Kā rodas doma? Droši vien visi par to brīnās ne reizi vien. Doma ir katras darbības virzītājspēks, un tāpēc daudzi cilvēki uzskata prātu par cilvēka lielāko spēku. No kurienes rodas domāšana un kas tieši ietekmē domas? Uzziniet, kā rodas domāšanas process un kā tikt galā ar domu pūļiem.
Saturs:
- Kā rodas doma - kas ir doma?
- Kā rodas doma - kas ietekmē domas?
- Kā rodas doma - kļūdas domāšanā
- Kā rodas doma - traucēta domāšana
- Kā rodas doma - kā ietekmēt domas saturu?
- Kā rodas doma - kā tikt galā ar domu pūļiem?
Domāšanair process, kas cilvēkos notiek pastāvīgi un ir tikpat dabisks kā, piemēram, elpošana. Tomēr ir vērts uzsvērt, ka ne visas domas ir patiesas, un zinātnieki, ejot vienu soli tālāk, pierāda, ka tikai gandrīz 20% no visām domām atspoguļojas realitātē.
Bieži vien domas ir neracionālas, nesaskan ar laiku vai situācijām, kurās atrodamies. Tāpēc tikai domāšanas procesā tos var rūpīgi analizēt un novērtēt. Tādējādi tikai pēc iracionālā domāšanas veida interpretācijas un modifikācijas jūs varat pilnībā kontrolēt savas emocijas un līdz ar to paaugstināt dzīves kvalitāti. Kā ietekmēt domas?
Kā rodas doma - kas ir doma?
Doma ir prāta produkts, kas, sūtot uz smadzenēm, rada emocijas un līdz ar to arī specifisku uzvedību. Domāšanas gaitā mēs analizējam, salīdzinām, vispārinām, abstrakti un secinām, cita starpā pamatojoties uz uz atmiņu, simboliem, attēliem, skaņām, jēdzieniem utt. Tāpēc jāapzinās, ka domāšanas veids veido realitāti apkārt, kas motivē domāt tā, lai apmierinātu savas vajadzības un tādējādi būtu laimīgs.
Var teikt, ka apkārtējā pasaule ir atkarīga ne tikai no domām, bet arī no to interpretācijas un atmiņām. Turklāt domāšana tiek definēta kā apzināšanās fakts (atkārtojot "es domāju, tātad esmu" pēc Dekarta), kā arī kā koncentrēšanās un koncentrēšanās simptoms.
Lai gan mēs zinām arvien vairāk par cilvēka smadzenēm un prātu, zinātne joprojām nav konkrēti noteikusi, kur un kā rodas domas. Pētnieki varsakiet daudz, kad domāšanas process ir sācies, taču joprojām ir maz faktu, kas atklājas saistībā ar to, kā tas notiek.
Kā rodas doma - kas ietekmē domas?
Kā uzsver psihologs Riks Hansons, grāmatas The Happy Brain autors, prāts veido visu, uz ko cilvēks koncentrējas. Rezultātā visas emocijas, pārdzīvojumi, traumas utt. izraisa pastāvīgas izmaiņas neironu tīklā, t.i., nervu sistēmas struktūrās, kuru centrālā daļa ir smadzenes.
Tāpēc jāapzinās, ka domas cita starpā veido pastāvīgas paškritikas, sūdzību, baiļu un stresa ietekmē, kas padara jūs vairāk pakļauti negatīvām emocijām.
Savukārt, ja tava domāšana ir vērsta uz pozitīvo, paveikto un to, ko esi sev padarījis patīkamu, šādas domas radīs lielisku garastāvokli, spēku un motivāciju. Tādējādi jāatceras, ka tas, uz ko cilvēks koncentrējas, pēc tam tiek pārveidots domās un rīcībā.
Optimismu pievieno arī pētnieka Džefrija Švarca atklājums, kurš uzskata, ka tieši cilvēkam ir spēks mainīt savas smadzenes un līdz ar to arī prātu. Pēc viņa teiktā, t.s Uz sevi vērsta neiroplastiskums, ja tiek izmantots un ieprogrammēts veiksmei, dos domas vairos pārliecību, apmierinātību, sevis pieņemšanu un sirdsmieru.
Savukārt, ja cilvēks patstāvīgi nestrādā ar prātu, to cita starpā veidos tehnoloģijas, mediji, sociālais spiediens, smaga pieredze un atmiņas no pagātnes utt.
Kā rodas doma - kļūdas domāšanā
Domāšana aizņem lielu dzīves daļu, tādēļ nav iespējams izvairīties no t.s. domāšanas kļūdas. Tos izmanto, lai aprakstītu domas, kas izraisa negatīvas emocijas, aizspriedumus, automātiskas reakcijas un pat kognitīvus traucējumus.
Starp tiem ir pārspīlējums, tas ir, domāšana, kurā visbiežāk tiek negatīvi uztverts tas, kas var notikt. Tas ierobežo, jo padara reakcijas biedējošas, kas var izraisīt atstāšanos, pasivitāti, vientulību utt.
Atšķirīgs, nepareizs domāšanas veids ir tāds, kurā mēs garīgi ticam tam, ko domā otrs. Šāda rīcība var izraisīt nevajadzīgus konfliktus un pat pieņemt nepamatotus lēmumus, par kuriem vēlāk kļūstat neapmierināts.
Grūtības dzīvē rada arī domas, kurās cilvēks sevi nostāda pasaules centrā. Tā kā viņš visas situācijas uztver ļoti nopietni un novērtē ar nulli viens, galu galā šis domāšanas process var novest piesavārgums, pazemināts pašvērtējums un turklāt tas var izraisīt vainas sajūtu.
Ir daudz citu domāšanas kļūdu, taču ir vērts apzināties, ka tās ir svarīgas, var gadīties jebkurā cilvēkā un ļoti bieži dzīvē nodara lielu kaitējumu. Tādējādi ir vērts būt kontaktā ar sevi un iemācīties atšķirt, vai doma ir racionāla, pareizi sabalansētas emocijas pēc tās un pareizi spriest.
Kā rodas doma - traucēta domāšana
Tāpat kā domāšanas kļūdas ir izplatītas, ir arī domāšanas traucējumi. Starp tiem ir tie, kas saistīti ar kļūdainu domāšanas gaitu vai ar kļūdainu domāšanas saturu.
Pirmajā grupā ietilpst: domāšanas gaitas palēnināšana, kavēšana vai paātrināšana, traucēšana, mulsinoša un traucējoša domāšana, kā arī rezonējoša, paraloģiska, simboliska un maģiska domāšana.
Savukārt ar tā saturu saistīti domāšanas traucējumi ir saistīti ar emocijām un cita starpā var ietvert pārvērtētas domas, apsēstības un maldi.
Kā rodas doma - kā ietekmēt domas saturu?
Atcerieties, ka jūsu domāšanu būtiski ietekmē stress. Tāpēc ir ļoti svarīgi to apzināties un atbalstīt paškontroli, īpaši šajos emocionālajos brīžos.
Pētnieki ir pierādījuši, ka spēcīga stresa ietekmē mainās smadzeņu struktūra, samazinās neironu savienojumu skaits. Tādējādi ir jāiemācās efektīvi pārvaldīt emocijas un vienmēr jāpatur prātā, ka tās vada domas.
Turklāt ir vērts atbalstīt sevi ar motivējošu, pozitīvu iekšējo dialogu, jo tas ir efektīvs veids, kā atbrīvoties no negatīvās domāšanas. Turklāt domāšanas veida uzlabošanai ir vērts arī nodrošināt regulāru endorfīnu piegādi smadzenēm, piem. veicot fiziskas aktivitātes, atrodoties ārā un sekojot savām kaislībām.
Ir vērts parūpēties arī par savu apmierinātību ar draugu tikšanos un sabalansētu uzturu, kas arī labvēlīgi ietekmē pašsajūtu, veselību un līdz ar to arī prātu
Kā rodas doma - kā tikt galā ar domu pūļiem?
Daudziem cilvēkiem ir tendence pastāvīgi analizēt, sadalīties galvenajos faktoros, izteikt minējumus un līdz ar to bieži arī radīt melnus scenārijus. Tāpēc cilvēkiem, kuri domā, kā tikt galā ar domu pūļiem, vispirms vajadzētu atrast efektīvus veidus, kā nomierināties.
Viena no tām ir meditācija, kas palīdz nomierināt jaunās lietas, kas nemitīgi skar prātu. Jāuzsver, ka šī ir tehnika, ko iesaka daudzi psihologi un kuru var izmantot bez bailēmatrautība no reliģijas.
Praktizējot kā apzinātības praksi, meditācija visbiežāk ietver koncentrēšanos uz elpas darbu. Vienkārši apsēdieties un lēnām elpojiet dažas minūtes. Ja ir grūti koncentrēties uz ieelpu un izelpu, neizliecieties, ka doma ir pazudusi, nevainojiet sevi par to, un mēģiniet iedomāties upi, kurā jūs ieliekat domu, un tā aizplūst ar straumi.
Lietu steigu tavā galvā var arī nomierināt, koncentrējoties uz šeit un tagad. Tas nozīmē, ka, ēdot m altīti, jādomā tikai par aktivitāti, ēdienu garšu, kas īsti ir uz šķīvja, ko tas tev dod utt. Nav vērts domāt par pagātni vai nākotni.
Labs veids cilvēkiem, kuri domā, kā tikt galā ar pārpildīto prātu, ir atrast patīkamas aktivitātes. Nododoties konkrētām darbībām, kas izriet no aizraušanās, jūs varat pilnībā tām veltīt sevi un atrauties no prātā rosīgajām domām.
Par autoru
Sonia MlodzianovskaŽurnālists, redaktors, tekstu autors. Viņš publicējas veselības un bērnu audzināšanas žurnālos un portālos. Viņš pieder Veselības žurnālistu asociācijai.