Raudāšana pavada cilvēku gandrīz no pirmajiem viņa dzīves mirkļiem. Bieži vien šī ir viena no pirmajām ziņām, ko jaundzimušais sūta pasaulei, un tieši šo saucienu māmiņa gaida, vēloties zināt, ka mazulis elpo un ir stiprs. Parasti vajadzību raudāt pavada nepieciešamība tikt galā ar spriedzi, stresu. Asaras, ja tās pieļaujam, var būt mūsu sabiedrotais, dāvājot attīrīšanās sajūtu un sakot, ka ar mums notiek kaut kas svarīgs. Lasiet tālāk par to, par ko mums ir jāraud, un uzziniet, kāpēc mēs raudam!
Saturs:
- Kas raud?
- Kāpēc mēs raudam?
- Raudāt kultūrā
Kas raud?
Cry , un konkrētāk asaras, fizioloģiski aizsargā aci, pasargājot to no sausuma un piesārņojuma. Pašas asaras galvenokārt ir izgatavotas no fizioloģiskā šķīduma un baktericīdām vielām, un tās ražo asaru dziedzeri.
Kāpēc mēs raudam?
Emociju regulēšana
Raudāšanai ir svarīga loma sarežģītajā emocionālās regulēšanas sistēmā, kas cita starpā ir atspoguļota divpakāpju raudāšanas teorijā. Vispirms ir paaugstināta uzbudinājuma stāvoklis, kad ir aktīva simpātiskā sistēma, kam seko līdzsvara stāvoklis un paaugstināta parasimpātiskās sistēmas aktivitāte. Tās ir ātras pārmaiņas, ko pavada atslābuma sajūta, emociju atlaišana vai ļaušanās tām – to izraisa pēkšņs adrenalīna kritums.
Šis ir brīdis, kad parasti parādās asaras. Droši vien ikvienam ir pieredze, kurā liela stresa situācijā izdevies saglabāt modrību, izpildīt visus uzdevumus, un tikai tad, kad krīze beigusies, parādās tādas ķermeņa reakcijas kā raudāšana vai muskuļu trīce. Pirmā palīdzība, autoavārija vai pat strīds bieži notiek pēc līdzīga scenārija.
Ķermeņa un emociju līmenī ir uzbudinājums, ko pavada mobilizācijas stāvoklis, un kad tas pāriet un ķermenis atgriežas līdzsvarā, parādās asaras. Ķermenim ir jāatbrīvo no liekā spriedzes, un raudāšana ir viens no veidiem, kā to izdarīt.
Emociju apspiešana - dažreiz noderīga, taču ietekme uz veselību var būt milzīga
Starppersonu komunikācija: kas tas ir un kas to apgrūtina?
Domu pūlis: kā es patsgalā ar viņu?
Šī mehānisma biežums ir atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp temperamenta, atklātības vai emocionalitātes, taču ir vērts ļaut sev izmantot raudāšanas priekšrocības. Vide, kurā mēs raudam, ir faktors, kas stiprina raudāšanas funkcijas regulēšanu.
Ja asaras sagaidīs apkārtējie, ar mīļotā cilvēka atbalstu, tas, visticamāk, stiprinās atvieglojuma sajūtu. Tomēr raudāšana nelabvēlīgā, naidīgā vai agresīvā vidē var nebūt iespējas regulēt emocionālo spriedzi, tikai vairojot skumju, pārpratuma vai spriedzes sajūtu.
Ja raudāšana nenes atvieglojuma vai līdzsvara sajūtu, bet ir tikai veids, kā pārdomāt sarežģītas situācijas, nav vērts to nenovērtēt. Sava veida raudāšana, kas iegrimst skumjās vai ilgstošā garastāvokļa nomāktībā ar vienlaicīgu nespēju raudāt, var konsultēties ar psihologu.
Piemēram, cilvēkus, kas cieš no depresijas, nereti pavada nespēja raudāt, savukārt traumatisku pārdzīvojumu radītos traucējumus nereti piedzīvo pārmērīga asarošana, kas nedod atvieglojuma sajūtu vai līdzsvara stāvokli. Pārmērīga raudāšana vai tās trūkums ir viens no rādītājiem, kas liecina par nepieciešamību rūpēties par psihofizisko stāvokli un šādā situācijā ir vērts izmantot speciālista atbalstu.
Asaras, lai aizsargātu aci, un tās, kas rodas emocionālas reakcijas rezultātā, atšķiras pēc sastāva.
Saziņas funkcija
Pēc antropologu domām, humanoīdu uzvedības repertuārā bija raudāšana jau ilgi pirms runāšanas. Toreiz viņa uzdevums bija paziņot citiem, ka mums ir vajadzīga palīdzība. Fakts ir tāds, ka mums ir iedzimta vēlme atbildēt, kad mēs redzam cilvēku raudam. Kultūrās, kur nav vai ir ļoti ierobežota atļauja raudāt, tas var nodot vēstījumu "Es tev uzticos, es jūtos droši kopā ar jums", kad varu atļauties asaras jūsu sabiedrībā.
Raudāt kultūrā
Daudzi pētnieki ir apstiprinājuši, ka raudāšana un tendence raudāt lielā mērā ir atkarīga no kultūras, kurā esam audzināti, kā arī no dzimuma un sociālajām cerībām pret to. Atšķirības starp dzimumiem biežumā vai vēlmē raudāt lielākoties ir bioloģiskas izcelsmes. Lielā mērā prolaktīns ir atbildīgs par sieviešu raudāšanas biežumu, un testosterons vīriešiem ir viela, kas samazina raudāšanu.
Tāpat kā lielākajā daļā cilvēku dzīves jomu, arī bioloģijas slānim ir jāpiemēro kultūras slānis. Tas ir viens no faktoriemvīriešiem ir grūti baudīt brīvas raudāšanas priekšrocības. Šīs atkarības intensitāte dažādās kultūrās ir atšķirīga, bet dominējošā tendence attur vīriešus no raudāšanas. Kultūras veicinātās iezīmes vīriešu homo sapiens vidū lielā daļā kultūras aprindu ietver drosme, paškontrole vai racionalitāte. Šādā situācijā ir maz vietas spontānām asarām, īpaši publiskā situācijā. Šī tendence pakāpeniski mainās, bet joprojām mazs zēns var dzirdēt: "Vīrieši neraud", "Viss ir kārtībā, tāpēc neraudiet" vai "Neraudi".
Vērts zinātKā reaģēt uz kāda cita raudāšanu?
Pavadot kādu raudāšanā, neatkarīgi no tā, vai viņš ir tev tuvu vai nē, ir saistīts ar nemierīguma, zināmas bezpalīdzības vai nedrošības sajūtu. Bailes no tā, ko teikt un kā uzvesties, bieži rada lielāku spriedzi.
Ir vērts atcerēties, ka pietiek būt klāt, droši un pieņemt. Ziņa: "Es esmu ar jums", "Es vēlētos dzirdēt no jums" vai "Kas jums tagad vajadzīgs?" pietiek. Dažkārt var būt vilinoši atrast risinājumu situācijai, kas lika jums nekavējoties raudāt, taču atcerieties, ka būs laiks rīkoties un tikt galā ar problēmu.
Vispirms ļaujiet asarām atjaunot līdzsvaru organismā un kādu laiku atpūsties pēc piedzīvotā spriedzes. Tikai tad, kad tas notiek, var būt noderīgi ieteikt risinājumus. Raudāšana kalpo kā fizioloģiska aizsardzība, vēstījums apkārtējai videi, bet galvenokārt tā ir veselīga ķermeņa reakcija uz emocionālo spriedzi, veicina līdzsvara atgriešanos, sniedz attīrīšanās un miera sajūtu. Ir vērts izmantot priekšrocības, ko daba mums ir devusi, un kritiskā brīdī ļauties asarām.