimonijai ir intersticiāls raksturs, kuras laikā alveolās tiek iefiltrētas iekaisuma šūnas. To papildina vēl viena problēma, jo bieži notiek arī asinsvadu endotēlija iekaisums, intravaskulāra koagulācija un asins recekļu veidošanās, un līdz ar to uz plaušu emboliju "- skaidroja pulmonologs.
Eksperts piebilda, ka dažiem pacientiem rodas t.s citokīnu vētra, t.i., imūnsistēmas pārmērīga citokīnu izdalīšanās, kas iznīcina plaušu parenhīmu un izraisa plaušu fibrozi. "Ja plaušu parenhīmā aizaug saistaudi, mums ir darīšana ar neatgriezenisku fibrozi, kas izraisa pastāvīgu pacienta elpošanas rezervju ierobežojumu. Plaušu bojājuma sekas ir elpošanas mazspēja, t.i., pazemināts skābekļa parciālais spiediens asinīs un ierobežotas slodzes. Citiem vārdiem sakot, pacients bieži kļūst par elpošanas traucējumiem,” atzīmēja Dr. hab. n. med. Kieszko.
Starp citām pēcvēža komplikācijām elpošanas sistēmā eksperts cita starpā iekļāva: bronhu hiperreaktivitāte, kā arī apgrūtinošs un nogurdinošs klepus.
Pulmonologs norādīja, ka bez infekcijas nodaļām pacienti ar Covid-19 visbiežāk ārstējas plaušu nodaļās, kas pārveidotas par Covid nodaļām. "Tas ir tāpēc, ka plaušu nodaļas ir ftiziatrijas mantojums, t.i., tuberkulozes nodaļas, kuras epidēmisku iemeslu dēļ parasti atradās atsevišķās ēkās, tāpēc šobrīd visvieglāk ir pievienot šādu infekciozo nodaļu" - sacīja FKTK vadītājas vietniece. Pneimonoloģijas, onkoloģijas un alergoloģijas nodaļa SPSK4 Ļubļinā
Viņš uzsvēra, ka Covid-19 pandēmijas dēļLielākā daļa pulmonoloģijas nodaļu reģionā pilnībā nedarbojas, jo veselas nodaļas vai to daļas ir pārveidotas par nodaļām, kas nodarbojas ar Covid-19 infekciju ārstēšanu.
"Tādēļ elpceļu slimību diagnostikā un ārstēšanā nav vietas plānveida plaušu pacientiem. Tas ietver, piemēram, plaušu vēža diagnostiku, hroniskas obstruktīvas plaušu slimības paasinājuma, bronhiālās astmas vai idiopātiskās plaušu slimības ārstēšanu. fibroze" - aprēķināja ārsts.
Jautāts par ārstēšanas trūkuma sekām pacientiem ar plaušu slimībām, kas nav saistītas ar COVID-19, viņš atbildēja, ka "tas samazinās iespēju pareizi ārstēt hroniskas elpceļu slimības". "Šīs veselības aprūpes sistēmas neveiksmes tālejošās sekas būs kvalitātes pasliktināšanās un pacientu dzīves ilguma saīsināšanās. Domāju, ka tuvāko gadu laikā tas būs vērojams, taču jau šobrīd mums ir mirstības pārpalikums. , ne tikai epidēmiju dēļ” – skaidroja Dr. n. med. Kieszko.
Pēc eksperta domām, neskatoties uz epidēmiju, slimnīcas cenšas nodrošināt diagnostiku pacientiem ar elpceļu slimībām. Ļubļinas klīnikā atrodas bronhoskopijas laboratorija, kurā katru dienu tiek veikti līdz sešiem bronhoskopiskiem izmeklējumiem ar šķipsnu un adatas aspirācijas biopsijas procedūrām endobronhiālās ultraskaņas kontrolē, kas ļauj diagnosticēt plaušu vēzi un citas elpceļu slimības.
"Mūsu slimnīcā šobrīd divi stāvi - 28 gultas - pulmonoloģijas klīnikas ir paredzētas ar COVID-19 inficētajiem un viens stāvs, proti, 16 gultas, plaušu vēža pacientu ārstēšanai. Šādu ārstēšanu atlikt nevaram. . Mums ir arī vienas dienas nodaļa.plaušu vēža ārstēšana, kas katru dienu apkalpo ap desmitiem pacientu,” uzsvēra pulmonoloģe.