Apzinātību var saprast kā spēju apzināties to, kas notiek mūsos, bet arī to, kas notiek mums apkārt. Jūs varat satikt terminus zemapziņa un bezsamaņa - kā tie atšķiras no apziņas jēdziena un kas tas ir?

Saturs:

  1. Apziņa: kas tas ir?
  2. Psiholoģiskā apziņa
  3. Medicīniskā apziņa

Apziņair noslēpumaina parādība lielākajai daļai no mums. Tāpat kā medicīna ir diezgan labi izpratusi daudzu dažādu orgānu darbību, viena orgāna darbība joprojām nav zināma - mēs runājam par cilvēka smadzenēm.

Protams, vispārējie cilvēka nervu sistēmas darbības principi ir zināmi, mediķiem izdodas veikt pētījumus par dažādu neirotransmiteru iedarbību, taču tomēr daudzi cilvēka prātos notiekošie procesi paliek ārkārtīgi noslēpumaini. Viens no šādiem mulsinošajiem aspektiem ir apzināšanās.

Apziņa: kas tas ir?

Apziņu var definēt dažādi. Latīņu valodā apziņa tika saukta par "conscientia" - vārdu, kas tika izveidots, apvienojot vārdus "con" ("ar") un "scientia" ("zināšanas"). Agrāk termins "conscientia" galvenokārt tika lietots, lai aprakstītu slepenās zināšanas, bet plašākā, metaforiskā nozīmē to varēja tulkot kā zināšanas, ar kurām katrs dalās tikai ar sevi.

Ir vispāratzīts, ka apzinātība nozīmē spēju apzināties iekšējos procesus (ķermeņa iekšienē) un ārējos procesus (visu, kas notiek ārpus ķermeņa). Izmantojot šādu pieeju, pateicoties apziņai, cilvēki cita starpā varētu sāpju sajūta vai zināšana par savām domām, bet arī apzināšanās ļautu orientēties apkārtējā vidē, t.i., apzināties, kur šobrīd atrodies.

Virs apziņas ir bijusi saistīta ar cilvēkiem, bet vai Homo sapiens tiešām ir vienīgā suga, kurai ir apziņa - tas īsti nav zināms. Daudz kas ir atkarīgs no tā, cik plaši apziņa ir definēta.

Ja pieņemam, ka par apziņu var runāt arī tad, kad dotā būtne spēj orientēties savā vidē, tad tādā gadījumā varrunāt par to, ka dzīvniekos ir arī apziņa.

Ja pieņemam, ka spēja analizēt savas domas un emocionālos stāvokļus ir izšķiroša apziņas iegūšanai, tad dzīvniekus ne vienmēr var klasificēt kā organismus, kam raksturīga apziņa. Bet kā ir īsti - mūsdienu medicīna un zinātnes pasaule to vienkārši nezina.

Apziņas traucējumi: veidi un simptomi

Garīgās apziņas ietekme uz imūnsistēmu

Onejroid sindroms: cēloņi, simptomi, ārstēšana

Psiholoģiskā apziņa

Apziņas jautājums bija viens no aspektiem, kas īpaši interesēja psihoanalīzes tēvu Zigmundu Freidu. Šis izcilais ārsts izdalīja vairākus dažādus apziņas veidus. Pirmā bija "tīrā" apzināšanās, tā ir tā cilvēka prāta daļa, kurai mums vienmēr ir pilnīga piekļuve. Apziņā ir emocijas un domas, kas šobrīd ir mūsu galvā un kuras mēs varam analizēt jebkurā laikā un visos iespējamos veidos.

Ir vēl viens termins, kas ir cieši saistīts ar apziņu, t.i., zemapziņa. Ir arī dažādas sajūtas un domas, lai gan tās nav tik viegli pieejamas rokas stiepiena attālumā. Zemapziņa ir sava veida krātuve, no kuras mēs varam smelties, bet tikai tad, kad mēs patiešām vēlamies.

To var izskaidrot ļoti skaidri: apziņā domas un emocijas vienkārši eksistē, zemapziņā savukārt uzkrājas dažādas atmiņas un emocionālie stāvokļi, un tikai tad, kad sākam par tiem domāt, tie sāk parādīties no zemapziņa. Tāpēc nav grūti tikt pie dažādu garīgo stāvokļu kolekcijām, kas uzkrātas šajā cilvēka prāta daļā.

Vēl viens apziņas veids ir neapzinātība. Tāpat kā abos augstākminētajos cilvēka psihes elementos, arī bezsamaņā ir dažādas emocijas un domas, taču tām mums nav brīvas pieejas – vismaz bez īpašu psiholoģisku un psihoterapeitisku paņēmienu izmantošanas.

Kas ir gaišs sapnis un kā tas atšķiras no parasta sapņa?

Autogēnais Šulca treniņš, t.i. relaksācija un relaksācija

Apjukums: cēloņi, simptomi un ārstēšana

Bezsamaņas loma ir ļoti svarīga, jo uz to aiziet dažādas smagas atmiņas un domas. Šāda veida apziņas gadījumā tajā funkcionē dažādi emocionāli stāvokļi, kas - ja tie būtu apziņas vai zemapziņas prātā - varētu izraisīt nopietnus nervu traucējumus. Bezsamaņā uzkrājastik dažādas emocijas, kuras izspiež cilvēka psihe.

Iepriekš uzrādītais apziņas dalījums bieži tiek salīdzināts ar aisbergu, kas peld jūras ūdenī. Tās virsotne ir tas, kas ir "redzams" un kam piekļuve ir ļoti vienkārša, t.i., apziņa. Pārejas daļa – tas ir, kas ir tikai daļēji redzams, bet daļēji apslēpts – tā ir zemapziņa. Šādā pieejā bezsamaņā atrodas apakšā, ko mēs nemaz nevaram redzēt, jo tas ir “nogrimis” ūdens dzīlēs.

Medicīniskā apziņa

Par apzināšanos interesē ne tikai psihologi, bet arī ārsti. Apzinātības novērtējums ir viens no pamata aspektiem, kas ir svarīgi, piemēram, novērtējot pacienta stāvokli, kurš cietis, piemēram, nelaimes gadījumā. Ja pacienta apziņa neatšķiras no normas, to sauc par "pilnu apziņu".

Pacientiem var būt arī dažādi apziņas traucējumi, kas pazīstami kā apziņas traucējumi. Tie ietver kvantitatīvus apziņas traucējumus (kas ir, piemēram, miglaina apziņa vai koma) un kvalitatīvus apziņas traucējumus (kuros mainās pacienta apziņa, bet var parādīties arī dažādi citi simptomi, kuru piemēri ir delīrija sindroms un apjukuma sindroms.)

Vērts zināt

Kuru visvairāk interesē apziņa un dažādi tās veidi?

Apziņa un tās dažādie veidi ir viens no aspektiem, kas tiek analizēti psihoterapijas (tajā skaitā psihoanalītiskās terapijas) laikā. Iepriekš tika minēts, ka bezsamaņā uzkrājas traumatiski garīgi stāvokļi un neļauj tiem parādīties apziņā. Tas ir paredzēts, lai aizsargātu cilvēka prātu no pilnīgas sabrukšanas, lai gan tas nav ideāls mehānisms.

Negatīvi izteiktas emocijas, kas uzkrātas bezsamaņā, var ietekmēt visu cilvēka uzvedību, ieskaitot viņa psihes stāvokli. Psihiski konflikti bezsamaņā - īpaši neatrisinātie - var kļūt par cēloni dažādām problēmām attiecībās ar citiem cilvēkiem (tie var būt problēmu avots, piemēram, ar pareizu darbību attiecībās), taču tie var būt arī par pamatu tādu problēmu rašanās kā dažādi neirotiski vai garastāvokļa traucējumi Psihoterapeitisko seansu laikā, kuros tiek izmantoti psihoanalīzes principi, tiek analizēti individuālie apziņas līmeņi. Viens no terapijas mērķiem var būt bezsamaņas sasniegšana (šim nolūkam var izmantot dažādas tehnikas, tai skaitā sapņu analīzi vaihipnoze).

Pēc piekļuves šai cilvēka prāta daļai ir iespējams atrast neatrisinātus psihiskus konfliktus un pēc tam tos risināt - terapijas galīgais efekts ir atbrīvot pacientu no garīgajiem stāvokļiem, kas viņu mocīja (lai gan dziļi viņa psihē) un uzlabot viņa vispārējo darbību ikdienas pasaulē.

Par autoruPriekšgala. Tomašs NeckisBeigusi medicīnu Poznaņas Medicīnas universitātē. Polijas jūras cienītājs (vislabprātāk pastaigājas gar tās krastiem ar austiņām ausīs), kaķiem un grāmatām. Strādājot ar pacientiem, viņš koncentrējas uz to, lai vienmēr viņus uzklausītu un pavadītu tik daudz laika, cik nepieciešams.

Kategorija:

Psiholoģija