Starptautiskā brīvprātīgo diena ir 5. decembris. Brīvprātīgie palīdz citiem un neko par to nevēlas. Tie parādās tur, kur tie ir vajadzīgi. Ikviens var būt brīvprātīgais! Tātad varbūt arī tu nolemsi sevi nodot citiem?

Saturs:

  1. Brīvprātīgais darbs - kur mums ir visvairāk "palīgu"?
  2. Starptautiskā brīvprātīgo diena - 5. decembris
  3. Brīvprātīgais - jums ir jāspēj dalīties
  4. Brīvprātīgais darbs – priekš kam? Vienmēr kāds gaida mūsu palīdzību
  5. Brīvprātīgais darbs - vienmēr bija cilvēki, kas palīdzēja
  6. Brīvprātīgais darbs, sponsorēšana
  7. Brīvprātīgais darbs: palīdzība kļūst modē
  8. Brīvprātīgā karte

Brīvprātīgais darbs - kur mums ir visvairāk "palīgu"?

Valsts, kurā visvairāk cilvēku brīvprātīgi iesaistās darbā citu cilvēku labā un dažādās sociālajās iestādēs, ir Norvēģija. Gandrīz puse iedzīvotāju tur aktīvi darbojas bērnu namos, patversmēs, slimnīcās, labdarības punktos, dzīvnieku patversmēs, biedrībās, fondos un nevalstiskajās organizācijās.

Mums ir tikai katrs desmitais polis, kurš pēdējā laikā kaut ko darījis citu labā vai piedalījies labdarības akcijās. Par laimi, ir cilvēki, kuru sirdis viegli aizkustina citu posts. Tieši tad viņi pašaizliedzīgi ziedo savu laiku, prasmes un bieži vien arī naudu.

Starptautiskā brīvprātīgo diena - 5. decembris

5. decembrī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā brīvprātīgo diena. Polijā brīvprātīgi palīdz grūtībās nonākušiem tautiešiem gandrīz 11 miljoni cilvēku, t.i., katrs trešais mūsu valsts iedzīvotājs. Var jau runāt par reālu tendenci, kas papildus pastiprinās svētku sezonā.

Brīvprātīgais - jums ir jāspēj dalīties

Pats vārds "brīvprātīgais" jeb latīņu voluntarius nozīmē brīvprātīgs, brīvprātīgs. Tāpēc brīvprātīgā iesaistīšanās ir brīvprātīga un izriet no viņa gribas, nevis no kaut kādām normām vai rīkojumiem. Tā var būt individuāla darbība vai profesionāli organizēta darbība grupas ietvaros. Galvenā iezīme, kas atšķir brīvprātīgo no algota darbinieka, ir motivācija bez naudas. Jautāti tikai par viņu rīcības motīviem, brīvprātīgie saka, ka ikviens to darītu savā vietā, kurā jums ir jāspēj dalītiesar savu laiku un prasmēm, un galvenokārt ar sevi.

Jo brīvprātīgais darbs ir viena no cilvēka cēlākajām attieksmēm. Tā ir kalpošana citu labā, rūpes par tuvākā likteni, darbs vistrūcīgāko labā. Tā ir kā paša dāvana. Mūsdienās šādu cilvēku visbiežāk raksturo kā altruistu vai vienkārši sabiedrisko aktīvistu. Viņš velta savu laiku pilnīgi svešiem cilvēkiem, jo ​​nav apmierināts ar palīdzību ģimenei, kaimiņiem un draugiem. No malas var šķist, ka brīvprātīgais neko nedara. Un tā nav taisnība.

Pieskaroties katru dienu postam un ciešanām, cilvēks mainās un bagātinās, viņš sāk novērtēt to, ko viņš pats ir saņēmis no dzīves. Un dažreiz viņš tā iesaistās, ka maina ne tikai savu vērtību pasauli, bet arī visu savu dzīvi. Pietiek tikai paskatīties uz Jureka Ovsiaka vai Janīnas Očojskas aktivitātēm. No otras puses, brīvprātīgais darbs sāk kļūt modē, īpaši jauniešu vidū. Šāda veida modei ir jāievēro, un, lai gan tas var šķist dīvaini, ir vērts ierakstīt savu pieredzi brīvprātīgā darbā savā CV.

Darba devējam tas nozīmē, ka kāds prot organizēt savu laiku, strādāt grupā, viegli veido kontaktus, vēlas apgūt jaunas lietas un ir jūtīgs pret sociālajām problēmām

Brīvprātīgais darbs – priekš kam? Vienmēr kāds gaida mūsu palīdzību

Tomēr izlemt, vai iesaistīties brīvprātīgajā darbā, nemaz nav viegli. Visbiežāk mēs sev uzdodam šādus jautājumus: vai es vispār esmu piemērots šai lomai, vai man ir atbilstošas ​​prasmes un nav pārāk daudz gadu, un pats galvenais - vai man pietiks laika? Jo vai brīvprātīgais ir tas, kurš palīdz ik pa laikam vai sistemātiski, piemēram, reizi nedēļā vienā un tajā pašā laikā? Dažreiz šīs neatrisinātās šaubas liek mums izlemt nekustēties.

Un tomēr ikviens, kas vēlas, var būt brīvprātīgais. Tikai ne visur. Jums tikai jāpielāgo sava kvalifikācija un nosliece uz vietām un cilvēkiem, starp kuriem mēs darbosimies. Un tādu ir daudz, jo vienmēr kāds gaida mūsu palīdzību. Un ir daudz darbību, ko var veikt: no slimo aprūpes līdz gadatirgu organizēšanai un juridisku konsultāciju sniegšanai. Darba veids ir atkarīgs no jūsu izvēlētās organizācijas un jūsu prasmēm.

Uzdodiet sev dažus jautājumus. Atbildes uz tām palīdzēs pieņemt lēmumu. Vai dodat priekšroku individuālam vai grupas brīvprātīgajam darbam, pastāvīgam vai īslaicīgam, piemēram, dalībai tādās aktivitātēs kā pirkumu iesaiņošana vai cilvēku vienreizēja pārvadāšana? Ir arī vērts padomāt, ar ko vieglāk nodibināt kontaktus: ar bērniem vai ar veciem cilvēkiem? Un visbeidzot, ko jūs vēlaties darīt kā brīvprātīgais, piemēram, palīdzēt maziem bērniem mācīties, rūpēties par invalīdiem, strādāt birojā un varbūtrūpēties par dzīvniekiem?

Otrais solis ir biedrības izvēle un pirmā tikšanās ar brīvprātīgā darba koordinatoru. Viņš ir cilvēks, kurš jūs iepazīstinās ar visu un izskaidros jums priekšā stāvošos uzdevumus. Svarīgi noskaidrot, pie kā vērsties problēmu gadījumā un, ja jūtaties noguris, no brīvprātīgā dienesta būs iespējams atteikties vai nu uz visiem laikiem, vai uz visiem laikiem. Tā kā brīvprātīgais darbs nav pienākums, ko uzliekat sev līdz mūža galam.

Brīvprātīgais darbs nav domāts visiem un vēlmei darboties ir jārodas nevis no modes vai mūzas, bet gan no dziļākiem motīviem un vēlmes kaut ko darīt pašam. Dažreiz tas var būt pārāk grūti.

Pēc eksperta domāmAnna Jankovska-Drabika, satura programmu koordinatore, Jolantas Kvašņevskas fonds "Komunikācija bez šķēršļiem"

Brīvprātīgais darbs no sirds

Ir nelaimes, kas krīt pār cilvēkiem kā zibens no skaidrām debesīm. Tā tas bija nesen, kad Poliju skāra plūdi. Tas iznīcināja daudzu cilvēku visu mūžu mantojumu. Daudzas ģimenes piedzīvoja vidusmēra cilvēkam neiedomājamu stresu. Taču tajā pašā laikā daudzi no šiem cilvēkiem tajā laikā saņēma vislabāko aprūpi. Tas nebūtu iespējams bez brīvprātīgajiem – dažāda dzimuma, vecuma, izglītības un sociālā statusa cilvēkiem, kuri jau no pirmajiem mirkļiem iesaistījās palīdzības sniegšanā tiem, kam tas visvairāk nepieciešams. Viņiem bija kopīga vēlme mainīt realitāti uz labo pusi, palīdzēt vājākiem, īpaši tiem, kas cieš no likteņa. Šādi brīvprātīgie un tāds brīvprātīgais darbs, kas izriet no cilvēku sirds vajadzībām, ļauj mums ar cerību raudzīties nākotnē

Brīvprātīgais darbs - vienmēr bija cilvēki, kas palīdzēja

Mūsu valsts vēsturē var redzēt, ka vienmēr ir bijuši brīvprātīgie, cilvēki, kas nesavtīgi palīdzēja citiem, bet agrāk tas visbiežāk notika slepus. Tikai no 19. gadsimta brīvprātīgie kļuva redzamāki. Visbiežāk tās bija sievietes, kas palīdzēja slimnīcās aprūpēt ievainotos. Tolaik šādas aktivitātes bija saistītas ar patriotismu, kā Otrā pasaules kara laikā

Pēc komunisma krišanas mūsu valstī sāka veidoties biedrības, kas organizēja dažādas izcelsmes cilvēku atbalstu un aktivizēšanu. Tieši tad tiesību aktos, kas regulē brīvprātīgā darba noteikumus, parādījās pirmie noteikumi par brīvprātīgo darbu. Kopš 2003. gada Polijā ir spēkā Sabiedriskā labuma un brīvprātīgā darba likums, kas definē brīvprātīgo kā personu, kas brīvprātīgi un bez finansiāliem pabalstiem sniedz pakalpojumus tiem, kam nepieciešama palīdzība.

Brīvprātīgais darbs, sponsorēšana

Par brīvprātīgā darba nozīmi liecina fakts, ka Apvienoto Nāciju Organizācija pirms 10 gadiem2001. gads tika atzīmēts kā Pasaules brīvprātīgā darba gads. Ir arī Starptautiskā brīvprātīgo diena, ko 5. decembrī atzīmējam arī Polijā. Rietumos brīvprātīgajam darbam ir cita seja. Tur ir populāri ceļojumi pasaulē, taču nevis lai apskatītu pieminekļus un apbrīnotu skatus, bet gan strādātu Āfrikas ciemos vai ārstētu slimo brūces krūmājā, organizētu skolas bērniem Azerbaidžānā, tīrītu kalnu takas un stādītu tropiskos mežus vai aizsargāt apdraudēto sugu dzīvniekus.

Cilvēki vienkārši dodas atvaļinājumā, sakravā somas un dodas uz citu valsti. Visbiežāk tie ir ilgtermiņa braucieni, lai gan dažkārt ir arī vairāku nedēļu garumā. Biedrība šādam brīvprātīgajam apmaksā braucienu un iztiku.

Un viņam ir jārīkojas atkarībā no savām spējām. Rietumeiropā ir vēl kaut kas, ko sauc par brīvprātīgo darbu, t.i., ceļojumu apvienošana ar palīdzību tiem, kam tā nepieciešama. Dažas organizācijas šādā veidā piesaista brīvprātīgos, nodrošinot viņiem labu viesnīcu un ēdināšanu, kā arī brīvu laiku apskatei un atpūtai, un pretī tām ir nepieciešams 3-4 stundu darbs katru dienu. Brīvprātīgais darbs pie mums vēl nav populārs, taču šāds patīkamā un lietderīgā apvienojums kādu dienu noteikti nonāks pie mums.

Agrāk bija termins "labdaris", pēc tam to aizstāja ar "dāvinātājs" un "patrons". Tagad ir sponsorēšanas laikmets, t.i., efektīvs veicināšanas veids, bet arī uzņēmuma tēla veidošana ar dažādu labdarības kampaņu palīdzību. Atšķirība ir tāda, ka patrons atbalsta, paliekot slēpts vai nepubliskojot savas darbības.

Brīvprātīgais darbs: palīdzība kļūst modē

Sponsora gadījumā ir otrādi. Viņš par to tikai informē sabiedrību pats un ar sponsora palīdzību. Kā tas ir saistīts ar brīvprātīgo darbu? Un lai uzņēmumi finansētu dažādus labdarības projektus vienreizēji vai ilgtermiņā un vienlaikus veidotu atbilstošu uzņēmuma tēlu. Tas gūst labumu abām pusēm – sponsoram un sponsorētajam. Rezultātā svarīgi ir tas, ka tas ir vienkārši noderīgs veids, kā palīdzēt citiem.

Arvien vairāk uzņēmumu iesaistās labdarības projektos, piemēram, BOŚ finansiāli atbalsta aktivitātes, kas saistītas ar vides aizsardzību, izglītību, veselīgu dzīvesveidu, Nałęczowianka, kas palīdz plūdos cietušajiem, vai Cisowianka, kas vāc naudu akas celtniecībai Sudānā , kas cieš no dzeramā ūdens trūkuma . Savukārt Danone jau daudzus gadus palīdz nepietiekama uztura bērniem programmas "Dalies savā m altītē" ietvaros, savukārt McDonald's organizē labdarības akcijas un vāc naudu, ko pēc tam izmantos slimie bērni.

Neskaitot pašreizējos darbiniekus, viņi strādā fondā, kas vada TP SA brīvprātīgā darba programmuarī tie, kas no uzņēmuma aizgājuši pensijā - kopj valsts piemiņas vietas un palīdz cilvēkiem sarežģītās situācijās. PricewaterhouseCoopers ir fonds ar nosaukumu Podaruj się. Tās darbība nav tikai materiāla vai finansiāla palīdzība no uzņēmuma budžeta.

Fonds pastāvīgi iesaista darbiniekus, lai sadarbotos. Kādam tam atliek vairāk laika, citam mazāk, kāds jūtas ērti, konsultējot par savu profesionālo specializāciju, cits labprātāk sēž pie slima bērna gultas. Un PricewaterhouseCoopers fonds pastāvīgi nāk klajā ar jaunām programmām un veidiem, kā palīdzēt. Jo tas tevi vienkārši iesūc.

Brīvprātīgā karte

Katram brīvprātīgajam jāievēro noteikumi un standarti, kas izklāstīti Brīvprātīgo ētikas hartā. Šeit ir daži no viņas punktiem:

  • Es izpildīšu visus uzdevumus, kas saistīti ar manu lomu.
  • Es būšu atvērts jaunām idejām un veidiem, kā rīkoties.
  • Izmantošu iespēju satikties un uzzināt jaunas lietas no citiem cilvēkiem.
  • Es nedošu solījumus, kurus nespēšu izpildīt.
  • Ja nespēšu pildīt savas saistības, informēšu darba koordinatoru
  • Es būšu cilvēks, uz kuru varat paļauties.
  • Es centīšos būt ļoti labs brīvprātīgais.

"Zdrowie" mēnesī

Kategorija:

Psiholoģija