Kultūra ir mikrobioloģisks tests, kura mērķis ir atklāt un identificēt mikroorganismus asinīs, urīnā, izkārnījumos vai citā bioloģiskajā materiālā. Potēšana ir vairāku posmu process, un to veic tikai pamatotos gadījumos. Pārbaudiet, kādas ir indikācijas kultūrai un par ko ir tests.

Kultūralīdzmikrobioloģiskais testsveikts, lai atklātu un identificētu patogēnus bioloģiskā materiāla paraugos

Pārbaudīto patogēnu veida dēļ izšķirbakterioloģiskā kultūra(bakterioloģiskais tests) unmikoloģiskā kultūra(mikoloģiskā pārbaude).

Bioloģiskā materiāla veida dēļ irasins kultūras , urīns, fekālijas, sperma, krēpas vai maksts izdalījumi. Bioloģiskais materiāls var būt arī cerebrospinālais šķidrums, uztriepes no rīkles, auss, deguna, mutes gļotādas un pat no acu konjunktīvas maisiņiem, no pustulām un citiem ādas bojājumiem, kā arī no brūcēm, fistulām vai abscesiem utt.

Kultūra - indikācijas testa veikšanai

Kultūru veic, ja ir aizdomas par infekciju, t.i., kad pacientam parādās simptomi. Piemēram, indikācijas urīna kultūrēšanai būs urīnceļu infekcijas simptomi, piemēram, muguras sāpes vai bieža un sāpīga urinēšana.

Savukārt par asins infekciju var aizdomas, kad parādās drudzis un drebuļi, paātrināta elpošana un sirdsdarbība, asinsspiediena pazemināšanās, apziņas traucējumi vai oligūrija. Tomēr izkārnījumu kultūru veic pacientam, kuram ir caureja, vēdera krampji un/vai asinis vai gļotas izkārnījumos.

Urīna un maksts izdalījumu kultivēšana jāveic grūtniecēm - pat ja nav infekcijas simptomu - lai izslēgtu mikroorganismu klātbūtni, kas var apdraudēt mazuli.

Audzēšana - bioloģiskā materiāla vākšana

Pirmkārt, jums ir pareizi jāsavāc bioloģiskā materiāla paraugs. Asins kultūrām ir jāņem vismaz divi asins paraugi no divām dažādām vēnām divās mēģenēs, kurās ir divu veidu barotne (kas spēj noteikt gan aerobās, gan anaerobās baktērijas).

Savukārt bioloģiskais materiāls no maksts tiek savākts ar speciālu tamponu - vienu tamponu paņem nomaksts ātrijs un otrs ap anālo atveri. Pēc tam tamponus novieto arī uz īpaša substrāta (tā sauktā transporta substrāta). Savukārt urīna kultūru veic pirmajam paraugam, urīnam pēc nakts (tad baktēriju skaits ir vislielākais), ko savāc sterilā traukā, izmantojot t.s. straumes vidū.

Svarīgs

Pirms inokulācijas pastāstiet savam ārstam par visām zālēm, ko lietojat (īpaši par antibiotikām un zālēm, kas ietekmē asins recēšanu), veselības stāvokļiem un iespējamiem ar asinīm pārnēsātu patogēnu (piemēram, HBV, HCV, HIV) nesējiem.

Audzēšana - kāds ir pārbaudījums?

1. POSMS - IZSĒŠANA

Pirmais posms ir bioloģiskā materiāla iesēšana, t.i., materiāla parauga uzlikšana t.s. barotne (mikrobioloģiskā). Tas ir rūpīgi atlasītu barības vielu maisījums, kas ļauj augt un vairoties mikroorganismiem. Visbiežāk tiek izmantotas ar asinīm bagātinātas augšanas barotnes, jo tās nodrošina optimālus apstākļus vairumam patogēnu sugu augšanai.

Inokulāciju var veikt vairākos veidos: uz šķidras barotnes, uz agara slīpuma, bet visbiežāk to veic uz Petri trauciņiem (tas ir laboratorijas trauks, cilindrisks statīvs ar platu, plakanu dibenu) , t.i., nedaudz no pārbaudītā materiāla tiek izkliedēts zigzaga veidā vai radiāli pa visu pamatnes virsmu, vai arī tie tiek sadalīti sektoros un materiāls tiek izkliedēts pa tiem

inokulāciju parasti veic zem lamināras kameras, kas ļauj uzturēt aseptiskus apstākļus. Kamera aizsargā pret baktēriju vai sēnīšu sporu iekļūšanu, kas pastāvīgi peld gaisā ārpus kameras.

Tā tas ir, piemēram, urīna kultūras gadījumā. Asins kultūras gadījumā šis solis tiek izlaists, jo barotni ievieto sterilās pudelēs vai mēģenēs, kurās asinis tiek tieši savāktas. Tāpat attiecībā uz uztriepēm, kuras tūlīt pēc savākšanas tiek novietotas uz īpašas barotnes un nekavējoties paredzētas vaislai.

2. POSMS - AUGSTS

Pēc parauga uzklāšanas uz substrāta to ievieto inkubatorā, kur temperatūra atbilst cilvēka ķermeņa temperatūrai. Tie ir apstākļi, kas izraisa mikroorganismu pavairošanu. Vēlamo mikroorganismu augšanas stimulāciju var iegūt arī, izvēloties atbilstošu pH un oksigenāciju. Patogēnu audzēšana ilgst no 24-48 stundām (dažas baktēriju sugas) līdz pat vairākiem desmitiem dienu (dažas sēnes).

3. SOLIS - IZOLĀCIJA

Šī posma mērķis ir izolēt noteiktu patogēnu sugu. Mikroorganismu izolēšanas gadījumātiek pagatavota noteikta blīvuma baktēriju suspensija, kas tiks izmantota, lai identificētu un noteiktu celma jutību pret zālēm.

4. SOLIS - IDENTIFIKĀCIJA

Pašlaik mikroorganismu identificēšanai izmanto bioķīmiskos, manuālos vai automātiskos testus. Bioķīmiskā testa piemērs ir API tests. Tas sastāv no baktēriju suspensijas ievadīšanas katrā no komplektā iekļautajām mikromēģenēm. Nākamais posms ir mikroorganismu audzēšana pareizajā temperatūrā. Bioķīmiskās reakcijas, kas notiek šajā laikā, izraisīs krāsas izmaiņas vai nu spontāni, vai pēc indikatora reaģenta pievienošanas. Lasīšanai tiek izmantota kodu grāmata vai īpaša datorprogramma.

Mikrobioloģisko diagnostiku papildina mikroskopiskais paraugs, kas ļauj novērot patogēnu šūnas pēc to iepriekšējās krāsošanas

5. DARBĪBA - ANTIBIOGRAMMA

Pēc inokulācijas pabeigšanas tiek veikta antibiogramma, lai novērtētu patogēna jutību pret zālēm. Mikrobiologs novieto diskus ar noteiktas koncentrācijas antibiotikām uz piemērota substrāta ar uzklāto baktēriju suspensiju (tā saukto antibiogrammu). Antibiogrammas rādījumus veic, mērot augšanas kavēšanas zonu lielumu ap diskiem, kas satur antibiotiku.

Balstoties uz mikrobioloģiskās izmeklēšanas rezultātiem un antibiogrammu, ārsts lemj par atbilstošu ārstēšanu.

Kategorija:

Pētījumi