Mobings darbā - lai gan kā parādība pastāvējusi gandrīz vienmēr, par to skaļi runāts tikai vairākus gadus. Darbinieki nezina, kur ziņot par mobingu darbā un kā pierādīt, ka tas noticis. Viņi brīnās, kur ir robeža, kurā darba attiecības kļūst neētiskas un kaitīgas. Uzziniet, kad darbā mēs saskaramies ar mobingu un kā pret to aizsargāties.

Mobings darbāgalvenokārt ir psiholoģiska terora izmantošana, fiziska vardarbība ir ļoti ekstrēma vajāšanas versija. Termins "mobings darbā" ir cieši saistīts ar darba vietu un nozīmē darbinieka uzmākšanos.

Saturs:

  1. Mobings darbā: kas tas ir?
  2. Mobings darbā: veidi
  3. Mobings darbā un tiesībās Polijā
  4. Mobings darbā: kā pierādīt?
  5. Mobings darbā: kur ziņot?
  6. Mobings darbā: kur saņemt palīdzību?
  7. Mobings darbā: kāda uzvedība nav?

Mobings darbā: kas tas ir?

Mobings darbā ir visizplatītākais, ja viņa vadītājs vai citi darbinieki vai darbinieks vajā, vajā, iebiedē, pazemo, netaisnīgi izturas, izsmej un pat izolē darbinieku.

Šāda uzvedība, pilna ar naidīgu un neētisku attieksmi, ir instruments spiediena izdarīšanai uz darbinieku. Kādā nolūkā? Cilvēku motivācija, kas darbā veic mobingu, var būt dažāda – no darbinieka piespiešanas būt efektīvākam, piespiežot viņu būt padevīgam vai izolēt no citiem darbiniekiem. Tomēr tas viss visbiežāk ir radies konfliktā ar darbinieku, kurš vēlāk tiek vajāts.

Mobings ir vārds, kas atvasināts no angļu valodas (mob - virzulis, pūļi).

Mobings darbā: veidi

Mobingam darbā raksturīgs tas, ka darbi, kas kaitē darbiniekam, ilgst ilgu laiku un atkārtojas. Turklāt mobinga upuris parasti ir bezpalīdzīgs un nespēj iebilst pret mafiju, kas liek mafijniekam justies stiprākam un palikt nesodītam, kas viņu tikai stiprina viņa neētiskajās darbībās.

Mobings darbā izpaužas dažādos veidos, tāpēc var atšķirt tā veidus. Tie ir:

  • Pazemojums- darbinieks tiek kritizēts (arī par izskatu), nomelnots, izsmiets, izsauc jokus, rāda aizvainojošus žestus, tiek pazemots
  • Iebiedēšana- draudi par atlaišanu, pārtraukumu aizliegums, citu seku draudi, vulgāra runa darbiniekam, piespiežot strādāt virsstundas, draudi un draudi.
  • Izolācija- sazvērestība grupā pret vienu darbinieku, viņa nomelnošana, darbiniekam kaitīgu situāciju ierosināšana, nepatikas pret darbinieku raisīšana citos, kaitīgu baumu izplatīšana, izvairīšanās no darbinieka , neņemot vērā viņu kopīgās korporatīvajās darbībās.
  • Apgrūtināt darbu- īpašs traucējums darbā, piekļuves bloķēšana datiem, iepriekš pasūtītu uzdevumu saņemšana, darbinieka spējas pārsniedzošu uzdevumu piešķiršana, kaitējums darbiniekam, kompetenču samazināšana, ierobežošana darbinieka tiesības .
  • Uzmākšanās- darbinieka uzmākšanās arī pēc darba laika, biežas telefona zvani, īsziņas, e-pasti
  • Veselībai kaitīga rīcība- darbinieka piespiešana veikt bīstamu un riskantu darbu, pārkāpjot veselības un drošības noteikumus

Mobingu darbā nevajadzētu jaukt ar darbinieku diskrimināciju (nevienlīdzīgu attieksmi pret pārējiem darbiniekiem) vai seksuālu uzmākšanos. Arī fiziskas vardarbības akti pārsniedz mobinga robežas.

Svarīgs

Mobings darbā un likumi Polijā

Mobinga parādība Darba kodeksā tika iekļauta tikai 2003. gada 14. novembrī, bet konstitucionālais likums stājās spēkā tikai 2004. gada sākumā.Atbilstoši p. Darba kodeksa 94. panta 3. punkta 2. apakšpunktā mobings ir definēts kā " darbības vai uzvedība, kas attiecas uz darbinieku vai vērsta pret darbinieku, kas sastāv no pastāvīgas un ilgstošas ​​darbinieka vajāšanas vai iebiedēšanas, izraisot viņu nenovērtēt savu profesionālo piemērotību, izraisot vai ar mērķi pazemot vai izsmiet darbinieku. , izolēt vai izslēgt darbiniekus no kolektīva. " Saskaņā ar šo noteikumu par mobingu darbā var attiecināt tikai personas, kas nodarbinātas saskaņā ar darba līgumu . Noteikums par darbību noturību un ilgumu nozīmē, ka nevar runāt par mobingu gadījuma situācijās (vienreizēju iebiedēšanas aktu gadījumā ir jāpiemēro personas tiesību aizsardzības noteikumi). Lai to uzskatītu par mobingu, uzmākšanās ilgst vismaz sešus mēnešus un tai jānotiek vismaz reizi nedēļā. Tikai pēc tam tiek piemērots minētais noteikums Darba kodeksā.

Darba kodeksa 94. panta 3. punktsTurklāt tas nosaka darba devēja pienākumus mobinga darba vietā apkarošanas jomāTieši darba devējs saskaņā ar likumu ir atbildīgs par notikušo mobingu, nevarot aizsargāt savus darbiniekus. no tā. Darba devējs ir atbildīgs arī par mobingu, ko izdarījuši ne tikai darbinieki un līdzstrādnieki, bet arī darbuzņēmēji vai darba devēja ģimene. Darba devēja atbildība ir krimināla. Gadījumā, ja mobings izraisa darbinieka veselības pasliktināšanos, darbinieks var pieprasīt finansiālu atlīdzību vai kompensāciju. Ja darbinieks bija spiests atkāpties no darba mobinga dēļ, darba devējam viņam jāmaksā arī kompensācija (vismaz vienas algas ekvivalents).

Darbinieka pienākums tomēr ir vispirms pierādīt mobinga esamību . Saskaņā ar Art. 55 KP, uzmāktajam darbiniekam ir tiesības nekavējoties (bez brīdinājuma) uzteikt darba līgumu, ja darba devējs nevarēja novērst mobingu. Papildus Darba kodeksam jautājums par personas tiesību aizsardzību tiek apspriests arī Civillikumā. 445. un 446. pants regulē darbinieka tiesības prasīt mantisku atlīdzību par darbā nodarīto kaitējumu un mantiskā kaitējuma atlīdzību, ja tas noticis, pārkāpjot personiskās tiesības

Ja tiks pierādīts mobings, var tikt sodīts arī darba devējsAttiecībā uz mobingu viņu var apsūdzēt, piemēram, par darbinieka pierunāšanu atņemt sev dzīvību - māksla . 151, nodarot smagu kaitējumu veselībai - art. 156, veselības stāvokļa pasliktināšanās - art. 157, draudi - art. 190, vardarbības pielietošana pret darbinieku - art. 191, fiziska vai garīga vardarbība - art. 207, apmelošana - 212.pants, apvainojums - pants 216, miesas neaizskaramības pārkāpums - Art. 217, darbinieka tiesību pārkāpums - art. 218, kļūda, reģistrējot darbinieku apdrošināšanai - art. 219, darba drošības un veselības aizsardzības pienākumu neievērošana - art. 267 un 283, dezinformācija - art. 268, maldināšana - art. 107.

Mobings darbā: kā pierādīt?

Kā pierādīt mobingu darbā? Tas nav viegli. Pastāv nelielas robežas starp pieņemamiem darbinieku sodīšanas veidiem (piemēram, disciplinārsodu vai rīkojumu) vai normālu darba izpildi (piemēram, nepieciešamību palikt pēc darba laika) un mobingu.

Līdz ar to, ja ir aizdomas, ka darba vietā notiek mobings, vienīgā institūcija, kas to var absolūti noteikt, ir kompetentā rajona tiesa. Tomēr vissvarīgākais ir savākt pierādījumus par to, ka esat kļuvis par mobinga upuri. Tas būs galvenais pierādījums lietā pret darba devēju.

Apsūdzošo materiālu vākšana jāsāk ar to pašuuzmākšanās sākums. Pirmkārt, jāglabā piezīmju grāmatiņa, kurā jāreģistrē visi mobinga akti darbā (to norise un apstākļi), precīzi norādīts datums, laiks, vieta, kā arī mafiozi un situācijas liecinieki.

Otra lieta ir tiešu pierādījumu, t.i., vēstuļu, e-pastu, īsziņu, vākšana, kam būtu uzmākšanās pazīmes. Pierādījumi var būt arī paslēpti video vai kasetes no telefonsarunu noklausīšanās.

Ja nomocītajam darbiniekam mobinga rezultātā ir nodarīti veselības traucējumi, viņam jāsavāc visi dokumenti, kas to apliecina, piemēram, slimības lapa, pārbaužu apraksti, diagnozes.

Situācijās, kad ir aizdomas, ka notiks uzbrukums, ir labi, ja ir liecinieki un, piemēram, atver telpas durvis, lai situāciju dzirdētu citi vai pat izvairītos no tikšanās ar mafiju vienatnē.

Mobinga darbā liecinieki var būt arī bijušie uzņēmuma darbinieki – viņi parasti labprātāk piekrīt sadarboties un liecināt tiesā nekā esošie darbinieki, riskējot zaudēt darbu. Jums vajadzētu arī runāt par savu situāciju ar mīļajiem, lai vairāk cilvēku būtu informēti par uzmākšanos un varētu apstiprināt upura vārdus tiesā.

Tas jums noderēs

Mobings darbā: kur ziņot?

Kur ziņot par mobingu darbā? Ja vajātājs ir darba vadītājs vai kolēģis, par to varat ziņot pašam uzņēmuma vadītājam (darba devējam). Viņa pienākums ir aizsargāt darbiniekus no mobinga, lai viņš varētu spert pirmos soļus problēmas risināšanai.

Darbinieks (pat anonīmi) par mobinga gadījumu var ziņot arī Valsts darba inspekcijai, kas apsekos darba vietu un darbinieku tiesību pārkāpuma atklāšanas rezultātā piemēros attiecīgus sodus darba devējam, un pārbaudes ziņojums būs spēcīgs pierādījums tiesā, ja darbinieks, piemēram, pieprasa kompensāciju.

Vienlaikus darbinieks var uzteikt darba līgumu bez iepriekšēja brīdinājuma, pamatojoties uz to, ka darba devējs neievēro personas tiesības un cieņu. Pēdējais solis ir iesniegt mobinga lietu tiesā.

Mobings darbā: kur saņemt palīdzību?

Jāpiebilst, ka cilvēkiem, kuri darbā piedzīvo mobingu, palīdz arī īpašas biedrības, kas darbojas visā Polijā. Tajos ietilpst:

1. Nacionālā pretmobingu asociācija

ul. Ołbińska 18/5

50-237 Vroclava

tel .: 606 371 919

2. Nacionālās pretmobinga asociācijas Krakovas nodaļa

ul. Copernicus 26

31-501 Krakova

tālrunis: (012) 6293 322

e-pasts: [email protected]

3. Nacionālās pretmobinga asociācijas Lodzas nodaļa

ul. Spinings 127/40

93-286 Łódź

tel .: 605 405 771

e-pasts: [email protected]

4. Nacionālās pretmobinga asociācijas konsultāciju punkts Gdaņskā

e-pasts: [email protected]

5. Pretmobingu asociācija viņiem. Barbara Grabowska

ul. Miszewskiego 17, birojs 303/304

80-239 Gdaņska

tel .: 516 352 044

e-pasts: [email protected]

6. Antimobinga asociācijas filiāle Barbara Grabowska Poznaņā

ul. Mickeviča 32/2

60-836 Poznań

7. Pretmobošanas asociācijas Kujāvijas-Pomerānijas nodaļa viņiem. Barbara Grabovska Bidgoščā

ul. Kapuściska 10

85-807 Bydgoszcz

tel .: 600-423-868

e-pasts: [email protected]

8. Antimobinga asociācijas filiāle Barbara Grabovska Varšavā

ul. Lechicka 1/48

02-156 Varšava

tālrunis: 22 302 9001

9. Polijas Nacionālā pretmobingu asociācija OSA

ul. Warzywnicza 10C / 7

80-838 Gdaņska

tālrunis: (058) 301 98 72, mobilais: 795 159 795

e-pasts: osa _ [email protected]

10. Ombuds

Tiesībsarga birojs

ul. Aleja Solidarności 77

00-090 Varšava

e-pasts: [email protected]

Mobings darbā izraisa nopietnus veselības traucējumus

Cīņa ar mobingu ir nepieciešama, lai saglabātu veselību, tostarp garīgo veselību. Jo ilgāk notiek uzmākšanās darbā, jo smagākas garīgās sekas tā rada. Mobinga sekas var atstāt pēdas dzīvē. Biežākie vajāta darbinieka simptomi ir: stress un ar to saistītās jūtas - bailes, nemiers, spriedze.

Vienlaikus var rasties psihosomatiski simptomi, miega un ēšanas traucējumi. Mobinga upuris darbā parasti zaudē ticību savām spējām, ir zems pašvērtējums, neuzticas citiem, zūd motivācija strādāt. Ja mobings ir ilgstošs un darbiniekam ir vāja psihe, tas var novest pie t.s pēctraumatiskais stress, depresija vai pat piespiedu kārtā šādu cilvēku uz pašnāvību.

Mobinga radītais stress darbā var skart arī cietušā tuviniekus. Darba spriedze bieži tiek pārnesta uz ģimeni, tas izraisa agresijas uzliesmojumus un izraisa šķiršanos. Mobinga upuriem bieži nepieciešama psiholoģiska palīdzība. Pat ja viņi atbrīvojas no mobinga, atgriešanās pie labas garīgās formas var būt ilga,tāpēc pēc šādas pieredzes ir vērts doties pie psihologa un atgūt garīgo veselību, pateicoties speciālistu ārstēšanai.

Vērts zināt

Mobings darbā: kāda uzvedība nav?

Ir vērts zināt, ka par mobingu darbā netiek uzskatīts:

  • iekšējs diskomforts, ko izjūt darbinieks neatkarīgi no ārējiem faktoriem;
  • rupjības un nekulturāla kritika par konkrēta darbinieka darbu, ja vadītāja paziņojums ir pēc būtības un attiecas tikai uz darba veikšanas veidu;
  • pamatota vadītāja izteiktā kritika;
  • atklāti konflikti darba vietā, kuru laikā valda subjektu vienlīdzība (bez upura sindroma);
  • nervoza darba atmosfēra, piemēram, saistīta ar ārkārtīgi svarīgu vai steidzamu darbu veikšanu;
  • darbinieka norēķināšanās par uzticētajiem uzdevumiem

Kategorija:

Psiholoģija