Kontrasts tiek piešķirts pacientiem, kuriem jāveic, piemēram, magnētiskās rezonanses attēlveidošana vai koronārā angiogrāfija. Pirms šiem testiem tiek aizpildīta īpaša anketa. Tajā ir informācija par blakusparādībām, ko var izraisīt kontrastviela, kā arī jautājums par alerģiju pret kontrastvielu. Lielākajai daļai pacientu rodas jautājums, kas ir kontrasts un kā viņi var zināt, vai viņiem ir alerģija pret to, ja viņiem tas vēl nav bijis. Tālāk mēs izskaidrojam šo noslēpumu.
Kontrastsir kontrastviela, ko izmanto diagnostikas attēlveidošanā. Retos gadījumos dažiem pacientiem var būtalerģija pret kontrastu . Kontrastvielu ievada pacientiem, kuriem tiek veikta magnētiskās rezonanses attēlveidošana vai datortomogrāfija. Kontrasts tiek plaši izmantots arī intervences kardioloģijā, gan diagnostikā, gan pašu procedūru laikā.
Kontrasts intervences kardioloģijā
- Kontrasts ir nepieciešams, lai vizualizētu koronārās artērijas intervences kardioloģijas procedūrās. Pateicoties tam, mēs varam redzēt koronārās artērijas un uz tā pamata noteikt to anatomiju un aterosklerozes bojājumu raksturu. Pirmkārt, vai šīs izmaiņas notiek, kas tās ir un kur tās atrodas? Pateicoties tam, mēs varam pieņemt lēmumu par atbilstošu ārstēšanu. Uz tā pamata varam ārstēt pacientu konservatīvi, t.i., ar tabletēm, varam piedāvāt labošanas procedūru, t.i., koronārās angioplastikas procedūru. Ļoti progresējošu bojājumu gadījumā pacientam var būt nepieciešama sirds operācija un jāapsver iespēja veikt operāciju. Joprojām ir skumjākais variants, kad koronāro asinsvadu progresēšanas un iznīcināšanas pakāpe nepieļauj neko citu kā tikai farmakoloģisko ārstēšanu. Koronārās angioplastikas laikā kontrasts ļauj novērtēt pareizo virzošā vada uzstādījumu, t.i., vadu, uz kura ievietojam aparatūru koronārajā artērijā, balonkatetru, ar kuru paplašinām aterosklerozes bojājumu un, visbeidzot, vai ir pareizi novietots virzošais vads. koronārais stents ir pareizs un vai asins plūsma ir pareiza pēc procedūras. Tas arī ļauj noteikt, vai mums ir darīšana ar pēcoperācijas komplikācijām, kas var rasties, piemēram, kuģa iekšējā slāņa plīsuma gadījumā – sīkāk skaidro Invazīvās kardioloģijas centra vadītājs Dr. Janušs Ščupaks.Elektroterapija un angioloģija Krosno.
Pateicoties kontrastam, ārsti monitoros var redzēt mūsu koronāros asinsvadus, kontrasts ir pasākums, kas ir skaidri redzams rentgena staros. Nenodrošinot kontrastu, to nav iespējams redzēt. Kontrasts tiek izmantots dažādās, bet ne visās attēlveidošanas metodēs.
Attēlveidošanas testi, izmantojot kontrastu
- Dažām attēlveidošanas metodēm ir nepieciešams kontrasts. Galvenokārt tā būs datortomogrāfija, kas, izmantojot kontrastvielu, ļauj labi attēlot sirds un asinsvadu struktūras. MRI izmanto cita veida kontrastvielu, kas nav kaitīga nierēm. Taču ehokardiogrāfiskajos izmeklējumos visi izmeklējumi pamatā tiek veikti bez kontrastvielas. Savukārt optiskās koherences tomogrāfijai ir nepieciešams neliels kontrasta daudzums, jo mums ir jāizskalo trauks no asinīm un attēlveidošanas brīdī tajā jābūt tikai šķidrumam - skaidro prof. Dariušs Dudeks, Krakovas Jaunās intervences kardioloģijas (NFIC) darbnīcas direktors.- Kontrasts satur nelielu daudzumu joda, tie ir zemu jonu kontrasti, tāpēc tie nav problēma pacientiem ar, piemēram, hipertireozi, pacientiem ar alerģiju pret dažādiem savienojumiem. kas satur jodu. Šī summa ir patiešām maza – skaidro Dr. Ščupaks. Kontrasts ir vienīgais līdzeklis, kas pieļauj ēnojumu. Tas ir arī attīstījies gadu gaitā. Pēc Dr. Ščupaka teiktā, joda un daļiņu saturs ir mainījies un tagad tas ir t.s. zems osmolārais kontrasts ar nelielu daudzumu joda. Tas ir kvalitatīvi labāks un rada mazāk blakusparādību. Tomēr tā ir sveša viela, ko mēs ievadām organismā.
Kontrasts: komplikācijas, sensibilizācija un šoks
Pacientiem, kuriem jādod kontrastviela, jāatceras dažas lietas - Pirmkārt, pacientam rūpīgi jāizlasa piekrišana diagnostikai un ārstēšanai, izmantojot kontrastvielu. Viņam jāapzinās alerģijas pret kontrastvielu risks, hroniskas nieru slimības saasināšanās, iespējams, ar dialīzes nepieciešamību. Tas attiecas uz nelielu pacientu grupu, tomēr pacientam ir jāzina izmantotās ārstēšanas riski. Kontrasts nav vienaldzīga viela – saka Dr Szczupak. Dr. Ščupaks arī saka, ka vissliktākā alerģijas pret kontrastu forma ir anafilaktiskais šoks, kas, par laimi, ir reti sastopams. Ārstiem ir izstrādāta rīcība, ja pacientam ir alerģija pret kontrastvielu. Ikvienā situācijā, kad pacientam ir alerģija pret jebkuru alergēnu, pacientam tiek veikta bioloģiska pārbaude - viņam tiek ievadīts neliels daudzums kontrastvielas intravenozi un tad mēs novērojam, vai ir vai nav alerģiska reakcija. Ja šī navreakciju, tad varam droši veikt procedūru. Ja ir neliela reakcija, tiek ievadīti pretalerģiski līdzekļi. Tiek veikts vēl viens bioloģiskais tests un tad tiek veikta procedūra – skaidro daktere Ščupaka. Ārsti uzsver, ka kontrastam nevajadzētu būt bez izšķirības. Tāpēc kontrasta nodrošināšanai ir noteikti standarti. Jo vairāk kontrasta, jo lielāks ir nieru bojājumu risks. Lielākā problēma ir pacientiem ar nieru darbības traucējumiem, t.s zems GFR (glomerulārās filtrācijas ātrums), t.i., zem 30-40. Viņiem vajadzētu dot nelielu kontrastu, un ārsti cenšas to darīt. 1 ml kontrasta atbilst vienai šī GFR vienībai. Ja GFR vērtība ir 20, kontrastvielas jāievada ne vairāk kā 20 ml. Tas ir ārkārtīgi grūti, jo summa ir maza. - Ar šādu kontrasta daudzumu var veikt koronāro angiogrāfiju, bet ne plastisko ķirurģiju. Tie ir patiešām mazi kontrasta daudzumi. Koronārajai angiogrāfijai izmantojam vidēji 50-60 ml, plastiskajai ķirurģijai ap 100 ml. Ja zinām, ka pacientam ir problēmas ar nierēm, mēs viņu rehidratējam, un tas darbojas, bet mums ir jāpavada zināms laiks rehidratācijai. Protams, šis risks ir lielāks – uzsver Dr. Szczupak.Teksts tika uzrakstīts par godu starptautiskajam semināram New Frontiers in Interventional Cardiology (NFIC) Krakovā
SvarīgsPacientam, kurš zina, ka viņam tiks dota kontrastviela, jāiet uz pārbaudi ar pašreizējo kreatinīna līmeņa rezultātu. Tas ir svarīgi, jo kontrasts tiek izvadīts no organisma ar nieru palīdzību, kurām jābūt funkcionālām. Ārkārtējos gadījumos var rasties nieru mazspēja, kuras dēļ šādam pacientam nepieciešama dialīze.