Dzīvu orgānu transplantācijas kļūst arvien veiksmīgākas. Jūs varat glābt radinieka dzīvību ar savu nieri, daļu no aknām vai kaulu smadzenēm. Diemžēl Polijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ģimenes transplantācijas no dzīviem donoriem tiek veiktas reti, un tieši tās sniedz pacientam vislabākās iespējas pilnībā izveseļoties.
Ģimenes transplantācija,kad donors ir dzīvs cilvēks, var veikt trīs gadījumos - kad pacientam nepieciešama veselanieres, aknas ,kaulu smadzenesvaiperifēro asiņu hematopoētiskās šūnas . Audu vai orgānu izņemšana iespējama no ģenētiski radniecīgas personas (tēvs, māte, brālis) vai emocionāli (dzīvesbiedrs). Orgānu ziedošana iespējama arī tad, ja donoru un recipientu saista īpašas tuvas attiecības. Šis termins ir ārkārtīgi ietilpīgs. Jāuzsver, ka katra orgāna izņemšana personai, kurai ir "ciešas attiecības" ar recipientu, tiek detalizēti analizēta Nacionālās transplantācijas padomes Ētikas komitejā, un tai ir nepieciešams tiesas apstiprinājums. Komisijai un tiesai ir jāpārliecinās, vai donors nav izdarīts spiediens ziedot, piemēram, nieri. Ziedojums nedrīkst būt arī finanšu darījuma priekšmets.
Ģimenes aknu transplantācija
Aknu fragmenta saņēmēji visbiežāk ir mazi bērni. Pieaugušo un pieaugušo aknu transplantācija ir ārkārtīgi sarežģīta un riskanta. No ziedotāja jāsavāc pat 40 procenti. orgāns. Tas ir daudz, jo, lai gan aknas var atjaunoties pašas, tām tūlīt pēc to fragmenta uzņemšanas ir jātiek galā ar nopietnu traumu. Nāves risks ar šādiem ziedojumiem ir diezgan augsts, jo tas ir 0,5-0,6%. Pirmo veiksmīgo aknu transplantāciju bērnam veica prof. Pjotrs Kaličiņskis Bērnu piemiņas veselības institūtā. Aknu transplantācijas bērniem no dzīviem donoriem šajā iestādē tiek veiktas kopš 1999.gada. Aknu fragmenta transplantācija no radinieka ir lielisks risinājums maziem bērniem, kuriem orgānu iegūt no miruša cilvēka ir ļoti grūti. Aknu gabaliņa iegūšanai no tēva vai mātes mazulim ir daudz priekšrocību. Pirmkārt – tas ļauj ļoti precīzi novērtēt donora aknas, līdz minimumam samazinot ne pārāk laba orgāna transplantācijas risku. Otrkārt - pašas transplantācijas noņemšananotiek ideālos plānveida operācijas apstākļos, kas nav salīdzināmi ar orgānu transplantāciju no t.s vairāku orgānu uztveršana, t.i., pēc cilvēka nāves. Treškārt, laiks no transplantāta savākšanas līdz savienošanai ar recipienta cirkulāciju (tā sauktais aukstās išēmijas laiks) nepārsniedz dažas stundas, savukārt transplantācijas gadījumā no mirušā tas parasti ir trīs reizes ilgāks.
Ģimenes nieru transplantācija
Ģimenes nieru transplantācija Polijā veido tikai 3 procentus. visas nieru transplantācijas. Salīdzinājumam Norvēģijā tas ir aptuveni 45%, un ASV lielākā daļa pārstādīto nieru tiek savākti no dzīviem donoriem. – Ir daudz argumentu nieru vākšanai no dzīviem donoriem – saka prof. Vojcehs Rovinskis, Polijas transplantācijas medicīnas savienības vadītājs. Pirmkārt, orgāna paņemšana dzīvam cilvēkam ļauj precīzi plānot operācijas laiku. Izņemtā niere uz īsu brīdi tiek izvadīta no asinsrites sistēmas un tādējādi, vienkārši sakot, paliek pilnībā funkcionāla. Taču ir vēl svarīgāks arguments: dzīvam donoram paņemta niere pilnvērtīgi funkcionē 15-18 gadus, savukārt no miruša cilvēka paņemta niere ir daudz īsāka, aptuveni 9-10 gadi. Šķiet, ka šiem faktiem vajadzētu pārliecināt visus. Bet 2012. gadā tika pārstādītas 1094 nieres no mirušiem donoriem un tikai 51 no dzīviem donoriem. Saskaņā ar Poltransplant datiem 2012.gada decembrī kvalificēto nieres transplantātu sarakstā bija 1620 cilvēki, t.i., 475 pacientiem nevarēja palīdzēt transplantējamā orgāna trūkuma dēļ. Lai gan ģimenes nieru transplantāciju skaits sāk augt, esam tālu no citām Eiropas Savienības valstīm. Kāpēc tas notiek? – Pirmkārt, pacientu ģimenēm ir nepietiekamas zināšanas par šo ārstēšanas metodi – stāsta prof. Rovinskis. – Daudzi nezina, ka ar vienu nieri ir iespējams normāli funkcionēt. Daudzus gadus vadu tikšanās ar ģimenēm un pacientiem dialīzes centros, katrā piedaloties nefrologam, ķirurgam un priesterim. Klausītāji bieži atzina, ka nezina par šo ārstēšanas veidu. Daži lūdza papildu interviju un paziņoja, ka vēlas ziedot nieri kādam mīļotajam. Prof. Pjotrs Kaličiņskis ieteica apmācīt medmāsas, kas strādā dialīzes centros, lai viņas kļūtu par ģimenes transplantācijas koordinatorēm. Bija arī citas ģimenes nieru ziedošanu veicinošas iniciatīvas, piemēram, kampaņa "Man tuvu", taču ģimenes ziedošana joprojām klibo. Pārāk maz ģimenes nieru transplantāciju izraisa ne tikai dezinformācija. No 100 cilvēkiem, kuri vēlas ziedot nieri mīļotajam cilvēkam, tikai 35 atbilst prasībām. – Katrai personai, kas piesakās kā donors, ir jāiziet visaptveroša medicīniskā pārbaude – skaidro prof. Rovinskis. - Ja rezultāti apstiprina infekciju, piemēramurīnceļi, pat neliela arteriāla hipertensija, atsevišķi sirds ritma traucējumi, mezgliņi vairogdziedzerī vai krūts dziedzerī - donors tiek diskvalificēts. Nieres var iegūt tikai no pilnīgi vesela cilvēka.
Nieru transplantācija ir lētāka nekā dialīze
- Ģimenes ziedošana ir droša - apliecina prof. Rovinskis. – Statistiskais nāves risks nierēs ir tikai 3 promiles, kas ir ļoti zems. Bez vienas nieres var normāli funkcionēt, strādāt, sportot, pat tik asi kā Pšemislava Saleta gadījumā, kurš - kā atceramies - nieri atdeva meitai. Tomēr godīgi jāatzīst, ka aptuveni 15 procenti. dzīviem donoriem laika gaitā attīstās hipertensija. Reizēm ir neliela proteīnūrija, taču tas netraucē normālu ģimenes un sabiedrisko dzīvi. Šīm salīdzinoši zemajām izmaksām ir liels ieguvums – mīļotā dzīvība un atbrīvošana no biežas dialīzes mokām. Ir arī vērts aplūkot nieru transplantācijas ekonomiskos ieguvumus. Dialīzes pacienta aprūpe un ārstēšana aizņem aptuveni 60 tūkst. PLN katru gadu un dažreiz ilgst vairākus gadus. Transplantācija ir puse no izmaksām.
ikmēneša "Zdrowie"