Parastais dižskābardis ir lielisks koks, ko pirms daudziem laikiem ļoti izmantoja tautas medicīnā. Uzlējumu un tinktūru veidā savu pielietojumu atradušas gan parastā dižskābarža lapas, gan sakne. Uzziniet, kāda ir dižskābarža ietekme uz veselību, un pārbaudiet tā šķirnes.

Saturs:

  1. Eiropas dižskābardis: šķirnes
  2. Eiropas dižskābardis: darbība
  3. Kā pagatavot dižskābarža lapu tinktūru?
  4. Kā pagatavot dižskābarža uzlējumu?

Dižskābardis (izplatīts)ārstniecības nolūkos izmantots jau daudzus gadus - pret galvassāpēm vajadzēja palīdzēt aukstajām kompresēm ar dižskābarža lapām, savukārt augļus cepa un ēda, jo tika uzskatīts, ka šādā veidā ir iespējams ātri attīrīt organismu no visiem toksīniem.

Viņi arī uzticējās dziedinošajam spēkam, kas rodas, saskaroties ar pašu dižskābarža koku – atrašanās tā apkārtnē bija nomierina nervus un nomierina.

Arī mūsdienās daudzi cilvēki, kas tic dendroterapijai, t.i., koku neparastajai enerģijai, uzskata, ka dižskābardis ļoti pozitīvi ietekmē mūsu pašsajūtu

Pat neliela pastaiga vienu vai divas reizes nedēļā starp šīs sugas kokiem labi ietekmē mūsu psihi - paaugstinās dzīvības enerģijas līmenis, paaugstinās koncentrēšanās spējas, un tajā pašā laikā ķermenis nomierinās un noņem stresu

Eiropas dižskābardis: šķirnes

Ir grūti palikt vienaldzīgam, saskaroties ar šo koku varenību un spēku. Dižskābardis izaug līdz 40-50 metriem augstumā, tiem ir resns stumbrs un grezni, masīvi, plati zari.

Miza ir raksturīga - tā ir pelnu pelēka un vienmēr gluda, pat ja kokam jau ir vairāki desmiti vai vairāki simti gadu. Dižskābardis aug ziemeļu puslodes mērenajā joslā, var dzīvot līdz 300-350 gadiem.

Dižskābarža ģints kokiem ir gandrīz 10 sugas. Slavenākie ir:

  • parastais dižskābardis
  • austrumu dižskābardis
  • gofrētais dižskābardis
  • liellapu dižskābardis

Polijā dabiskos apstākļos sastopams tikai parastais (parastais) dižskābardis. Interesanta parastā dižskābarža šķirne ir Atropunicea, t.i., sarkanlapu dižskābardis

Vecie slāvi pret majestātiskiem un krāšņiem dižskābaržiem izturējās ar pienācīgu cieņu un cieņu, tie tika turēti lielā godā. Tika uzskatīts, ka tie pasargā no ļaunajiem spēkiem un burvestībām, tāpēc to stādīja visbiežākturiet viņus tuvu mājām, lai nodrošinātu mieru un drošību sev un savai ģimenei.

Eiropas dižskābardis: darbība

Dižskābarža iedarbība uz nierēm

Tas ir dezinficējošās, pretiekaisuma, diurētiskās, pretsāpju un attīrošās īpašības pateicoties tādām sastāvdaļām kā:

  • tanīni,
  • alkaloīdi,
  • saponīni,
  • fenola savienojumi,
  • skābes,
  • minerālsāļi.

Tieši viņiem uz dižskābarža bāzes gatavotie preparāti ir lieliski piemēroti, galvenokārt urīnceļu iekaisuma gadījumā, jo tie regulē nieres un novērš oligūriju

Dižskābarža ietekme uz gremošanas sistēmu

Dižskābardis arī palīdz izvairīties no problēmām ar gremošanas sistēmu, jo regulē gremošanu un uzlabo zarnu darbību

Daži cilvēki izmanto arī dižskābarža preparātus (galvenokārt no tā mizas) tīrīšanai un kā pretparazītu līdzekli.

Dižskābarža ietekme uz ādu

Ārēji dižskābardis tiek izmantots galvenokārt stomatīta un faringīta gadījumā, kā arī visu veidu čūlu, ekzēmu, seborejas, aknes, grūti dzīstošu brūču, apsaldējumu vai apdegumu gadījumos. Šādās situācijās tā ļoti antiseptiskās, pretiekaisuma un pretsāpju īpašības izrādās efektīvas.

Kā pagatavot dižskābarža lapu tinktūru?

Var pagatavot arī dižskābarža lapu tinktūru. Kā to pagatavot? Pusi tasi labi izžāvētu un sasmalcinātu lapu jāaplej ar vienu glāzi augstas procentuālās spirta. Novietojiet malā tumšā vietā divas nedēļas, pēc tam izkāš.

Tinktūru var dzert divas reizes dienā, līdz divām tējkarotēm. Tas ir piemērots arī ārējai lietošanai, ja mums ir problēmas ar ādu.

Kā pagatavot dižskābarža uzlējumu?

Uzlējumu gatavo galvenokārt no dižskābarža lapām, jo ​​tām ir visvairāk veselību veicinošas pielietojums. Vienu ēdamkaroti lapu aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens (tām jau jābūt nosusinātām un sasmalcinātām) un, uz vāka, ievilkties 15-20 minūtes. Pēc sasprindzinājuma varat dzert divas vai trīs reizes dienā, ne vairāk kā pa pusglāzei vienā reizē.

Uzlējumu var pagatavot arī no dižskābarža mizas. Lai to izdarītu, aplejiet apmēram 3 ēdamkarotes sasmalcinātas mizas ar litru ūdens. Uzkarsē līdz vārīšanās temperatūrai un vāra uz lēnas uguns apmēram 1 stundu (jēga, lai ūdens iztvaiko, tā tilpums jāsamazina uz pusi). Pēc tam uzlējums jānolej un jāatdzesē.

Arī dižskābarža rieksti (augļi) ir ēdami, tikai jāatceras tos pirms tam apgrauzdēt, jo tie satur alkaloīdu – fagīnu, ko lietojot pārmērīgā daudzumā, varizraisīt reiboni un kuņģa-zarnu trakta problēmas.

Kategorija:

Alternatīvā medicīna