PĀRBAUDĪTS SATURSKonsultācija: lek. Tomašs Neckis

Būtībā jebkura veida depresiju var uzskatīt par nopietnu problēmu. Viens no visbīstamākajiem depresīvo traucējumu veidiem ir depresija ar melanholiskām iezīmēm. Tam ir vairāki iemesli – kas tie ir un ko darīt, lai palīdzētu cilvēkam ar melanholisko depresiju?

Pašlaik ir dažādi depresijas veidi - pamata izteiksmē to starpā izšķir atsevišķas depresijas epizodes, recidivējoši depresijas traucējumi vai tipiska un netipiska depresija. Arī depresīvo traucējumu gaita dažāda vecuma pacientiem ir atšķirīga. Depresija bērnam var izpausties kā paaugstināta uzbudināmība pacientam. Savukārt vecāka gadagājuma cilvēku depresija var būt saistīta ar pilnīgu izolāciju no tuviem cilvēkiem un smagiem kognitīviem traucējumiem.

Diezgan izplatīts jautājums - gan pacientiem, gan viņu tuviniekiem - ir par to, kāda ir depresijas traucējumu smaguma pakāpe. Ir grūti viennozīmīgi spriest, vai konkrēta pacienta depresija ir nopietnāka par citu. Kopumā gan tiek minēts, ka daži būtiski draudi ir saistīti ar t.s depresija ar melanholijas iezīmēm.

Kādi ir depresijas simptomi ar melanholijas pazīmēm?

Mūsdienās terminu melanholija vairs lieto reti, bet agrāk tas bija ļoti populārs. Tas ir cēlies no grieķu valodas, un to izmantoja Hipokrāts, kurš kā melanholiķi definēja cilvēkus, kuri cita starpā cīnās ar intensīva depresija.

Melanholiskā depresijair arī mūsdienu psihiatrijas mācību grāmatās grūti saskatāms termins, taču tas tika lietots kā termins smagi smagiem depresīviem traucējumiem, kuru gaitā bija skaidri izteikti depresijas simptomi. Tie ietver:

  • anhedonija (pilnīga nespēja justies laimīgam sakarā ar to, ka darbības, kuras pacients kādreiz mīlēja, pilnībā pārstāja viņam patikt),
  • nozīmīgi miega traucējumi (piemēram, ļoti bieža, agrīna pamošanās no miega ar nespēju atgriezties miegā),
  • spēcīga apetītes samazināšanās (kas izraisa ievērojamu ķermeņa svara samazināšanos).

Iespējamie depresijas simptomi ar melanholijas pazīmēm ietver arī ievērojamu nomāktu garastāvokli (artendence visvairāk samazinās agrās diennakts stundās), psihomotorā palēnināšanās vai vienaldzība.

Lasiet arī: Depresija - cēloņi, simptomi, veidi un ārstēšana. Veiciet testu un pārbaudiet, vai esat nomākts

Kāpēc melanholiskā depresija ir bīstama?

Bez ārstēšanas jebkura veida depresija ir dzīvībai bīstama, depresija ar melanholijas pazīmēm tiek uzskatīta par lielāko draudu vairākos aspektos.

Viens no tiem ir tas, ka diezgan bieži tā ir endogēna depresija, t.i., tāda, ko var izraisīt novirzes pacienta organisma darbībā (piem., neatbilstoša neirotransmiteru koncentrācija centrālajā nervu sistēmā). Tās pretstats ir eksogēna depresija, ko izraisa dažādi notikumi, piemēram, partnera pamešana vai darba zaudēšana.

Eksogēnā depresija dažkārt tiek uzskatīta par zemāku risku nekā endogēnā depresija, jo tās gadījumā depresijas simptomi var izzust pēc tam, kad pacients ir ticis galā ar smagu notikumu.

Būtiska problēma, kas saistīta ar melanholisko depresiju, ir tā, ka tās simptomi var kļūt ļoti intensīvi. Šī iemesla dēļ var būt grūti panākt, lai persona, kas cīnās ar viņu, veiktu nepieciešamo ārstēšanu. Depresīvam pacientam ar melanholijas pazīmēm var nebūt spēka iziet no mājām un doties pie speciālista, kā arī var šķist, ka viņam nekas nevar palīdzēt.

Kā palīdzēt cilvēkam ar melanholisku depresiju

Depresija ar melanholijas pazīmēm, tāpat kā citus depresijas veidus, ne tikai var, bet arī jāārstē. Pacienta stāvokli var uzlabot, lietojot antidepresantus vai apmeklējot psihoterapiju. No otras puses, kā minēts iepriekš, var būt ļoti grūti motivēt pacientu vispār pieņemt lēmumu vērsties pēc nepieciešamās palīdzības.

Ja vēlaties atbalstīt cilvēku, kuram ir melanholiska depresija, vispirms viņam jāapliecina, ka tā ir veselības problēma, tāpat kā daudzas citas, ko var izārstēt. Pat teorētiski vienkāršas darbības var būt noderīgas, piemēram, pierakstīties pie psihiatra vai aizvest pie speciālista.

Tāpat kā smagi nomākts pacients bieži var šķist nelabprāt uzturēt jebkāda veida attiecības, viņa videi noteikti nevajadzētu izvairīties no saskarsmes ar viņu. Depresīvs pacients, atstāts viens pats, var vēl vairāk sabrukt, kas sliktākajā gadījumā var izraisīt pat dzīvības atņemšanu sev.

Kategorija:

Psihiatrija