Adaptācijas traucējumi var rasties ikvienam cilvēkam – tos izraisa situācijas, ar kurām sastopamies ikdienā, piemēram, piemēram, darba zaudēšana vai šķiršanās no partnera. Tie var būt dažādi: dažiem cilvēkiem dominē trauksmes un depresijas simptomi, citiem uzvedības traucējumi ir visizteiktākie. Izlasiet adaptīvo traucējumu apakštipus, to cēloņus un simptomus un uzziniet, kā rīkoties, ja tie rodas, t.i., kā ārstēt adaptīvos traucējumus.

Adaptācijas traucējumiICD-10 medicīniskajā klasifikācijā parādās vienā grupā kopā ar akūtas stresa reakcijas problēmu. Lai gan abas personas atšķiras ar būtiskām atšķirībām, tām ir viens kopsaucējs, kas ir stresa situācijas.

Saturs:

  1. Adaptācijas traucējumi: cēloņi
  2. Adaptācijas traucējumi: simptomi
  3. Adaptācijas traucējumi: ārstēšana

Adaptācijas traucējumi var rasties jebkuram cilvēkam – tie parādās bērniem, jauniešiem un gados vecākiem cilvēkiem. Sakarā ar to, ka daudzi no viņiem vispār netiek atpazīti (piemēram, tāpēc, ka daudzi pacienti ar šo problēmu neapmeklē nevienu ārstu), nav precīzas statistikas par adaptācijas traucējumu sastopamību.

Adaptācijas traucējumi: cēloņi

Adaptācijas traucējumu cēloņi ir daudzas dažādas situācijas, kas izraisa ievērojamu stresu. Te gan jāuzsver, ka tie ir tādi notikumi, kas var notikt katra cilvēka dzīvē (nevis, piemēram, lielas dabas katastrofas). Dažkārt tiek minēts, ka tie ir pasākumi, kas nepārsniedz t.s parasta cilvēka pieredze.

Konkrētāk, adaptācijas traucējumi rodas, kad cilvēks saskaras ar viņam grūti notikumiem, ar kuriem viņa psihe vienkārši nespēj tikt galā. Daudzo iespējamo adaptīvo traucējumu cēloņu piemēri:

  • darba zaudēšana;
  • mīļotā nāve;
  • šķiršanās no partnera;
  • finansiālas problēmas;
  • saslimst ar smagu (īpaši hronisku) slimību;
  • jāpārvieto (abiuz citu valsti un citu pilsētu);
  • vecāku zaudējums;
  • ceļojums, kura rezultāts būs ilgstoša atdalīšana no tuviem cilvēkiem;
  • pensionēšanās.

Interesanti, ka pielāgošanās traucējumi var attīstīties arī saistībā ar notikumiem, kas parasti tiek uztverti kā parasti pozitīvi. Mēs runājam par grūtniecību, apprecēšanos vai bērna piedzimšanu.

Nav grūti noticēt, ka visi iepriekš minētie notikumi var būtiski ietekmēt cilvēka psihi. Taču pareizos apstākļos – pat ja aiziešanu pensijā vai pārcelšanos pavada spēcīgas emocijas – garīgais stāvoklis stabilizējas diezgan īsā laikā, t.i., notiek adaptācija jauniem apstākļiem. Ja šāda situācija nenotiek, var attīstīties adaptācijas traucējumi.

Reaktīvi traucējumi var rasties ikvienam. Kā tos atpazīt?

Traumas: cēloņi, simptomi un ārstēšana

Reaktīvā psihoze: cēloņi, simptomi un ārstēšana

Adaptācijas traucējumi: simptomi

Cilvēkiem, kuriem attīstās adaptācijas traucējumi, var izpausties dažāda veida kaites. Iespējamie adaptīvo traucējumu simptomi ir:

  • nomākts garastāvoklis,
  • miega problēmas (parasti bezmiega veidā),
  • aizkaitinājums,
  • uzvedības traucējumi,
  • mēdz viegli dusmoties,
  • nemiers,
  • pastāvīgi satraucoši,
  • bezpalīdzības sajūta,
  • satraukuma sajūta.

Adaptācijas traucējumiem raksturīgs tas, ka pacients ar tiem ne tikai piedzīvo nepatīkamas kaites, bet arī cīnās ar ikdienas funkcionēšanas grūtībām. Tie var attiekties uz visiem dzīves aspektiem gan profesionālajā, gan ģimenes dzīvē, kā arī – attiecībā uz bērniem un pusaudžiem – uz skolas dzīvi.

Dažādiem cilvēkiem adaptācijas traucējumi var izpausties dažādi – šī iemesla dēļ tiek minēti vairāki veidi. Tie ir:

  • īsa depresīva reakcija,
  • ilgstoša depresīva reakcija,
  • jaukta trauksmes un depresijas reakcija,
  • adaptācijas traucējumi galvenokārt ar citu emociju traucējumiem,
  • adaptīvie traucējumi galvenokārt ar uzvedības traucējumiem,
  • adaptīvi traucējumi ar jauktiem uzvedības un emocionāliem traucējumiem,
  • adaptācijas traucējumi ar noteiktiem dominējošiem simptomiem (viņu gadījumā pacientiem diezgan bieži parādās somatiskie simptomi, piemēram, roku trīce, muskuļu sāpes vai sāpes vēderā).

Adaptācijas traucējumi parasti attīstās mēneša laikāno stresa faktora rašanās un tie izzūd 6 mēnešu laikā pēc šī faktora iedarbības pārtraukšanas. Taču, ja cilvēks visu laiku cīnās ar smagiem notikumiem – piemēram, viņa mājā dzīvo kāds no alkohola atkarīgs, kas burtiski sagrauj ģimenes dzīvi –, tad adaptācijas traucējumi var saglabāties ļoti ilgi, pārsniedzot iepriekš minētos sešus mēnešus, laiku.

Vērts zināt

Adaptācijas traucējumi un depresija

Ar adaptācijas traucējumiem ir izdevīgi doties pie speciālista – var būt gan psihologs, gan psihiatrs. Faktiski lielākā daļa šo problēmu gadījumu laika gaitā un pašas par sevi izzūd. No otras puses, sarunai ar psihologu var būt ļoti labvēlīga ietekme: tā var vienkārši ļaut paskatīties uz problēmu no cita leņķa un tikt galā ar to vieglāk.

Ir vēl viens arguments, lai dotos pie speciālista aizdomu par adaptācijas traucējumiem gadījumā - nepieciešams tos atšķirt ar daudzām dažādām entītijām, īpaši ar depresiju. Daži simptomi ir raksturīgi adaptīviem un depresīviem traucējumiem - mēs šeit runājam, piemēram, par sliktu garastāvokli vai miega problēmām.

Adaptīvo traucējumu simptomi tomēr ir mazāk izteikti un to rašanās nepārprotami notiek pirms stresa situācijas pieredzes, un depresijas gadījumā nav jāatzīst, ka pacients cīnījās ar sarežģītu notikums pirms saslimšanas. Depresīvie traucējumi ir nopietna problēma, kas prasa ārstēšanu, tāpēc vienmēr būtu labāk to izslēgt, jo tie ir atbildīgi par pacienta slimībām.

Adaptācijas traucējumi: ārstēšana

Iepriekš tika minēts, ka depresijas traucējumus var ārstēt – bet kā? Nu, pirmkārt, šeit tiek izmantota psihoterapeitiskā mijiedarbība - var palīdzēt kognitīvi-biheiviorālā terapija un ģimenes terapija. Dažkārt pacientam ir liels atvieglojums vienkārši sarunāties (vai vairākas reizes) ar psihologu.

Situācijā, kad pacients jūt, ka nespēj tikt galā ar piedzīvotajiem notikumiem, iespējams izmantot krīzes intervences centra palīdzību.Adaptācijas traucējumu simptomu augstas intensitātes gadījumā tas ir iespējams piemērot farmakoloģisko ārstēšanu. Šajā gadījumā var lietot antidepresantus (piemēram, serotonīna atpakaļsaistes inhibitorus). Gadījumā, ja pacienta dominējošā problēma ir smagas trauksmes lēkmes, viņam var ieteikt lietot īslaicīgus prettrauksmes līdzekļus, piem.benzodiazepīni.

Adaptācijas traucējumi bērniem un pusaudžiem

Adaptācijas traucējumi var parādīties jebkura vecuma cilvēkam, tomēr atkarībā no pacienta vecuma tie var noritēt dažādi. Adaptācijas traucējumi bērniem un pusaudžiem parasti izpaužas kā uzvedības traucējumi – bērns bieži piedzīvo dusmu un pat agresijas uzliesmojumus, kā arī var izrādīt dažādus vardarbīgus uzvedības veidus.

Jaunākajā vecuma grupā arī raksturīgi, ka viņiem adaptācijas traucējumi var izraisīt regresiju, kurā, piemēram, dažus gadus veci bērni atkal sāk zīst īkšķi, runāt bērnībā vai gultas slapināšanas epizodes.

Adaptācijas traucējumu cēloņi bērniem un pusaudžiem arī nedaudz atšķiras no pieaugušajiem. Viņu gadījumā problēmu rada, piemēram, vecāku šķiršanās vai situācija, kad bērna aizbildņi bieži mājās strīdas savā starpā.

Diezgan bieži adaptācijas traucējumu rašanās bērniem ir saistīta ar to, ka bērns sāk iet bērnudārzā vai skolā. Bērnam izglītības sākšana var būt neticama stresa avots – galu galā viņš sāk saskarties ar prasībām, lai sasniegtu noteiktus izglītības rezultātus, taču viņam arī jātiek galā ar izaicinājumu darboties vienaudžu vidū.

Dažiem bērniem ir vieglāk pielāgoties skolas dzīvei, citiem grūtāk - šī iemesla dēļ mazulis, kurš sāk spert pirmos izglītības soļus, ir rūpīgi jāuzrauga un, ja rodas aizdomas, ka viņam varētu būt adaptācijas traucējumi, jums ir jāsniedz viņam nepieciešamā palīdzība.

Vērts zināt

Adaptācijas traucējumi: vai tos var novērst?

Pilnīgi adaptīvos traucējumus nevar novērst – citi biežāk, citi retāk, bet katrs savā dzīvē saskaramies ar sarežģītām situācijām. Lai izvairītos no smaga stresa, kas ilgstoši sabojā nervus, jums vienkārši ir jātiek galā ar to. Ir vērts izstrādāt savus spriedzes mazināšanas veidus – tie var būt gan makšķerēšana, riteņbraukšana, gan pastaigas, klausoties mūziku. Izdevīgi ir arī uzticamu, veltītu cilvēku grupa, kam vajadzības gadījumā pastāstīt par savām problēmām. Parastai sarunai patiešām var būt terapeitisks efekts - vienkārši daloties savās bažās ar kādu, mēs varam justies labāk, un apziņa, ka mums ir kāds, uz ko paļauties, var vājināt stresa izraisītu notikumu ietekmi un samazināt adaptācijas traucējumu risku.

Avoti:

"Psihiatrija", zinātniskais redaktors M. Džerems,J. Rabe-Jabłońska, krogs. PZWL, Varšava 2011

"Psihiatrija. Mācību grāmata studentiem", B. K. Puri, I. H. Treasaden, eds. I poļu J. Rybakowski, F. Rybakowski, Elsevier Urban & Partner, Vroclava 2014

Par autoruPriekšgala. Tomašs NeckisBeigusi medicīnu Poznaņas Medicīnas universitātē. Polijas jūras cienītājs (vislabprātāk pastaigājas gar tās krastiem ar austiņām ausīs), kaķiem un grāmatām. Strādājot ar pacientiem, viņš koncentrējas uz to, lai vienmēr viņus uzklausītu un pavadītu tik daudz laika, cik nepieciešams.

Kategorija:

Psihiatrija