- Aukstās kompreses - kā tās darbojas
- Aukstās kompreses - kad lietot?
- Aukstās kompreses - kā pagatavot?
Aukstās kompreses vislabāk izmantot akūtu locītavu traumu gadījumā, jo tās samazina pietūkumu un sāpes. Aukstās kompreses arī palīdzēs samazināt lokālu iekaisumu vai pazemināt drudzi. Ārstēšana ar aukstumu (krioterapija) bija zināma senatnē. Hipokrāts atklāja, ka ķermeņa dzesēšanai piemīt pretsāpju īpašības, un ieteica hipotermiju, lai samazinātu pietūkumu, asiņošanu un mazinātu sāpes. Uzziniet, kā uzklāt aukstās kompreses un kur iegādāties atvēsinošās gēla kompreses.
Saturs:
- Aukstās kompreses - kā tās darbojas
- Aukstās kompreses - kad lietot?
- Aukstās kompreses - kā pagatavot?
Aukstās kompresesir mazinājušas sāpes gadsimtiem ilgi. Mūsdienu pētījumus par aukstuma izmantošanu medicīnā pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados aizsāka japāņi. Apbrīnojamos aukstā gaisa terapijas rezultātus 1979. gadā 9. Eiropas Reimatoloģijas kongresā Vīsbādenē prezentēja tās atklājējs doktors Toširo Jamauči. Eiropā šo metodi popularizēja vācietis prof. Reinhards Friks.
Ārstēšana ar aukstumu nav nekas vairāk kā labi zināmā krioterapija, kas var izpausties dažādos veidos – no aukstu kompresu uzlikšanas, ķermeņa izpūšanas ar aukstu gaisu līdz uzturēšanās kriokammerā. Ārstēšanas ar aukstumu būtība ir izraisīt dabai atbilstošus aizsardzības refleksus, kad ķermenis tiek pakļauts ārkārtīgi zemai temperatūrai.
Aukstās kompreses - kā tās darbojas
Zemas temperatūras ietekmē cilvēka organisms sāk ražot antivielas, kas efektīvi cīnās ar dažādām infekcijām un iekaisumiem. Un tas attiecas ne tikai uz tiem, kas mums asociējas ar iesnām vai sāpēm kaklā. Tas galvenokārt attiecas uz tiem, kas darbojas mūsu locītavās, muskuļos un iekšējos orgānos.
Daba mūs ir nodrošinājusi ar gandrīz 250 tūkstošiem. punktus, kas ir jutīgi pret aukstumu un aptuveni 300 tūkst. reaģējot uz karstumu. To sauc ķermeņa temperatūras termoregulācijas receptori. Tie, kas uztver "auksto" signālu, reaģē uz apkārtējās vides temperatūras izmaiņām trīs reizes ātrāk nekā tie, kas norāda, ka ķermeņa nervu sistēma ir silta.
Lai sistēma, kas pasargā mūs no ķermeņa atdzišanas, sāktu darboties, mums pietiek 2 minūtes uzturēties aptuveni 3 grādu C temperatūrā. Kas tad notiek? Par to paziņo smadzeņu nervu sistēma, tā liek visam ķermenim sāktvielu ražošana, kas paātrina vielmaiņu.
Pateicoties tam, mūsu ķermenis ražo vairāk enerģijas un līdz ar to arī siltuma. Tas ļauj svarīgākajiem iekšējiem orgāniem, t.i., sirdij, nierēm, aknām un plaušām, uzturēt nemainīgu temperatūru. Speciālisti šo procesu sauc par fizioloģisko termoregulāciju.
Neatkarīgi no tā, vai atdziest viss ķermenis vai izvēlēta vieta uz ķermeņa, līdzīgas reakcijas notiek atdzesētajās vietās.
Ķermeņa temperatūras pazemināšana zem t.s termiskā komforta zona, t.i., aukstuma sajūta, izraisa spēcīgas ķermeņa reakcijas. Sākotnēji asinsvadi ādā un zemādas audos sašaurinās siltuma zuduma rezultātā.
Asinsvadu saraušanās ādā un zemādas audos liek asinīm pārvietoties (it kā izkļūt no aukstuma) uz dziļākiem audiem, palielinot asins plūsmu caur lielajām artērijām un vēnām. Āda pēc tam kļūst bāla, dažreiz to pārklāj ar t.s zosāda.
Tas viss gan ir ļoti īslaicīgs, jo smadzenes aktivizē organisma termoregulācijas mehānismus. Pateicoties tiem, paplašinās asinsvadi, pazūd bālums un āda atgūst sārto krāsu. Audiem ir hiperēmija, kas nozīmē, ka tie ir labāk piesātināti ar skābekli un baroti. Tagad asinis plūst ātrāk.
Vēl viens saaukstēšanās mehānisms ir trīce, kas ir piespiedu niecīgas muskuļu kontrakcijas. Tas paātrina vielmaiņu.
Aukstās kompreses - kad lietot?
Aukstuma terapija ir labākais risinājums akūtu traumu gadījumos, jo tā samazina pietūkumu un sāpes. Ledus sašaurina asinsvadus, kas samazina iekšējo asiņošanu vietā.
Krioterapijas galvenā darbība ir izraisīt atsāpināšanu, samazinot vadīšanas ātrumu maņu un kustību nervos, kā arī samazinot muskuļu vārpstu ierosmes ātrumu.
Aukstās kompreses samazina stiepšanās refleksus, kā arī veicina acetilholīna līmeņa pazemināšanos un tādējādi samazina sāpes.
Aukstā komprese nedrīkst pielipt tieši pie ādas. Vislabāk to ietīt auduma gabalā un pielikt pie ķermeņa. Atdzesēšanai nevajadzētu ilgt vairāk par 15 minūtēm. Smagas traumas gadījumā sāpošo vietu var atdzesēt 3-4 reizes dienā
Muskuļu vai locītavu sāpju gadījumā pēc to pārslodzes (intensīvs treniņš, smags darbs), varat izmantot arī aukstās kompreses. Tās ir ieteicamas arī cilvēkiem, kuri cieš no hroniskām sāpēm, piemēram, deģeneratīvu izmaiņu dēļ.
Aukstās kompreses var lietot arī pēc kukaiņu kodumiem. Aukstums neļauj indei izplatīties pa ķermeni. Tas arī ir tā vērtsAtcerieties un sagrieziet, ka aukstās kompreses efektīvi noņem pietūkumu.
Ja esam guvuši apdegumus, nelietojam auksto kompresi (ledus), bet tikai auksto kompresi, lai nedotu ķermenim vēl vienu šoku.
Lai saglabātu skaistumu, tiek izmantotas arī aukstās kompreses. Jūs varat likvidēt tā saukto maisiņus zem acīm vai lai mazinātu sejas pietūkumu pēc slikta miega.
Aukstās kompreses - kā pagatavot?
Viss ir atkarīgs no mūsu atjautības. Gēla kompreses var iegādāties aptiekās un lielajās aptiekās. Tos uzglabā ledusskapī vai saldētavā un izmanto, kad nepieciešams. Šīs kompreses nav tās lētākās, taču tās var izmantot daudzas reizes.
Auksto kompresi var izgatavot arī no marles, kurā ietinam ledus gabaliņus. Dažreiz pietiek ar aukstu ūdeni ieliet karstā ūdens pudelē vai plakanā pudelē. Kā pēdējo līdzekli varat arī ķerties pie saldētiem burkāniem vai zirņiem.
Karstās dienās jālieto arī aukstās kompreses. Ja uzliksim aukstu kompresi uz kakla, tad tur apmānīsim temperatūras centru un mums būs vieglāk izdzīvot.
Vēsas kompreses palīdz arī pret migrēnas galvassāpēm.
Izglābjamies no saaukstēšanās pēc traumām un akūtiem iekaisumiem, ar sastiepumiem, lūzumiem, pēc audzēja iestrēgšanas vai pirksta izsišanas, kā arī pēc zoba izraušanas
Izmantojam arī kompreses no atdzesēta ūdens pēc sporta traumām.
Svarīgi atcerēties, ka aukstās kompreses (īpaši no ledus) nedrīkst likt uz vietām, kuras kādreiz ir bijušas apsaldētas
Bet esiet uzmanīgi, mēs neārstējam auksti apsarmojušās vietas, kuras kādreiz ir bijušas apsaldētas.
- Ja mēs salaužam roku, kas bija apsaldēta pirms desmit gadiem, mēs uz tās neliekam ledu. Pēc apsaldējumiem mums var būt lokāla alerģija pret aukstumu un organisms uz to slikti reaģēs – brīdina fizioterapeite.
- Vispirms aplejiet "svaigi" apsaldēto vietu aukstu, tad vēsu, remdenu ūdeni un pēc tam visbeidzot ar siltu ūdeni - bet nekad karstu. Ja mūsu ķermenis ir ievainots augstās temperatūras dēļ, mēs ne mirkli tam nedosim apgrieztu termisko šoku. Tāpēc apdegumiem lietojam vēsas kompreses, bet ne ledu, jo āda kļūs tāda pati kā ar tomātiem, kas ielikts verdošā ūdenī un atdzesēts ar aukstu ūdeni.
Ko darīt, ja jums kaut kas sāp un darbā nevarat uzlikt kompresi? Pirms došanās ārā izveidojiet kompresi, pēc tam uzklājiet atvēsinošu ziedi.
- Siltas kompreses deguna blakusdobumiem, mugurkaulam, vēderam un citiem
- Okluzīvs pārsējs - kas tas ir un kad to lietot?
- Brūču pārsēji - veidi
Anna JarosaŽurnāliste, kas ar izglītības popularizēšanu nodarbojas vairāk nekā 40 gadusveselība. Daudzu konkursu laureāts žurnālistiem, kas nodarbojas ar medicīnu un veselību. Viņa saņēma, cita starpā Trasta balva "Zelta OTIS" kategorijā "Mediji un veselība", Sv. Kamils apbalvots Pasaules slimo dienā, divreiz saņēmis "Kristāla pildspalvu" nacionālajā veselības veicināšanas žurnālistu konkursā, kā arī daudzas balvas un atzinības konkursos "Gada medicīnas žurnālists", ko organizē Polijas asociācija Žurnālisti veselībai.
Lasīt vairāk šī autora rakstus