Atmiņas traucējumi var būt saistīti ne tikai ar stresu un nogurumu, bet arī ar nopietnām slimībām. Tas var izraisīt neatgriezeniskas izmaiņas atmiņā. Kāda veida atmiņas traucējumiem vajadzētu izraisīt trauksmi un likt jums apmeklēt ārstu?
Vispārīgajā nodaļāatmiņas traucējumiir divas kategorijas: kvantitatīvie (dismnēzijas) un kvalitatīvie atmiņas traucējumi (paramnēzija).
Kvantitatīvie atmiņas traucējumi ietver:
- hipermnēzija(spēja atcerēties un atsaukt informāciju lielākā mērā nekā vidusmēra cilvēks noteiktā vecumā),
- hipomnēzija(nelielas grūtības iegaumēt procesus),
- amnēzija (ar noteiktu periodu saistītu atmiņu zudums).
Kvalitatīvie atmiņas traucējumi ir sadalīti:
- atmiņas ilūzijas(izkropļotas atmiņas),
- kryptomnezje(atmiņa bez atmiņu identificēšanas, piemēram, neapzināti piešķirot sev vārdus, kurus reiz izrunājis kāds cits),
- konfabulācijas(aizpildot atmiņas robus ar nenotikušiem notikumiem)
Atmiņas traucējumu simptomi
Ņemot vērā ļoti plašo atmiņas traucējumu klasifikāciju, nav jābrīnās, ka problēmas ar atcerēšanos var būt dažāda rakstura. Galvenā atšķirība var būt atkarībā no ietekmētās atmiņas veida.
īslaicīgas atmiņas traucējumu gadījumāpacientiem ir grūtības atcerēties notikumus, kas notikuši pēdējo minūšu vai stundu laikā. Problēmas, kas saistītas arilgtermiņa atmiņu , ir dažādas – kad tās rodas, pacientiem ir grūtības atcerēties notikumus, kas notikuši tālākā pagātnē (piemēram, pirms vairākiem gadiem).
amnēzijasgadījumā ir divi galvenie problēmu veidi. Pirmā ir retrogrāda amnēzija, kurā pacients zaudē atmiņas par periodu, pirms tika iedarbināts faktors, kas ir atbildīgs par šo stāvokli. Otrā problēma, t.i., anterograda amnēzija,ir saistīta ar spēju atcerēties notikumus, kas notiek pēc izraisošā faktora rašanās, zudumu. Amnēzija ir arī sadalīta pilnīgā un daļējā, kā arī pagaidu un pastāvīgā.
Atmiņu maldiattiecas uz notikumiem, kas patiesībā notika pagātnē, bet atmiņas ir izkropļotas. Ilustrācijai šeit var minēt piemēru ģimenes ceļojumam uz jūrmalu - pacientam ar atmiņas ilūzijām var rasties iespaids, ka kāds no ģimenes locekļiem nav bijis šādā ceļojumā, lai gan patiesībā cilvēks tobrīd pavadīja pacientu.
Kriptomnēzijatiek definēta kā t.s. neapzinātas atmiņas. Kad tās rodas, pacients jau sastapto informāciju var uzskatīt par pilnīgi jaunu – par piemēru var minēt t.s neapzināts plaģiāts (pacients plaģiātu, neapzinoties, ka patiesībā pats nerada, bet atceras tikai kaut ko, ar ko viņam jau ir bijusi saskarsme).
Nosaukumskonfabulācijair viltus atmiņu rašanās pacientam. Tie rodas atmiņas trūkuma dēļ un ir paredzēti, lai to aizpildītu. Parasti konfabulācijas saturs ir loģiski saskaņots ar atmiņas trūkuma apstākļiem. Konfabulētā persona nezina, ka viņu atmiņas patiesībā ir nepatiesas.
Aprakstot atmiņas problēmas, nevar nepieminēt atmiņas traucējumus gados vecākiem cilvēkiem. Nelielām problēmām, piemēram, mēģinot atrast tikko noliktās brilles, nav jābūt satraucošām - tās var rasties no samazinātas spējas vienlaikus koncentrēties uz vairākām darbībām, kas saistītas ar dabisko novecošanās procesu (tās dažkārt ir pat vienādas). uzskata nevis par atmiņas traucējumiem, bet gan par uzmanības un uzmanības traucējumiem). Daudz lielāka problēma gados vecākiem pacientiem var būt diezgan iespaidīgi atmiņas traucējumi, piemēram, savas adreses aizmirstība vai grūtības atpazīt savus ģimenes locekļus. Šādu grūtību rašanās ir satraucoša - un pacientiem var būt nepieciešama pat pastāvīga aprūpe, tāpēc šādu nozīmīgu atmiņas traucējumu gadījumā vienmēr jāvēršas pie ārsta.
Atmiņas traucējumu cēloņi
Demenci uzskata par visbiežāk sastopamajām slimībām, kas saistītas ar traucētiem atmiņas procesiem. Varbūt vispazīstamākā no šīs grupas ir Alcheimera slimība, kas ir demence, kas rodas līdz vienam no pieciem cilvēkiem vecumā no 80 gadiem. Parasti slimība ir saistīta ar gados vecākiem cilvēkiem, taču tā notiek ne tikai starp šīs pacientu grupas pārstāvjiem -ģenētiskas noslieces gadījumā Alcheimera slimība var rasties pat 30 gadus vecam cilvēkam, tāpēc īpaši satraucoši ir būtiski atmiņas traucējumi agrīnā vecumā
Citi demences traucējumu piemēri ir Parkinsona slimība un frontotemporālā demence, simptomi, kas līdzīgi iepriekš minētajiem, ir sastopami arī normotensīvā hidrocefālijā.
Citi atmiņas traucējumu cēloņi ir:
- endokrīnās slimības (piemēram, hipotireoze, Adisona slimība, Kušinga slimība, hipopituitārisms),
- saindēšanās ar smagajiem metāliem,
- depresija,
- vitamīnu trūkums (B1, B12, folijskābe)
- hroniska alkohola pārmērīga lietošana,
- smadzeņu struktūru infekcijas (saistītas ar sifilisu vai HIV),
- multiplā skleroze,
- centrālās nervu sistēmas audzēji,
- Vilsona slimība,
- smadzeņu išēmija un stāvoklis pēc insulta.
Atmiņas pasliktināšanos var izraisīt arī iepriekšējas traumas. Problēmas ar atcerēšanos var rasties dažādu negadījumu (piemēram, autoavārijas vai kritienu) rezultātā, īpaši, ja šādu notikumu laikā tiek traumēta galva. Tomēr atmiņas traucējumi rodas ne tikai no miesas bojājumiem – to cēlonis var būt arī spēcīgs psiholoģisks šoks, kas saistīts ar kādu traumu (piemēram, izvarošanu), īpaši amnēzijas gadījumā.
Atmiņas traucējumu ārstēšana
Atmiņas traucējumu ārstēšana ir atkarīga no problēmu izraisošā faktora veida – tāpēc pareizi veikta diagnostika ir tik svarīga, ja rodas problēmas ar atcerēšanos. Demences (Alcheimera slimība, Parkinsona slimība vai frontotemporālā demence) gadījumā farmakoterapija neļauj novērst jau esošos traucējumus, taču tās lietošana ļauj palēnināt šo slimību attīstības tempus un līdz ar to – aizkavēt atmiņas traucējumu progresēšana.
Endokrīno slimību gadījumā, kas saistītas ar atmiņas traucējumiem, tiek lietoti problēmai pielāgoti medikamenti (piem., vairogdziedzera hormoni hipotireozes gadījumā vai glikokortikosteroīdi Adisona slimības gadījumā).
Ja pārmērīga alkohola lietošana izraisa atmiņas traucējumus, klīnisku uzlabojumu var panākt, ārstējot atkarību. Alkohols var radīt neatgriezeniskus nervu sistēmas bojājumus, taču pacientiem nav nekādu izredžu – tiek lēsts, ka, pateicoties atturībai, pareizas atmiņas darbības atjaunošana notiek līdz pat 1/4 pacientu. Noder atmiņas traucējumu gadījumā, kas saistīti aratkarība no alkohola var būt B1 vitamīna papildināšana.
Atbalstoši pie dažādiem atmiņas traucējumiem, t.s prokognitīvās (nootropās) zāles, kas paredzētas, lai stimulētu vielmaiņas procesu gaitu smadzenēs un tādējādi uzlabotu, cita starpā iegaumēšanas procesi.