- Dermatomiozīts - cēloņi
- Dermatomiozīts - simptomi
- Dermatomiozīts - diagnoze
- Dermatomiozīts - ārstēšana
Dermatomiozīts ir reimatiska slimība, kas uzbrūk muskuļiem, tos novājinot, kā arī ādai, kas izpaužas dažādās, raksturīgās pārmaiņās. Kādi ir dermatomiozīta cēloņi un simptomi? Kāda ir ārstēšana?
Dermatomiozīts(latīņudermatomiozīts , saīsināti kā DM) ir polimiozīta veids - reimatisks (konkrēti sistēmisks saistaudu), in kura gaita rodas hroniski iekaisumi muskuļos. Pacientiem ar dermatomiozītu tiek ietekmēta arī āda. Tikai retos gadījumos muskulis netiek iesaistīts (latīņudermatomiozīts sine miozīts ).
Pieaugušajiem dermatomiozīts skar 5-10 cilvēkus no 1 miljona, bet bērniem - 1-3 cilvēkus no 1 miljona.
Dermatomiozīts - cēloņi
Precīzi dermatomiozīta cēloņi nav zināmi. Ir aizdomas, ka tā ir autoimūna slimība, t.i., tāda, kurā imūnsistēmas šūnas uzbrūk ķermenim – šajā gadījumā muskuļiem un ādai.
LABI ZINĀT>>Traucējumi, ko izraisa autoimunitāte, t.i., AUTOIMUNOLOĢISKĀS SLIMĪBAS
Dažiem cilvēkiem ir aizdomas, ka vīrusu, baktēriju vai parazitāras infekcijas var būt faktori, kas izraisa patoloģisku imūnreakciju. Savukārt cilvēkiem, kuriem ir nosliece uz slimības attīstību, fiziskā slodze, ultravioletais starojums un medikamenti. Pirmie dermatomiozīta simptomi ir savārgums, drudzis un vispārējs vājums. Tad parādās ādas izmaiņas: Ts pseido brilles un Gotrona kunkuļi ir raksturīgākie dermatomiozīta simptomi Daži no tiem var parādīties, cita starpā, sarkanas folikulu blaugznas, difūza alopēcija vai ķermeņa apmatojums (hipertrichoze). Savukārt bērniem ceriņkrāsa ir visai sejai (ceriņu slimība), un nereti ir arī kalcija nogulsnes zemādas audos, visbiežāk ap locītavām PĀRBAUDE>>Zilumi, izsitumi, plankumi UZ ĀDAS - kādas slimības atklāj
Turklāt, līdzīgi kā polimiozīts, notiek arī: Turpretim miokardīts, kardiomiopātija, aritmijas vai plaušu hipertensija attīstās retāk nekā polimiozīta gadījumā. Lasi arī: Reimatiskais profils - reimatisko slimību testi Pacientiem ar dermatomiozītu iekšējo orgānu ļaundabīgo audzēju risks ir 20-25%. Visbiežāk diagnosticētās pavadošās neoplazmas ir olnīcu, plaušu, kuņģa-zarnu trakta, krūts un ne-Hodžkina limfomas. Lielākā daļa vēža gadījumu tiek diagnosticēti viena gada laikā pēc dermatomiozīta diagnozes, bet daži saka, ka vēzis var parādīties līdz 5 gadiem pēc DM diagnozes. Tādēļ pacientam jābūt onkoloģiskajā uzraudzībā. Savukārt citi pētnieki ir pierādījuši palielinātu vēža atklāšanu pirms dermatomiozīta simptomu parādīšanās (līdz 2 gadiem pirms DM) un ierosināja, ka dažiem pacientiem slimība var būt paraneoplastisks sindroms, t.i., slimību kopums. bojājumi, kas rada raksturīgus simptomus, kas var liecināt par neoplastiskā procesa līdzāspastāvēšanu. Lasi arī: Fibromialģija (FMS) – slimība, kas izpaužas ar sāpēm muskuļos un kaulos Ja ir aizdomas par dermatomiozītu: Pacientam tiek ievadīti imūnsupresīvi līdzekļi (parasti prednizons), kas "apklusina" imūnsistēmu, līdz ar to arī iekaisuma procesu organismā. Laika gaitā pacientam tiek ievadītas arvien mazākas zāļu devas. Ja pēc 4-6 nedēļām nav uzlabojumu vai slimības simptomi pasliktinās pēc prednizona devas samazināšanas, tam tiek pievienoti citi imūnsupresanti - metotreksāta, azatioprīna, ciklofosfamīda izvēle. Ja iepriekšminētais terapija ir neveiksmīga, 3-8 mēnešus tiek ievadīti intravenozi imūnglobulīna preparāti Lasīt vairāk šī autora rakstusDermatomiozīts - simptomi
Dermatomiozīts un vēzis
Dermatomiozīts - diagnoze
Dermatomiozīts - ārstēšana