Plecu kājstarpe izpaužas ar raksturīgām "steidzošām" sāpēm, kas izstaro no mugurkaula kakla daļas uz augšējo ekstremitāšu. Tā ir bieži sastopama cilvēku ciešanas, kas veic smagu fizisku darbu, kā arī tos, kuri lielāko daļu laika pavada pie datora. Kas vēl var izraisīt plecu dzemdes kaklu? Kā tikt galā ar sāpēm un kā šajā stāvoklī izskatās rehabilitācija?

Plecu kakls , ko sauc arī par plecu jostu, brahialģiju vai plecu neiralģiju, blakus išiasam vai augšstilbam ir viens no t.s. radikulāri sāpju sindromi ("radikuls"). Plecu cistu raksturīga iezīme ir sāpes, kas parasti rodas, tiklīdz pamostaties, un šo sāpju smagumu izraisa jebkura galvas kustība, klepus vai šķaudīšana.

Plecu sāpju cēloņi

Visbiežāk to izraisa spiediens uz mugurkaula kakla daļas nervu saknēm vai noteiktas deģeneratīvas izmaiņas, kas notiek šajā vietā, parasti ilgstoša spiediena rezultātā. Tās var attiekties uz starpskriemeļu locītavām, mugurkaula saitēm un starpskriemeļu diskiem.

Cilvēki, kuriem ir plecu lēkme, bieži cieš arī no išiass vai augšstilba. Mugurkaula osteoartrīts var izpausties pagriezienos.

Deģenerācija ir tad, kad starpskriemeļu disks kļūst dehidrēts, padarot to mazāk elastīgu un jutīgāku pret bojājumiem. Kad tas saplacinās, attālums starp skriemeļiem kļūst mazāks. Laika gaitā diski sāk berzēties viens pret otru vai veido osteofītus, kas ir kaulu izaugumi, kas rada spiedienu uz nervu saknēm. Vēl viens izplatīts plecu cistu cēlonis ir diskopātija, t.i., stāvoklis, kas savukārt saistīts ar starpskriemeļu diska izspiedumu un tā pārvietošanos, kas rada spiedienu uz mugurkaula kanāla struktūrām dzemdes kakla segmentā.Citi plecu cistu cēloņi ir:

  • hormonālie traucējumi - tie, piemēram, var izraisīt izmaiņas kaulu struktūrā
  • pārslodze, vai tas būtu no ilgstoša smaga fiziska darba vai no ilgstošas ​​sēdēšanas vienā pozā (pie datora)
  • neiralģija - t.i., neiralģija
  • vēzis

Plecu simptomi

  • sāpes rokā, kas izstaro no pakauša, cauri visai ekstremitātei, gar rokas priekšējo vai aizmugurējo pusi, līdz pat pirkstiem, šīs sāpes ir kā dedzinošas vai dedzinošas, dažreiz tās skar arī lāpstiņu un krūtis
  • tikai kakla sāpes
  • muskuļu vājums augšējā ekstremitātē
  • jutekļu traucējumi, ādas nejutīgums
  • parestēzija, t.i., tirpšana, dedzināšana, sajūta "skrien caur elektrību"
  • parēze (plecu kakla kakla progresējošā stadijā)

Plecu sāpju ārstēšana un rehabilitācija

Brahiālās diagnozes noteikšanai parasti pietiek ar interviju. Šaubu gadījumā ārsts (neirologs vai ortopēds) nozīmēs rentgenu, magnētiskās rezonanses attēlveidošanu vai datortomogrāfiju. Brahiālais dziedzeris ir jānošķir no sāpīga pleca sindroma, ar dzemdes kakla ribu, ar priekšējo slīpo muskuļu sindromu un ar Pancoast sindromu.

Smagākajos gadījumos pleca lūzums ir kvalificējams ķirurģiskai operācijai. Tomēr parasti palīdz konservatīva ārstēšana, tostarp farmakoterapija, t.i., galvenokārt pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, kā arī muskuļu sasprindzinājumu mazinoši medikamenti un fizioterapija (kuru var īstenot tikai pēc akūtās sāpju fāzes beigām), tas ir:

  • ultraskaņas
  • lāzers
  • krioterapija
  • masāžas

Cilvēkiem, kuriem ir plecu sāpes, ieteicams valkāt arī īpašu ortopēdisku apkakli, kas atslogo mugurkaula kakla daļu. Labus rezultātus dod arī kineziteipings – salīdzinoši jauna metode sāpošās vietas pārklāšanai ar speciāliem plāksteriem. Tiem piemīt relaksējoša un stabilizējoša iedarbība, kā arī mazina kaites. Jāatceras arī saudzēt mugurkaulu. Apzināti mainiet ķermeņa stāvokli, lai neizdarītu pēkšņas kustības un žestus, kas var pastiprināt sāpes. Savukārt pēc plecu sāpju akūtās fāzes beigām cilvēkiem, kuriem ir tendence attīstīties šai kaitei, būtu jādomā par profilaksi, t.i., vingrošanu kakla muskuļu nostiprināšanai.

Parasti plīsums – kas nav nopietnākas problēmas simptoms, piemēram, vēzis – gandrīz spontāni pazūd pēc apmēram 3-4 nedēļām. Tomēr jāpatur prātā, ka šai kaitei "patīk" atkārtoties. Lai no tā izvairītos, jums vajadzētu mainīt savus dzīvesveida ieradumus, piemēram, izvairīties no ilgstošas ​​sēdēšanas vienā pozā.