Ir divas alkoholisma depresijas diagnozes: primārais alkoholisms ar sekundāro depresiju un primārā depresija ar sekundāro alkoholismu. Aplūkojot statistiku, tikai aptuveni 10% cilvēku, kas cieš no alkohola depresijas, slimība sākas ar depresiju. Lielākā daļa cilvēku ar depresijas problēmu saskaras tikai atkarības periodā. Vīriešiem ir lielāka iespēja saslimt ar alkohola izraisītu depresiju, lai gan ir satraucoši dati par pieaugošo to sieviešu skaitu, kurām ir garīgi traucējumi un vienlaikus alkoholisms.

Alkohola depresijair garīgi traucējumi, kuros alkoholam ir svarīga loma. Bez depresijai raksturīgajiem simptomiem (depresija, zems pašvērtējums, pašapziņas trūkums, pesimisms, vainas apziņa, pašnāvības mēģinājumi, nespēja izjust baudu u.c.) pastāv spēcīga atkarība no alkohola. Šajā situācijā depresija ietekmē alkoholismu, un alkohola lietošana ietekmē depresiju.

Depresija var radīt problēmas ar alkoholismu un attīstīties kā alkoholisma komplikācija. Depresiju, salīdzinot ar alkoholu, ir daudz grūtāk izārstēt, tāpēc, lai ar to uzvarētu, ir nepieciešama ne tikai pacienta vēlme un stipra griba, bet arī tuvinieku atbalsts.

Svarīgs

Šajās situācijās mēs varam runāt par alkoholisko depresiju: ​​

  • Depresija ir problēma un iemesls, kāpēc cilvēki pievēršas alkoholamŠajā gadījumā depresija attīstījās agrāk nekā alkoholisms. Ir paredzēts, ka alkohols palīdz cīnīties ar depresijas simptomiem (pašdziedinoša depresija), bet patiesībā tas var tos tikai pasliktināt. Alkohols, ko dzer pašsajūtas uzlabošanai, iedzen apburtā lokā, jo organisms arvien vairāk "anestēzē" un alkst arvien lielākas devas, kas ar laiku tik un tā pārstāj palīdzēt. Un atkarība paliek.
  • Atkarības laikā parādījās depresijaParasti tad, kad atkarīgais saprot, cik grūta ir viņa dzīves situācija. Pašnāvības mēģinājumi ir biežas šāda veida depresijas sekas.
  • Depresija parādījās pēkšņas alkohola lietošanas pārtraukšanas rezultātā, no kuras cilvēks bija atkarīgsŠajā situācijā depresija ir daļa no abstinences sindroma. Parasti tā ir viegla depresijas forma – īslaicīga (ilgst aptuveni 3 nedēļas) un nav nepieciešama nekāda ārstēšana.
  • Depresija parādījās ilgstošas ​​abstinences laikākadatkarīgais cilvēks domā, ka ir atguvies no atkarības. Bieži vien depresija šajā situācijā kļūst par cēloni t.s reibonis, t.i. atgriešanās no nedzeršanas un atgriešanās pie atkarības.

Alkoholiskā depresija – simptomi

Alkoholiskās depresijas simptomi dažādās situācijās var atšķirties. Ja depresija iestājas pēkšņas alkohola lietošanas pārtraukšanas brīdī, šeit ir runa par abstinences sindromam raksturīgiem simptomiem. Tās rodas pirmo 36 stundu laikā pēc pēkšņas alkohola lietošanas pārtraukšanas.

Tie ir, cita starpā stress, aizkaitināmība, bezmiegs, galvassāpes, trīce, apātija, apetītes trūkums un smagos gadījumos arī: halucinācijas, apziņas traucējumi, trauksme, maldi. Neraugoties uz pēkšņiem un satraucošiem simptomiem, šāda veida alkoholisma depresija parasti netiek ārstēta un pati izzūd.

Sekundārā alkoholiskā depresija ir ļoti slikta pašsajūta, kas sastāv no tādām sajūtām kā: dziļš pesimisms, depresija, bezmiegs, dzīves jēgas trūkums, palēninājums, zems pašvērtējums, pašapziņas trūkums, nogurums, apetītes trūkums, vainas apziņa, bailes, prieka trūkums, veicot darbības, kas līdz šim patika. Tā rezultātā tas var izraisīt pašnāvības mēģinājumus – arī tad, ja lieto alkoholu.

Alkoholiskās depresijas ārstēšana

Alkohola depresijas ārstēšana nav vienkārša. Bieži vien depresijas simptomus labi maskē alkoholisma problēmas, un tos ir grūti atšķirt. Vissvarīgākais alkoholiskās depresijas ārstēšanā ir to darīt divējādi – jārisina gan depresija, gan alkoholisms. Tāpēc ir jācīnās pret atkarību un garīgiem traucējumiem. Lai gan tas ir grūti, tas ir vienīgais risinājums, kas var efektīvi cīnīties pret slimību.

Jāatceras, ka alkoholismu nevar izārstēt. Tāpēc alkohola depresijas ārstēšanas mērķis ir panākt pastāvīgu atturību un atgūt dzīvesprieku bez alkohola. Ārstēšana visbiežāk tiek veikta, izmantojot farmakoloģiski atbalstītu psihoterapiju.

Alkoholisko depresiju grūtāk izārstēt tiem, kuri cieš no šīs slimības sekundārās formas, t.i., garīgiem traucējumiem, kas parādījās atkarības brīdī. Atkarība no alkohola šeit ir ārkārtīgi destruktīva. Pati slimības gaita var būt ļoti smaga un var beigties ar invaliditāti vai nāvi pašnāvības mēģinājumu rezultātā (tādi beidzas aptuveni 12% smagu alkohola depresiju). Depresija šajā gadījumā ir ļoti dziļa, daudz dziļāka nekā nedzērājiem. Iemesls, kāpēc ārstēšana šeit ir milzīgs izaicinājums, ir plaši izplatītā nevēlēšanās un neuzticēšanās ārstiem.Turklāt problēmas ir arī ar medikamentu lietošanu (aizmāršība, neiecietība vai nopietnas komplikācijas, kas saistītas ar vienlaicīgu alkohola lietošanu un medikamentu lietošanu). Pastāv liela smadzeņu un dažādu iekšējo orgānu bojājumu iespējamība.

Lai alkohola depresijas ārstēšana būtu veiksmīga, ir jāizpilda nosacījumi, no kuriem svarīgākais ir motivācija atveseļoties. Ja slimais apzinās savu stāvokli un atraisīs savu gribasspēku, lai tiktu galā ar slimību – viņam pietiek konsekventi sekot speciālistu ieteikumiem. Tā kā atkarīgo grupa ir cilvēki ar zemu pašvērtējumu un motivācijas trūkums rīkoties, viņu tuvinieki var būt nenovērtējams atbalsts šādiem cilvēkiem. Kopīgi pārvarējot vājās vietas, ir lielāka iespēja gūt panākumus.

Lasi arī: Alkoholisms – kādi ir pirmie alkoholisma simptomi?

Virtuālais alkometrs - izmantojiet BAL kalkulatoru

1. darbība no 3, ievadiet savu informāciju

18-99 gadicmKilograms

Kategorija:

Psihiatrija