Ola strādā par transporta speciālisti korporācijā, brīvdienās palīdz vīram viņa biznesā, papildus vizāžistes darbam viņa savu brīvo laiku velta bērniem un ģimenei. Viņa dzīvo ļoti intensīvi, šobrīd pārvietojas un, kā pati saka, viņai nav laika domāt par savu slimību.
Kā tu sāki domāt, vai ar tevi kaut kas nav kārtībā?
Inženierzinātņu studiju trešajā kursā man sāka ķircināt vēderu. Tās bija lēkmjveida sāpes vēderā, nevarēju tās kontrolēt ne ar kādiem medikamentiem. Tās bija sāpes, kuras tagad varu viegli salīdzināt ar dzemdībām. Es kliedzu, raudāju no sāpēm. Parasti šīs kaites turpinājās pusi dienas, tad pārgāja, iedeva kādu laiku pauzi un tad atkal atgriezās. Tas lika man domāt, ka kaut kas noteikti nav kārtībā.
Vai jums iepriekš nav bijuši vēdera simptomi?
Bērnībā man vienmēr bija problēmas ar zarnām, sākumā domāju, ka tas ir kairinātu zarnu sindroms, tāpēc ievēroju diētu. Tomēr tas, kas sāka notikt koledžā, bija konkrēts. Pēc trešā studiju gada vēlējos atrast nepilna laika darbu. Aizbraucu uz kompāniju uz izmēģinājuma dienu, un tad man bija tādas sāpes, ka baidījos, ka netikšu mājās.
Nākamajā dienā biju pie sava gastroenterologa, kurš mani vada jau kādus 10 gadus iepriekš diagnosticētas laktozes nepanesības dēļ. Viņš man uztaisīja ultraskaņu, pēc tam teica, ka droši vien kaut kas nav kārtībā ar zarnām, un ievietoja mani slimnīcas palātā. Tur man veica gastroskopiju, kolonoskopiju, enterogrāfiju un visas asins analīzes. Tad izrādījās, ka tā ir Krona slimība.
Vai ārsti ar jums ir runājuši par šo slimību, iespējām, iespējām?
Vispār izskatījās, ka ārsti man tikai uzstādīja diagnozi un saņēmu informāciju, ka no sākuma neārstēšos ar spēcīgākajām zālēm, t.i., imūnsupresiju un steroīdiem, bet sāksim tikai ar so. - sauca sulfasalazīnu vai vājākas zāles, un mēs redzēsim, kā es uz tiem reaģēšu.
Vai esat dzirdējuši par šo slimību iepriekš?
Es nezināju, kāda veida slimība tā ir. Es nesapratu, ka tas ir nopietni. ES atceros,tikai viena no māsiņām man teica, ka no šī brīža mana dzīve ļoti mainīsies. Un viss. Tas arī bija viss, man uzdeva pierakstīties gastroenteroloģijas klīnikā, kontrolēt slimību, lietot medikamentus, un tad mani izrakstīja mājās.
Vai meklējāt informāciju par savu slimību internetā?
Neko nezinot par šo slimību, protams, sāku meklēt internetā, kur tā ir aprakstīta vissliktākajā veidā. Tagad es zinu, ka šī slimība var būt dažāda smaguma. Manā gadījumā slimība parasti ir viegla, un tas, ko es par to izlasīju, lika man divas nedēļas nogulēt gultā, bet raudāt.
Kuru kuņģa-zarnu trakta posmu slimība skar jūsu gadījumā?
Man ir problēmas ar ileumu.
Kā jūs paņēmāt, pārvietojāties un virzījāties tālāk?
Patiesībā mana vecmāmiņa man deva vislielāko spērienu, kad es sēdēju mājās un raudāju. Mana vecmāmiņa atnāca un teica: "Tu jau raudāji, tagad tev ir jāsaķeras, tev jāturpina."
Atbalsts vienmēr ir svarīgs, jo īpaši šādos brīžos mums ir vajadzīgs kāds, kas mums ir tuvu …
Jā, tas šeit ļoti daudz dod, īpaši saasināšanās fāzē. Es saņemu arī milzīgu atbalstu no sava vīra un vecākiem, par ko esmu ļoti pateicīgs. Paasinājuma laikā, kad es nevarēju strādāt, jo gandrīz divus mēnešus biju bez darba, mana ģimene nekad nesūdzējās par to, ka ir sliktāk, un viņi vienmēr brauca ar mani uz slimnīcām.
Šie paasinājumi izpaužas?
Pirmkārt, es nekad nezinu, kad tie parādīsies. Apmēram 8 gadus man faktiski bija divas saasināšanās epizodes. Pirmo no tiem man izdevās pārvarēt paša spēkiem bez invazīviem pasākumiem. Man ir paveicies ar vieglu šīs slimības formu, manā gadījumā tas izpaužas ar sāpēm vēderā un vemšanu. Par laimi, man nekad nav bijusi tāda caurejas forma kā citiem.
Cik ilgi tas pagāja?
2 mēneši.
Ir pagājuši divi nepārtrauktu sāpju mēneši?
Nē, sāpēja pārmaiņus, par laimi tas man deva miera mirkļus.
Un otrais paasinājums?
Otrais paasinājums bija pēc grūtniecības, tas bija tik spēcīgs, ka nācās pāriet uz steroīdiem, kurus lietoju gandrīz gadu. Par laimi, viņi spēja viņus nomierināt ar diezgan viegliem steroīdiem. Man ir Entocort.
Vai jums ir bijušas blakusparādības pēc zāļu lietošanas?
Jā, man bija grūti aizmigt.
Jūs esat pēc bērna piedzimšanas. Vai tādas bijakontrindikācijas grūtniecības iestāšanās vai Jūsu vai Jūsu bērna apdraudējumam?
Grūtniecības plānošanai nebija kontrindikāciju. Es paliku stāvoklī remisijas periodā, tas bija apzināts lēmums, mēs ar vīru zinājām, ka ir piemērots laiks bērna piedzimšanai. Man bija paaugstināta riska grūtniecība, kas nebija tieši saistīta ar Krona slimību. Bija arī sarežģījumi dzemdībās, jo Polijā ginekologi uzstāj, lai viņa dzemdētu dabiski, savukārt gastrologi saka, ka māmiņai drošāk veikt ķeizargriezienu
Ir asara - kam klausīties?
Jā, tas bija grūti. Par laimi man ir uzticams gastroenterologs, kuram uzticos un nolēmu veikt ķeizargriezienu.
Vai šī slimība ir iedzimta?
Par laimi tā nav.
Jūs minējāt diētu. Vai ir kādi no augšas uz leju vērsti uztura ieteikumi šai slimībai, bet vai pašam ir jāpārbauda, kas ir atļauts un kas nav?
Patiesībā ir vispārējs diētas noteicošais faktors, bet man tas nav izdevies. Man ir daudz draugu ar šo slimību, es viņus satiku dažādos forumos, viņi arī izslēdza dažādus produktus ar izmēģinājumu un kļūdu palīdzību.
Un kādi produkti jums kaitē visvairāk?
Noteikti gaļa. Tas manī izraisa iekaisumu. Arī piens.
Tātad diēta ir ļoti ierobežota. Kā jūs ar to tiekat galā?
Es jau pieradu. Man ir jālieto zāles noteiktos laikos, man ir jāuzmanās ar uzturu, bet es nejūtos ļoti ierobežota. Es dzīvoju ļoti aizņemtu dzīvi, iespējams, vairāk nekā cilvēki, kuri ir pilnīgi veseli.
Tātad ar to ir iespējams sadzīvot. Vai jums tagad ir bieži paasinājumi?
Tagad man nav nekādu problēmu, ja vien es neatteikšos no diētas - tad man tas ir jāiztur. Turklāt tas nav slikti.
Slimība nav pārņēmusi tavu dzīvi?
Nē, bet man bija jāievēro. Bet man nav nekā svarīgāka par brokastīm, jo jādzer medikamenti. Arī man pašai jāgatavo m altītes darbam, jo nevaru tāpat kā kolēģi pasūtīt gatavu ēdienu. Bet man tas ir labi.
Ko jūs vēlētos pateikt cilvēkiem, kuri tikko dzirdējuši diagnozi?
Pirmkārt, ar mūsu interviju vēlējos parādīt, ka ar šo slimību ir iespējams sadzīvot. Svarīgi arī nelasīt informāciju internetā, jo tā ir biedējoša. Iesaku meklēt padomu pie cilvēkiem, kuri kādu laiku slimojuši, meklēt labus speciālistus. Lietoju arī ārstniecības augus un dažādus uztura bagātinātājus, kas man palīdz. Cita lieta ir mazināt stresu, jo tā, savukārt, irvar pasliktināt slimības simptomus.
Jūs atradāt atbalstu no cilvēkiem, kuri arī dzīvo ar šo slimību. Kā jūs tos atradāt?
Es atradu šos cilvēkus forumos, meklējot atbildes uz saviem jautājumiem. Mēs visu laiku apmaināmies ar informāciju, tiekamies un palīdzam viens otram. Diemžēl reti kurš atzīst, ka dzīvo ar šo slimību, un viņu kļūst arvien vairāk. Tomēr ir svarīgi informēt par to, ka esat slims, domāju, ka citiem ir vieglāk saprast, ar ko jūs cīnāties.
Autors
Marselīna DzięciolovskaDaudzus gadus ar medicīnas nozari saistīta redaktore. Viņa specializācija ir veselība un aktīvs dzīvesveids. Privāta aizraušanās ar psiholoģiju viņu iedvesmo pievērsties sarežģītām tēmām šajā jomā. Autore interviju sērijai psihoonkoloģijas jomā, kuras mērķis ir veidot izpratni un lauzt stereotipus par vēzi. Viņš uzskata, ka pareiza garīgā attieksme var darīt brīnumus, tāpēc veicina profesionālās zināšanas, balstoties uz konsultācijām ar speciālistiem.