Peldēšana ir lielisks fiziskais treniņš – tā aktivizē vairāk nekā četrdesmit muskuļus vienlaicīgi! Peldēšana labvēlīgi ietekmē arī notievēšanu un ķermeņa formas. Atkarībā no stila un tehnikas peldēšanai ir daudz priekšrocību veselībai. Uzziniet, kā iemācīties peldēt, kādi muskuļi strādā šīs fiziskās aktivitātes laikā un uzziniet par svarīgākajiem peldēšanas stiliem.
Peldēšana ir viena no cilvēka dabiskajām fiziskajām aktivitātēm un ir bijusi ar mums jau no pašiem pirmsākumiem - esam jau peldējušies māmiņām vēderos!
Peldēt var visu gadu, vasarā dabiskās ūdenskrātuvēs, bet ziemā peldbaseinos un termālajās pirtīs. Mācoties peldēt, mēs apgūstam ne tikai efektīvus peldēšanas stilus, bet arī veicam atbilstošus treniņus, lai uzlabotu figūru un veidotu muskuļus.
Peldēšanai ir liela ietekme uz svara zudumu, labsajūtu, fizisko stāvokli un mūsu veselību, un tās ir tikai dažas no peldēšanas priekšrocībām un ieguvumiem.
Peldēšana - kas tas ir?
Peldēšana ir plaši pazīstama fiziskā aktivitāte un populārs sporta veids. Peldēšana biežāk tiek praktizēta vasarā, kad ir lielāka piekļuve ūdenim. Tomēr tas neliedz baudīt peldēšanas priekšrocības visu gadu, jo to var darīt arī iekštelpu baseinos vai burbuļvannās.
Populārākie sporta peldēšanas stili ir rāpošana, brass (brasts), peldēšana uz muguras un sānu peldēšana. Bet pirmais plaši izmantotais peldēšanas stils bija suņu stils.
Pirmās peldēšanas sacensības tika izlemtas jau 35. gadā p.m.ē Japānā! Taču tieši deviņpadsmitais gadsimts peldēšanai atnesa vislielāko popularitāti, un šī sporta veida nezūdošā slava aizsākās 1869. gadā, kad Londonā notika pirmās peldēšanas sacensības.
Pasaules čempionāti peldēšanā tiek organizēti kopš 1973. gada, un arī peldēšana ir olimpiskā disciplīna jau no Olimpiādes sākuma. Peldēšanas sacensībās ietilpst peldēšana baseinā, spuru mešana, peldēšana garās distancēs, sinhronā peldēšana un niršana.
Visu laiku ar peldēšanu saistītais sportists ir Maikls Felss no ASV. Viņš ir absolūts pasaules rekordists. Olimpiskajās spēlēs Atēnās (2004), Pekinā (2008), Londonā (2012) un Riodežaneiro(2016) kopā ieguva 23 medaļas, un 8 tika viņam tikai no Pekinas!
Polijā pirmais čempionāts peldēšanā notika 1929. gadā Varšavā. Viņi cita starpā mums atnesa pasaules slavu Mareks Petrusevičs, uzstādot divus pasaules rekordus 100 m klasiskajā stilā 1953. un 1954. gadā. 1980. gadā pirmo vēsturisko olimpisko medaļu ieguva Agņeška Čepeka, bet astoņus gadus vēlāk Arturs Vojdats.
21. gadsimts atnesa Polijai divus izcilus sportistus, kuri uz visiem laikiem iekļuva olimpiskajās hronikās. Es runāju par Otīliju Džedržejčaku, divkārtējo pasaules čempioni 200 m tauriņstilā (2003 un 2005), pieckārtēju Eiropas čempioni (2000, 2002, 2004, 2006), pasaules rekordisti 200 m ar delfīnu un trīs reizes. Olimpiskās medaļas ieguvējs (Atēnu spēles 2004. gadā). Otrs slavenākais poļu peldētājs ir Pāvels Koržeņiovskis - pasaules čempions 200 m tauriņstilā (2005). Pēc Otylia Jędrzejczak panākumiem poļi nokļuva starp pasaules labākajiem peldētājiem, un mūsu valstī parādījās daudz talantīgu un titulētu peldētāju.
- Kāpēc ir vērts doties uz BASEINU
- Ūdens fitness - priekšrocības, efekti un vingrinājumu paraugi
Peldēšana - muskuļi, kas strādā peldot
Peldēšanas laikā strādā gandrīz visa ķermeņa muskuļi. Fizisko aktivitāšu laikā ūdenī var šķist, ka tas mums nemaksā pūles, taču nekas nevar būt tālāk no patiesības! Ūdens ļauj mums veikt kustības, kuras mēs nekad nebūtu izdarījuši bez tā palīdzības, taču tas ir arī dabisks slogs un pretojas mūsu muskuļiem. Pateicoties tam, mēs varam tos izgriezt, nenoslogojot locītavas un kaulus.
Muskuļi, kas ir iesaistīti peldēšanas laikā, ir:
- dziļie kakla muskuļi
- muguras muskuļi
- roku muskuļi: plecu jostas muskuļi, rokas saliecēji un ekstensori
- krūškurvja muskuļi
- vēdera muskuļi: taisni un slīpi muskuļi
- mugurkaula lejasdaļas muskuļi
- sēžas muskuļi: lielie un vidējie sēžas muskuļi
- augšstilbu muskuļi: augšstilba četrgalvu muskulis, augšstilba bicepss; nolaupītāji un pievedēji
- ikru tricepsa muskulis
- pēdu un roku muskuļi
Šeit ir labākie vingrinājumi muskuļu masas palielināšanai:
- Labākie bicepsa vingrinājumi
- 9 vingrinājumi krūtīm
- Plecu vingrinājumi ar hantelēm
- Kāju treniņš - mājas un sporta zāles vingrinājumi
- 30 dienu sešu komplektu vingrinājumi
- Masu apmācība -3 dienu plāns un padomi iesācējiem
- Muguras vingrinājumi - 10 vingrinājumi muguras muskuļu nostiprināšanai
- Vingrinājumi roku nostiprināšanai
- Dziļie muskuļi – kā vingrināt dziļos muskuļus?
Peldēšana un notievēšana
Peldēšanai kā fiziskai aktivitātei ir mainīgs piepūles raksturs. Atkarībā no ātruma, ūdensizturības un peldēšanas stila mēs varam sadedzināt daudz kaloriju. Tabulās norādītas 400 līdz 800 kcal stundā, bet, protams, enerģijas patēriņš ir atkarīgs no daudziem dažādiem faktoriem.
- Svara zaudēšana baseinā. Kā peldēt un vingrot ūdenī, lai zaudētu svaru?
- Peldēšana svara zaudēšanai - treniņš baseinā iesācējiem
Viens ir skaidrs – peldēšana ir lielisks treniņš mūsu ķermenim. Tas ne tikai veido muskuļus, bet arī nodarbojas ar lieko ķermeņa tauku daudzumu. Kā aeroba un anaeroba piepūle peldēšana uzlabos vielmaiņu un sadedzinās liekos ķermeņa taukus. Ja mēs regulāri nodarbojamies ar ūdens aktivitātēm, peldēšana var labvēlīgi ietekmēt svara zudumu.
- Tēlniecības apmācība: noteikumi, efekti, diēta, uztura bagātinātāji
- Aerobika vai anaerobā apmācība - kuru izvēlēties?
Peldēšana un siluets
Peldēšana lieliski veido ķermeni, palielina muskuļu lokanību un uzlabo ķermeņa kopējo izskatu, t.sk. nostiprina un izlīdzina epidermu. Peldēšana ir fiziska aktivitāte, kas vispusīgi ietekmē muskuļus un locītavas.
Peldēšanas laikā strādā viss ķermenis: no roku muskuļiem līdz pēdu muskuļiem ieskaitot, un ūdens pretestība veicina enerģijas patēriņu, nepārslogojot mūsu locītavas. Peldēšanas ietekme uz figūru ir nenovērtējama, un ir vērts šo sporta veidu pievienot mūsu ikdienai. To var izmantot visu vecumu cilvēki!
Peldēšana - peldēšanas stili
Tauriņu stils (tauriņš, delfīns)- Tauriņu stils ir grūtākais no četriem pamata peldēšanas stiliem. Tās nosaukums cēlies no tā, kā delfīns pārvietojas ūdenī. To 1935. gadā dibināja Volnijs Vilsons - fiziķis, kurš pēta zivju kustības peldēšanas laikā.
Uz muguras- Šis ir vienīgais stils, kurā jūs peldat uz muguras. Tas tiek uzskatīts par vienkāršāko un vismazāk prasīgo peldēšanas stilu. Darbs šeit galvenokārt tiek veikts ar rokām, plašām šūpošanos uz aizmuguri un enerģiskām pēdu kustībām, lai noturētu mūs virs ūdens.
Klasiskais stils (varde)- tas ir peldēšanas stils, kas savu nosaukumu ieguvis no peldošas vardes kustībām. Tas paļaujas uzsimetriskas ķermeņa kustības gan rokās, gan kājās peldot uz vēdera. Peldēt vajadzētu ar apsegtu vardi – ar zem ūdens iegremdētu galvu, katru otro vai trešo kustību noliecoties, lai ievilktu gaisu, nevis ar vardi ar galvu paceltu virs ūdens, kas noslogo mugurkaula kakla un jostas daļu.
Brīvais stils- ar šo terminu apzīmē jebkuru stilu, kas nav peldēšana uz muguras, tauriņstils vai brasa peldēšana. To izmanto peldēšanas sacensībās pasākumos, kas pieļauj kombinēto stilu. Visizplatītākais ir krabis. Citi bezmaksas stili ietver peldēšana uz sāniem un mazs suns.
Kraul- ir līdz šim ātrākais veids, kā pārvietoties ūdenī. Šis peldēšanas stils nāk no Dienvidamerikas. Eiropā tas pirmo reizi tika prezentēts 1844. gadā peldēšanas sacensībās Londonā. Kustību tehnika nedaudz atgādina peldēšanu uz muguras, bet ar to atšķirību, ka rāpošanā jūs peldat uz vēdera.
Sānu peldēšana- sastāv no grūstīšanās pret ūdeni ar rokām un mainīgām kāju kustībām, guļot uz sāniem. Vienai rokai jābūt izstieptai gar galvu, bet otrai rokai jābūt saliektai un jānovieto pret krūtīm. Šis stils ir rāpošanas un suņu peldēšanas kombinācija. Tiek uzskatīts, ka tā ir vismazāk izsmeļošā peldēšanas tehnika no visiem peldēšanas stiliem.
Piesek- tā nosaukums, protams, cēlies no mūsu četrkājaino mājdzīvnieku peldēšanas tehnikas. Šis peldēšanas stils galvenokārt ir saistīts ar maziem bērniem, kuri tikai mācās peldēt. Tas māca pamata kustības ūdenī, taču nav efektīvākais peldēšanas paņēmiens. Pretēji šķietamajam, peldoties jābūt diezgan kailam. Suņuks paļaujas uz mainīgām roku un kāju kustībām, guļot uz vēdera, būtiski neatspiežoties no ūdens, un peldēšanas dinamika ir zema.
Lasīt vairāk: Peldēšanas stili: 5 populārākās peldēšanas metodes
Peldēšana - mācīšanās
Peldēšanas mācīšanās notiek iekštelpu baseinā un ilgst aptuveni 1 stundu. Parasti tas sākas ar iesildīšanos bradāšanas baseinā un pēc tam pāriet uz trasi dziļā baseinā. Gadās, ka instruktors vada nodarbības, atrodoties ūdenī kopā ar skolēnu, bet visbiežāk viņš to dara baseina malā
Pirmā nodarbība sākas ar ievadu baseina noteikumiem un veselības un drošības pamatnoteikumiem. Pēc tam aiziet uz iesildīšanos un peldēšanu trasē. Pirmās nodarbības notiek, izmantojot piedurknes - maziem bērniem, bet pārējiem skolēniem - dēļus un citas ierīces, kas palīdz noturēties virs ūdens.
Pateicoties putāmMācoties peldēt, dēļiem ir daudz vieglāk trenēt pareizu kāju darbu, kas ir gandrīz katra peldēšanas stila dzinējspēks un ļauj noturēt ķermeni taisnā līnijā.
Kad esam apguvuši kāju darbu, pārejam pie roku un rumpja darba tehnikas apguves. Peldēšanas stili, ko varam apgūt peldēšanas nodarbībās, galvenokārt ir peldēšana uz muguras, brass (brasts) un rāpošana.
SVARĪGSVar iemācīties peldēt arī vienatnē, taču jāatceras būt drošībā un izmēģināt spēkus tikai slēgtos ūdeņos glābēja uzraudzībā.
Peldēšana un veselība
Peldēšanas priekšrocības ir ne tikai fiziskajā, bet arī garīgajā sfērā. Šī fiziskā aktivitāte ir nenovērtējama tās vērtībā.
- Peldēšana veido figūru - ietekmē ķermeņa kontūru, veidojot muskuļus un sadedzinot liekos ķermeņa taukus.
- Peldēšana uzlabo stāvokli - peldēšana paaugstina plaušu kapacitāti, kas pozitīvi ietekmē visa organisma darba efektivitāti
- Peldēšana samazina svaru - vingrošana ūdenī stimulē vielmaiņu vairāk darboties un palielina ķermeņa izdevumus.
- Peldēšana samazina traumu risku – peldoties ūdens ir pārsējs locītavām un absorbē mūsu ķermeni pret jebkādu kritienu vai zilumu.
- Peldēšana uzlabo garastāvokli – aktīva darbība ūdenī ir lielisks veids, kā justies labāk. Ir pierādīts, ka saskare ar ūdeni pozitīvi ietekmē nervu sistēmu, ļauj novērst spriedzi, stresu un trauksmi
- Peldēšana labo stājas defektus - peldēšana ir sporta veids, kas māca mūsu ķermenim pareizu stāju un attīsta to vienmērīgi
- Peldēšana novērš sāpes – ūdens labvēlīgi ietekmē mūsu muskuļus un locītavas. Turklāt peldēšanai ir veselību veicinoša iedarbība uz fasciju, kas veido aizsargājošas starplocītavu membrānas. Tas var būt arī lielisks rehabilitācijas veids.
- Peldēšana mazina arī citas kaites – tā var mazināt ar elpošanas sistēmu saistītas kaites, piemēram, astmu vai hronisku klepu. Turklāt tas lieliski uzlabos asinsriti.
- Peldēšana ir neaizvietojama veselības profilakse – peldēšana ir nenovērtējama profilakse pret daudzām slimībām un veselības kaitēm. Nav labāka veida, kā pasargāt sevi no sirds slimībām, osteoporozes, liekā svara, diabēta vai pat hipertensijas.
- Ūdensaerobika jeb vingrošana ūdenī
- Ūdens fitness - priekšrocības, efekti un vingrinājumu paraugi
- Ūdensritenis - priekšrocības, mīdot pedāļus zem ūdens
- Aqua zumba jeb zumba ūdenī
- Aqua skriešana, t.i.skrienot ūdenī