Preparāti roku dezinfekcijai ir paredzēti mikroorganismu iznīcināšanai. Visefektīvākie ir spirta bāzes šķidrumi, želejas un putas. Tiem piemīt plaša biocīda iedarbība un tie dezinficē 30 sekunžu laikā. No kādām slimībām viņi mūs var pasargāt?

Antibakteriāliem šķidrumiemun citiempreparātiem roku dezinfekcijaiir dezinficējoša iedarbība. Tas nozīmē, ka tie iznīcina lielāko daļu patogēno mikrobu uz mūsu rokām, lai novērstu infekciju. Lai tie būtu efektīvi, tiem jābūt 60–80 procentiem alkohola1 .

Dezinfekcija ir process, kurā tiek iznīcinātas mikroorganismu veģetatīvās formas (tomēr tā atstāj aiz sevis baktēriju sporas un lentivīrusus, izraisot slimības pēc ilga latentuma perioda). Papildus veģetatīvām formām augstas pakāpes dezinfekcija iznīcina arī mikobaktērijas, enterovīrusus un dažas sporu formas.2

Preparāti roku dezinfekcijai: veidi

Antibakteriālie un dezinfekcijas līdzekļi ir šķidruma, želejas vai putu veidā. Varat arī atrast spirtā samērcētas mitrās salvetes, kas noder, piemēram, ceļojot, kad īslaicīgi nav pieejams tekošs ūdens un ziepes.

Jāatceras gan, ka dezinfekcijas līdzekļi nenoņem redzamos netīrumus uz rokām, tie nenoņem tos mehāniski kā ziepjūdeni, kas samazina to dezinfekcijas efektu

Roku dezinfekcijas līdzekļi: kam tajos jābūt, lai tie būtu efektīvi?

Pirmkārt, tiem jābūt alkoholam. Roku dezinfekcijas līdzekļos izmantotie spirti ir etilspirts un izopropilspirts. Ir minēts arī n-propanols.

Šo spirtu pareizā koncentrācija ir 60-80 procenti. Paradoksāli, bet augstāka alkohola koncentrācija preparātā rada mazāku biocīdo potenciālu. Tas ir saistīts ar to, ka ūdens klātbūtnē proteīnu struktūras (baktērijas, sēnītes, vīrusi) tiek vieglāk bojātas (denaturētas) neatgriezeniski1 .

Alkoholiem raksturīga strauja baktericīda darbība (pat 10 sekundes), tie spēj inaktivēt mikobaktērijas, vīrusus un sēnītes, bet neiznīcina baktēriju sporas.

Kā prof. Didjē Pite, 1. Starptautiskās infekciju profilakses un kontroles konferences (ICPIC) līdzpriekšsēdētājs, "Ženēvas roku higiēnas modeļa" autors, alkohola pagatavošanai nepieciešamas tikai 30 sekundes.dezinficējiet rokas un iznīciniet kaitīgos mikroorganismus.3

Aptiekās nopērkamie antibakteriālie gēli papildus alkoholam satur mitrinošas vielas, piemēram, alvejas ekstraktu, glicerīnu, pantenolu, biezinātājus (karbomēru), smaržvielas, krāsvielas un dažreiz arī konservantus.

Preparāti roku dezinfekcijai: pret kādām baktērijām un vīrusiem tie ir aktīvi?

Preparāti roku dezinfekcijai uzrāda baktericīdu iedarbību (pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām), tie ir aktīvi pret sēnītēm. Tiem var būt pilnīga vai daļēja virucīda aktivitāte.

Galvenais faktors, kas nosaka vīrusu uzņēmību pret biocīdiem produktiem, ir to struktūra: apvalka esamība vai neesamība. Virucīdā efektivitāte balstās uz aktivitāti pret bezapvalku (t.i., hidrofiliem) vīrusiem. Hidrofīlie vīrusi ir daudz izturīgāki nekā lipofīlie vai apvalkotie vīrusi.

Etilspirts (60-80% koncentrācijā) ir aktīvs pret lipofīliem vīrusiem (piem., gripas vīrusiem, herpesvīrusiem, piemēram, HSV) un lielāko daļu hidrofilo vīrusu (piemēram, adenovīrusu, parvovīrusu, norovīrusu, enterovīrusu, rinovīrusu, rotavīrusu) ), taču neiznīcina A hepatīta (HAV) un poliomielīta vīrusus.

Izopropilspirts nav aktīvs pret enterovīrusiem2

Antibakteriālo gēlu iepakojumi cita starpā var būt lasiet par baktēriju iznīcināšanuE. Coli , salmonella, cūku gripas vīruss A/H1N1, rotavīruss.

Covid-19 koronavīrusa uzliesmojuma skartajos apgabalos PVO iesaka pēc iespējas biežāk lietot spirtu saturošus dezinfekcijas želejas un aerosolus pēc roku mazgāšanas ar siltu, tekošu ūdeni un ziepēm.

Roku dezinfekcijas līdzekļi: kā dezinficēt rokas

Uz nomazgātām un žāvētām rokām izspiediet pietiekami daudz dezinfekcijas līdzekļa, lai nosegtu abu roku ādas virsmu. Pēc tam preparātu rūpīgi jāierīvē visās abu roku virsmās: iekšpusē, plaukstas aizmugurē, atstarpes starp pirkstiem, īkšķus. Līdzekļa paliekas, neslaucīt, tikai ļauj nožūt. Paiet tikai 30 sekundes, un tas ir gatavs.

Preparāti roku dezinfekcijai: kas samazina to efektivitāti

Pamatkļūda ir pārāk reti mazgāt rokas un tās dezinficēt. To var izdarīt arī nepareizi (pārāk īss, izvairieties no dažām ādas daļām). Problēma ir arī rotaslietu nēsāšana, jo zem tām dezinfekcijas laikā neizņemsim mikroorganismus, kā arī pārāk garus nagus, krāsotus nagus (ar emalju zem naga nav redzami netīrumi). Tāpat nevajadzētu izlaist roku mazgāšanas soli.

Preparāti roku dezinfekcijai pret ziepjūdeni

Parastās ziepes nomazgājastauki, netīrumi, augsne, organiskas izcelsmes vielas. Šādas ziepes nedarbojas vai tām ir minimāla ietekme uz mikroorganismiem, lai gan tās var noņemt baktēriju floru, kas ir brīvi piestiprināta pie ādas.

Pētījumi liecina, ka tikai 15 sekundes, mazgājot rokas ar ziepēm un ūdeni, samazina baktēriju skaitu uz ādas, tās mehāniski noņemot.

Roku mazgāšana 30 sekundes (ĢIS ieteicamais laiks) vēl vairāk samazina šo skaitli, bet pilnībā to nenovērš. Tomēr, kā liecina pētījumi1, ziepes pietiekami neizvada patogēnus no veselības aprūpes darbiniekiem. Tāpēc par ārstniecības personu roku dekontaminācijas pamatmetodi ir atzīta dezinfekcija ar spirtu vai spirtu saturošu preparātu lietošanu2

Antibakteriālajos šķidrumos esošie spirti ir aktīvi pret grampozitīvām un negatīvām baktērijām,M. tuberkulozeun dažādu veidu sēnītes, kā liecina testiin vitro , un arī lielākajai daļai vīrusu .

Antiseptiķi uz spirta bāzes nenoņem redzamus netīrumus no rokām. Roku mazgāšana ar ūdeni un ziepēm (parastām vai antibakteriālām) mehāniski noņem netīrumus, bet neatņem ādu no visiem patogēnajiem mikroorganismiem.

Tātad, lai rokas būtu pareizi dezinficētas, vispirms nomazgājiet tās ar ūdeni un ziepēm, lai noņemtu mehāniski redzamus netīrumus un ar tiem arī dažus mikroorganismus, un pēc tam dezinficējiet ar spirtu saturošu dezinfekcijas līdzekli.

Pēc eksperta domāmKarolina Karabin, MD, PhD, molekulārais biologs, laboratorijas diagnostikas speciālists, Cambridge Diagnostics PolskaPēc profesijas biologs, specializējies mikrobioloģijā un laboratorijas diagnostikas speciālists ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi laboratorijas darbos. Molekulārās medicīnas koledžas absolvents un Polijas Cilvēka ģenētikas biedrības biedrs.Pētniecības stipendiju vadītājs Varšavas Medicīnas universitātes Hematoloģijas, onkoloģijas un iekšējo slimību katedras Molekulārās diagnostikas laboratorijā. Varšavas Medicīnas universitātes 1. Medicīnas fakultātē viņa aizstāvēja medicīnas zinātņu doktora titulu medicīnas bioloģijas jomā. Daudzu zinātnisku un populārzinātnisku darbu autors laboratoriskās diagnostikas, molekulārās bioloģijas un uztura jomā. Ikdienā kā speciālists laboratorijas diagnostikas jomā viņš vada Cambridge Diagnostics Polska satura nodaļu un sadarbojas ar uztura speciālistu komandu CD Diētas klīnikā. Praktiskajās zināšanās par slimību diagnostiku un diētterapiju viņš dalās ar speciālistiem konferencēs, apmācībās, žurnālos un interneta vietnēs. Īpaši interesē mūsdienu dzīvesveida ietekme uz procesiemmolekulāri organismā.

Kas jāņem vērā, izvēloties dezinfekcijas šķidrumu?

Pirmkārt, kompozīcija. Ir svarīgi, lai roku dezinfekcijas līdzeklis satur spirtus (etanolu, izopropanolu vai to maisījumu) optimālā koncentrācijā no 60 līdz 80%.

Kad dezinfekcijas šķidrums ir efektīvs?

Pēc preparāta izvēles svarīga ir tā lietošanas metode. Uz rokas jāuzklāj atbilstošs preparāta daudzums, kas spēs sasniegt visus rokas stūrus. Pirms dezinficēšanas vislabāk ir izņemt no rokām visas rotaslietas. Tāpat jāatceras, ka dezinfekcijas šķidrumam uz rokām jāpaliek vismaz 30 sekundes, lai tas būtu efektīvs. Ideālā gadījumā pirms šķidruma lietošanas rūpīgi nomazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni.

Vai glicerīna pievienošana dezinfekcijas līdzeklim samazina ādas sausumu?

Jā, roku dezinfekcijas līdzekļiem tiek pievienoti ādas mitrinātāji, piemēram, glicerīns. Saskaņā ar PVO ziņojumu, alkohola žūšanas efektu var samazināt vai novērst, pievienojot roku dezinfekcijas līdzeklim 1-3% glicerīna. Glicerīnu lieto, jo tas nav toksisks un neizraisa ādas alerģiju.

Skatīt 7 fotogrāfiju galeriju

Kategorija: