Autisms ir ģenētisks traucējums. Lielākā daļa sabiedrības tos saista ar izstāšanos, attīstības kavēšanos, agresiju. Izrādās, ka starp mums dzīvo cilvēki ar autismu un viņiem klājas diezgan labi. Seriāla “Es dzīvoju ar…” nākamās sērijas varonis Barteks Jakubovskis pierāda, ka viņam nav nekāda sakara ar sabiedrības radīto stereotipu.
Kā jūs vērtējat Polijas informētības līmeni par autismu?
Diemžēl cilvēki parasti nesaprot, kas tas ir. Mana uzvedība ir tāda, ka es, piemēram, runāju pārāk skaļi, nevis tāpēc, ka esmu kurls. Man ir tāds reflekss, baidos, ka nedzirdēšu. Es automātiski kliedzu pāri trokšņiem. Autobuss ir pats trakākais, kad gribas uz mirkli parunāties ar mammu pa telefonu un sāku neviļus kliegt. Pēkšņi es dzirdu nejaušu vīrieti, kurš vēlas, lai es klusēju. Es atceros, ka man bija šāda situācija un mēģināju sevi izskaidrot, sakot: "Piedod, man ir Aspergera sindroms." Tagad es teiktu – man ir autisms. Laika gaitā man nācās izlikties, ka dzirdu sliktāk, lai gan tā nebija taisnība. Tas bija skumji. Es vēlos, lai es varētu teikt "Piedod, bet tas ir tāpēc, ka man ir autisms", un cilvēki teiktu: "Ak, es to saprotu."
Un dažās citās savas dzīves jomās jūs redzat nepilnības zināšanās?
Iztiesāšanas komitejas ir mans murgs. Man nav pastāvīga lēmuma, un, manuprāt, man vajadzētu. Man ik pēc 5 gadiem jāiet uz komisiju, lai pierādītu, ka man ir autisms, kas nav slimība, to neārstē un man tas būs visu atlikušo mūžu. Es nevaru pieteikties uz mūža ieslodzījumu.
Problēmas ir tas, ka jūs to neredzat, spriežot par cilvēkiem ar autismu. Es ceru, ka speciālisti pieņems lēmumu par autismu. Ja kaut kas, tā sakot, netiek darīts, tad sistēmai neredzamie - šajā gadījumā cilvēki ar autismu - ir pakļauti "izdziedināšanas" riskam.
Tā kā tagad ir grūti, skolā bija vēl sliktāk …
Skolu atceros silti - pārsteidzoši. Bet es esmu tāda, kāda esmu – tā teikt, bet man bija kolēģi, pat draugi. No 5. klases man bija individuāla mācība. Toreiz es izveidoju lielāku saikni ar skolotājiem un skolotājiem - galvenokārt skolotājiem. Dažas no tām man ļoti patika un patīk arī šodien, dažas patuztur kontaktus. Nav tā, ka tas vienmēr bija ideāls. Protams, skolā bija grūtākas situācijas saistībā ar to, kas es esmu. Tad es nezināju, kas ar mani notiek – tā teikt. Vidusskolā man gandrīz nebija attiecību ar vienaudžiem arī individuālās mācīšanas dēļ. Es atceros, ka man bija draudzene, ar kuru es mēdzu pavadīt laiku starpbrīžos, pirms viņa pabeidza skolu, un mēs patiesībā runājām, un tas bija jauki. Es viņu labi atceros, bija jautri ar viņu runāt.
Atceros vienu ļoti nepatīkamu situāciju ar vienu no skolotājām - un te jāpiemin, ka man joprojām ir OKT, sarunvalodā OCD sindroms. Skolotāja teica, ka viņas klātbūtnē es it kā veicu neizskatīgas darbības, kas manā gadījumā radās no OKT sindroma. Man TUR bija neērti, un man bija jāpilnveidojas. Izskatījās, ka, pielāgojot garderobi noteiktā vietā, tas izskatījās neviennozīmīgi un viņa domāja, ka es daru ŠO. Viņa varēja man cilvēcīgi pajautāt: "Piedod, kas ar tevi ir?" un es to paskaidrotu. Bet nē, viņa nedeva man iespēju.
Vai jūs dodaties pie psihologa vai psihiatra par autismu?
Esmu psihiatra uzraudzībā, kurš man izraksta zāles - atzīmēju, nevis lai mani izārstētu no autisma, bet lai uzlabotu savu darbību. Kā jau minēju, man ir arī OKT, kas manā gadījumā dzīvo simbiozē ar Aspergera sindromu. Pateicoties tam, man nav tādu apsēstību, kas bija mans murgs pusaudža gados. Man bija nepārtraukti jāpilnveidojas, pārāk ilgi paliku vannas istabā, pārāk ilgi mainīju drēbes, ar to bija ļoti liela problēma. Man šodien tā nav, pateicoties farmakoloģiskai ārstēšanai. Vēlos piebilst, ka man joprojām ir šis uzmācīgais sindroms, bet tas ir tik atslābināts, ka varu funkcionēt tā, kā ir. Beidzot esmu to kontrolējis, par ko varēju sapņot toreiz - pirms sāku sevi dziedināt.
Par autoru
Dominika StaņislavskaViņa absolvējusi poļu studijas un filozofiju Varšavas Universitātē. Viņa strādāja pie filmu uzņemšanas vietām kā scenārija autore un režisora asistente. Viņas intereses galvenokārt ir saistītas ar jaunām tehnoloģijām, ko izmanto medicīnā, kas var mainīt daudzu slimību ārstēšanu. Viņu interesē kino un svešvalodu apguve. Brīvo laiku viņš pavada pie ūdens.