Pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar hronisku bezmiegu un maiņu darbu var būt paaugstināts aptaukošanās un 2. tipa diabēta risks. Somu zinātnieki ir pētījuši šīs attiecības no vielmaiņas mehānismu viedokļa.
Tikai viena vēla nakts liek organismam intensīvāk uzkrāt taukus un izraisa muskuļu audu zudumu. Ietekme palielinās, jo miega deficīts kļūst hronisks. Cilvēkiem, kuri cieš no miega traucējumiem, ir lielāks aptaukošanās risks, tāpēc viņiem ir paaugstināts risks saslimt ar t.s. vielmaiņas sindromu un attīstās 2. tipa cukura diabēts.Miega deficīts arī kavē svara samazināšanos – cilvēki ar lieko svaru un aptaukošanos, kuri guļ pārāk maz, neskatoties uz svara samazināšanas pasākumiem, zaudē mazāk svara nekā tie, kuri guļ pietiekami daudz.
Somijas eksperiments
Somijas zinātnieku komanda no Upsalas Universitātes doktora Džonatana Sedernēsa vadībā veica eksperimentu, lai atšifrētu šīs parādības vielmaiņas mehānismu. Pētījumā piedalījās 15 veseli brīvprātīgie, kuriem bija jāpavada divas naktis miega laboratorijā. Pirmajā naktī gaismas tika izslēgtas pulksten 22.30, un subjektiem bija jāguļ līdz pulksten 7:00. Arī otro nakti brīvprātīgie pavadīja gultā, taču līdz rītam gulēt neļāva. No rīta tiem tika ņemti muskuļu un zemādas tauku paraugi. Izrādījās, ka pēc negulētas nakts muskuļu šūnās glikolīzes process (glikozes pārvēršana enerģijā) bija daudz mazāk intensīvs. Šūnas izmantoja mazāk glikozes, kas izraisīja glikozes līmeņa paaugstināšanos asinīs. Tā vietā, lai ražotu enerģiju no glikozes, šūnas sadedzina olb altumvielas no muskuļiem.
Iemesls, iespējams, bija bezmiega izraisītā virsnieru dziedzeru radītā glikokortikoīdu izdalīšanās – pēc negulētas nakts brīvprātīgo asinīs bija nepārprotami paaugstināts kortizola līmenis. Savukārt tauku šūnās notika pretējs process – pārmērīga glikolīzes enzīmu aktivācija. Tauku šūnas mēģināja izlietot – tas ir, uzglabāt – asinīs piegādāto lieko glikozi, radot vairāk tauku krājumu.
Tātad jau viena bezmiega nakts izraisīja vielmaiņas procesu nobīdi. Ilgtermiņā tas var izraisīt svara pieaugumu un 2. tipa diabēta attīstību.stundas, notiek svara pieaugums. Tāpat svarīga var būt palielināta apetīte, ko izraisa miega trūkums.
Miega deficīts un civilizācijas slimības
Zinātnieki pieļauj, ka miega un nomoda ritma traucējumi izraisa DNS metilēšanas traucējumus, kas savukārt izraisa vielmaiņas procesu izmaiņas. Metilēšana ir bioķīmisks process, kas aktivizē (vai deaktivizē) gēnus, lai tie varētu veikt dažādas funkcijas.
Pētnieki arī pierādījuši, ka metilēšanas traucējumu dēļ skeleta muskuļos aktivizējas gēni, kas palielina noslieci uz iekaisuma procesiem – hronisks iekaisums ir viens no galvenajiem aterosklerozes izmaiņu izraisošajiem faktoriem
Tātad miega trūkums, kas ir Rietumu civilizācijas simptoms, varētu izskaidrot pieaugošās aptaukošanās, diabēta un sirds un asinsvadu slimību epidēmijas.
"Zdrowie" mēnesī