Uztura un veselīguma norāde — ko tās nozīmē? Vai tie var būt maldinoši?

• Kas ir uzturvērtības norāde?
• Ko nozīmē uzturvērtības norādes?
• Kas ir veselīguma norāde?
• Veselīguma norāžu paraugi
• Ko man kā patērētājam sniedz uztura un veselīguma norādes?
• Vai uzturvērtības un veselīguma norādes varētu būt maldinošas?

PĀRBAUDĪTS SATURSAutore: Aleksandra Żyłowska-Mharrab, dietoloģe, pārtikas tehnoloģe, pedagoģe

Uzturvērtības un veselīguma norādes ir stingri reglamentētas pārtikas aprites tiesību aktos. Noteikti esat redzējuši informāciju "satur tikai dabā sastopamus cukurus" vai "augu sterīni un stanoli pazemina holesterīna līmeni asinīs". Šie ir piemēri noderīgai informācijai par konkrēta produkta uzturvērtības īpašībām. Ko tie īsti nozīmē un kādu informāciju par produktu tie satur? Skatiet veselīguma norāžu paraugus.

Pārtikas produktu etiķetes ir pilnas ar informāciju. Starp tiem jūs atradīsiet uzturvērtību uz 100 g un porciju, sastāvdaļu vai potenciālo alergēnu sarakstu. Pārtikas produktu nosaukumi nedrīkst būt maldinoši, un pārtikas tiesību akti daudzus no tiem stingri nosaka. Sviestam jābūt sviestam, t.i., no govs piena un 82% tauku, tītara desas atšķiras no tītara desām. Uz produktiem var atrast daudz svarīgas informācijas par pārtikas produktu īpašībām. Tie ir tā sauktieuzturvērtības un veselīguma norādes .

Kas ir uzturvērtības norāde?

Uzturvērtības norāde, kā definēts, ir jebkura norāde, kas ietverta pārtikas produktu marķējumā un kas norāda, liek domāt vai netieši norāda, ka pārtikai ir īpašas uzturvērtības īpašības, jo:

• enerģijas (kaloritātes vērtība) tas nodrošina, nodrošina samazinātu vai lielāku daudzumu vai ko tas nenodrošina.
• uzturvielas vai citas vielas, ko tas satur, ar nelielu saturu vai bez tā.

Ko nozīmē uzturvērtības norādes?

Polijā ir apstiprināto uzturvērtības norāžu saraksts. Lai šāda norāde varētu parādīties uz preces, tai jāatbilst konkrētiem nosacījumiem. Uzturvērtības norādei var būt tieši tāds pats formulējums kā tālāk esošajā sarakstā vai patērētājam var būt tāda pati nozīme. Kādas uzturvērtības norādes var atrast uz etiķetēm un ko tās nozīmē?

• Zema enerģētiskā vērtība - cietai pārtikai, kas satur ne vairāk kā 40 kcal uz 100 g, vai šķidrai pārtikai, kas satur ne vairāk kā 20 kcal uz 100 ml.
• Samazināta enerģētiskā vērtība - vismaz par 30% mazāk kaloriju nekā produkta standarta versijā ar norādi, kas padarīja šo produktu mazāk kaloriju
• Nesatur kalorijas - šādi var marķēt pārtiku, kas satur līdz 4 kcal / 100 ml, bet saldinātāju gadījumā - ne vairāk kā 0,4 kcal vienā porcijā, kas ir saldināta ar saldumu tējkarote (6 g) saharozes, t.i., galda cukura.
• Zems tauku saturs – ja produkts satur ne vairāk kā 3 g tauku uz 100 g vai 1,5 g tauku uz 100 ml.
• Bez taukiem - pārtiku var marķēt ar šo etiķeti, ja tā satur ne vairāk kā 0,5 g tauku uz 100 g.
• Ar zemu piesātināto tauku saturu - Piesātināto tauku un "trans" taukskābju daudzums nedrīkst pārsniegt 1,5 g / 100 g vai 0,75 g / 100 ml. Abos gadījumos piesātinātās taukskābes un transtaukskābes nedrīkst nodrošināt vairāk par 10% no enerģētiskās vērtības.
• Nesatur piesātinātos taukus - piesātināto tauku un "trans" taukskābju daudzums nedrīkst pārsniegt 0,1 g / 100 g vai 100 ml
• Zems cukura saturs – pārtika nedrīkst saturēt vairāk par 5 g 100 g cietvielu un 2,5 g 100 ml šķidru produktu.
• Nesatur cukuru - produkts drīkst saturēt ne vairāk kā 0,5 g cukura 100 g vai 100 ml.
• Nav pievienoti cukuri – šāds paziņojums var parādīties uz pārtikas produktiem, kuriem nav pievienoti vienkāršie cukuri, disaharīdi (saharoze, glikoze, fruktoze, glikozes-fruktozes sīrups un citi) vai kādi saldinātāji. Arī produktam “bez pievienotā cukura” uz etiķetes ir jānorāda, ka tas satur dabā sastopamus cukurus.
• Zems nātrija/sāls saturs – ja produkts satur ne vairāk kā 0,12 g nātrija uz 100 g vai 100 ml.
• Ļoti zems nātrija/sāls saturs – ja produkts satur ne vairāk kā 0,12 g nātrija uz 100 g vai 100 ml. Izņēmums ir ūdeņi, kas nav dabīgie minerālūdeņi. Tie ar zemu nātrija saturu var saturēt līdz 2 mg nātrija uz 100 ml.
• Ļoti zems nātrija/sāls saturs – ne vairāk kā 0,04 g nātrija 100 g vai 100 ml produkta.
• Nesatur nātriju/sāli - šo norādi var izmantot pārtikas produktiem, kuros nātrija saturs nepārsniedz 0,005 g uz 100 g vai 100 ml.
• Nav pievienots nātrijs/sāls – šādiem ēdieniem nedrīkst būt pievienots sāls, turklāt nātrija saturs dabiski nedrīkst pārsniegt 0,12 g uz 100 g vai 100 ml.
• Diētisko šķiedrvielu avots - ražotājs var ievietot šo paziņojumu uz etiķetes, ja produkts satur vismaz 3 g šķiedrvielu 100 g vai 1,5 g šķiedrvielu uz 100 gpārtikas kcal.
• Augsts šķiedrvielu saturs - vismaz 6 g šķiedrvielu uz 100 g vai 3 g uz 100 kcal.
• Olb altumvielu avots – tie ir pārtikas produkti, kuros olb altumvielas nodrošina vismaz 12% enerģijas.
• Augsts olb altumvielu saturs - šis apgalvojums nozīmē, ka produkts nodrošina vismaz 20% enerģijas no proteīna.
• Vitamīna avots vai minerālvielu avots - uz etiķetes var būt šāds paziņojums, ja pārtikas produkts nodrošina vismaz 15% no ieteicamās vitamīna vai minerālvielas dienas devas 100 g vai 100 ml. Ieteicamā dienas deva ir norādīta Direktīvas 90/496/EEK pielikumā, un tā ir:

A vitamīns - 800 μg	Hlorīds - 800 mg
D vitamīns - 5 μg	Kalcijs - 800 mg
E vitamīns - 12 mg	Fosfors - 700 mg
K vitamīns - 75 μg	Magnijs - 375 mg
C vitamīns - 80 mg	Dzelzs - 14 mg
Tiamīns 1,1 - mg	Cinks - 10 mg
Riboflavīns -1,4 mg	Varš - 1 mg
Niacīns - 16 mg	Mangāns - 2 mg
B6 vitamīns - 1,4 mg	Fluors - 3,5 mg
Folijskābe - 200 μg	Selēns - 55 μg
B12 vitamīns - 2,5 μg	Chrome - 40 μg
Biotīns - 50 μg	Molibdēns - 50 μg
Pantotēnskābe - 6 mg	Jods - 150 μg
Kālijs - 2000 mg

• Augsts vitamīnu vai minerālvielu saturs - ja 100 g vai 100 ml pārtikas produkta sedz organisma vajadzību pēc vitamīna vai minerālvielas vismaz 30% no ieteicamās dienas devas
• Satur - jebkuru atļautu uzturvielu vai citu vielu, kas nav vitamīns vai minerālviela.
• Ar palielinātu saturu - ja pārtikas produkts atbilst norādes "avots" nosacījumiem, piemēram, proteīna avots, D vitamīna avots, un papildus satur vismaz par 30% vairāk deklarētās sastāvdaļas nekā parastie pārtikas produkti no tā paša kategorija.
• Samazināts saturs – ja pārtikas produkts satur vismaz par 30% mazāk deklarētās sastāvdaļas nekā tipiski pārtikas produkti no tās pašas kategorijas. Izņēmums ir mikroelementi - to var būt par 10% mazāk - un nātrijs (sāls) - par 25%.
• Gaišs - ja produkts atbilst tādiem pašiem nosacījumiem kā "ar samazinātu saturu", norādot, kuras sastāvdaļas produktā ir mazāk, piemēram, kalorijas, tauki, cukurs.
• Dabisks
• Omega-3 taukskābju avots - ja produkts satur vismaz 0,3 g alfa-linolēnskābes uz 100 g un 100 kcal vai vismaz 40 mg eikozapentaēnskābes un dokozaheksaēnskābes kopā uz 100 g un 100 kcal.
• Augsts omega-3 taukskābju saturs - ja produkts satur vismaz 0,6 g alfa-linolēnskābes uz 100 g un 100 kcal vai vismaz 80 mg eikozapentaēnskābes un dokozaheksaēnskābes kopā uz 100 g un uz vienu 100 kcal.
• Augsts mononepiesātināto tauku saturs – kad vismaz 45% no produkta sastāvā esošajām taukskābēm nāk no mononepiesātinātajiem taukiem. Tajā pašā laikā nepiesātinātajiem taukiem ir jānodrošina vismaz 20% no produktā esošās enerģijas.
• Augsts polinepiesātināto tauku saturs – kad vismaz 45% no produkta sastāvā esošajām taukskābēm nāk no mononepiesātinātajiem taukiem. Tajā pašā laikā nepiesātinātajiem taukiem ir jānodrošina vismaz 20% no produktā esošās enerģijas.
• Augsts nepiesātināto tauku saturs – kad vismaz 70% no produkta sastāvā esošajām taukskābēm nāk no mononepiesātinātajiem taukiem. Tajā pašā laikā nepiesātinātajiem taukiem ir jānodrošina vismaz 20% no produktā esošās enerģijas.

Kas ir veselīguma norāde?

Veselīguma norāde ir definēta kā jebkura norāde, kas norāda, liek domāt vai netieši norāda, ka pastāv saikne starp pārtikas produktu kategoriju, noteiktu pārtikas produktu vai kādu no tā sastāvdaļām un veselību.

Veselīguma norādei jābalstās uz jaunākajām zinātnes atziņām, un tai jābūt formulētai un patērētājam skaidri salasāmai.

Veselīguma norādes ir sadalītas:

• Ietver veselīguma norādes
• saistībā ar ķermeņa augšanu, attīstību un darbību,
• saistībā ar psiholoģiskajām funkcijām un uzvedību,
• saistībā ar svara zaudēšanu un svara kontroli.
• Riska veselīguma norāžu samazināšana, kas attiecas uz slimības attīstības vai attīstības riska samazināšanu, ko izraisa pārtikas vai pārtikas produkta sastāvdaļas izmantošana.

Veselīguma norāžu paraugi

Apstiprināto veselīguma norāžu saraksts ir daudz garāks nekā uzturvērtības norāžu saraksts, jo tās nevar grupēt kategorijās. Katra ierosinātā veselīguma norāde tiek izskatīta atsevišķi, jo tā attiecas uz ļoti šauru tvērumu – konkrētas pārtikas sastāvdaļas vai pārtikas produkta ietekmi uz konkrētu veselības aspektu.

Pašlaik (2022. gada decembrī) ir vairāk nekā 200 apstiprinātu veselīguma norāžu un vairāk nekā 2000 noraidītu veselīguma norāžu. Pilna informācijasarakstu pastāvīgi atjaunina Eiropas Komisija.

Veselīguma norāžu paraugi, ko var izmantot

• Neaizstājamās taukskābes ir būtiskas pareizai bērnu augšanai un attīstībai.
• Ēdot pārtiku/dzērienus, kas satur cukurus, nevis cukurus, pēc to ēšanas paaugstinās glikozes līmenis asinīs, salīdzinot ar pārtiku/dzērieniem, kas satur cukurus.
• Aktīvā ogle palīdz samazināt pārmērīgu gāzu veidošanos pēc ēšanas.
• Alfa-linolēnskābe palīdz uzturēt normālu holesterīna līmeni asinīs.
• Ir pierādīts, ka miežu beta-glikāni pazemina/samazina holesterīna līmeni asinīs. Augsts holesterīna līmenis ir koronārās sirds slimības attīstības riska faktors.
• Beta-glikāni palīdz uzturēt normālu holesterīna līmeni asinīs.
• Biotīns atbalsta pareizu nervu sistēmas darbību.
• Kalcijs un D vitamīns palīdz samazināt kaulu minerālvielu zudumu sievietēm pēcmenopauzes periodā. Zems kaulu minerālais blīvums ir osteoporozes izraisītu kaulu lūzumu riska faktors.

Ko man kā patērētājam sniedz uztura un veselīguma norādes?

Uzturvērtības un veselīguma norādes var ievērojami uzlabot pārtikas preču iepirkšanos veselībai nekaitīgi un informēti. Lai gan no pārtikas produkta sastāva var nolasīt daudz informācijas, ne visi zina no galvas ieteicamās vitamīnu (un patiesībā reti kurš zina šīs vērtības no galvas), olb altumvielu vai tauku daudzuma.

Uztura paziņojumā ir skaidri norādīts, ka ar noteiktu pārtikas produktu, kas jums rūp vai kuram ir īpaša ietekme uz veselību, jūs nodrošināsiet ievērojamu daudzumu sastāvdaļas.

Bet vai uzturvērtības vai veselīguma norāde vienmēr padara pārtiku par labu veselībai?

Vai uzturvērtības un veselīguma norādes varētu būt maldinošas?

Ar likumu ir aizliegts apzināti maldināt patērētāju, marķējot uzturvērtības un veselīguma norādes. Ražotājs nevar iesniegt norādi, ja pārtika neatbilst stingriem prasības iesniegšanas nosacījumiem.

Tātad jūs varat būt pārliecināti, ka, ja produkts satur informāciju par palielinātu olb altumvielu saturu, patiesībā to ir vairāk nekā šī produkta ekvivalentos. Ja ražotājs paziņo par beta-glikānu nozīmi veselībai, beta-glikānu saturs ir produktā, ko tas pārdod.

Tomēr var gadīties, ka pēc apgalvojuma redzēšanas jūs atbrīvojaties no sastāva un uzturvērtības pārbaudes. Smadzenes ir slinkas, un tām patīk vienkāršot procedūras. Kopšja uz etiķetes redzat kaut ko labu (galu galā, uzturvērtības vai veselīguma norāde ir patiešām laba), jūs, iespējams, automātiski pieņemat, ka pārtika ir laba jūsu veselībai.

Diemžēl tas ne vienmēr notiek. Produkciju paredzēts pārdot, un ražotāji uzsver savu produktu priekšrocības. No otras puses, tie nedaudz aizsedz trūkumus (nevar tos noslēpt saskaņā ar likumu), ievietojot informāciju etiķetes aizmugurē, fonā, ar mazāku druku.

Īpaši grūts izrādās jautājums par cukura pievienošanu produktiem. Ko darīt, ja kraukšķīgais ir šķiedrvielu avots, jo tajā ir arī daudz cukura? Kas jums piešķirs lielo vitamīnu saturu konfektēs, ja patiesībā konfektes ir praktiski tīrs cukurs? Vai majonēzes samazinātā kaloritātes vērtība padara to veselīgāku nekā standarta majonēze? Nav nepieciešams. Var izrādīties, ka tauku aizstājējs patiesībā satur mazāk kaloriju, taču kopumā tas negatīvi ietekmē veselību.

Tāpēc atcerieties – uzturvērtības un/vai veselīguma norāde uz etiķetes ir ļoti vērtīga un noderīga informācija, taču tā negarantē, ka produktam ir labs sastāvs vai tas ir labvēlīgs vispārējai veselībai.