Lai gan šī ziema bija diezgan maiga, atvadāmies no tās ar atvieglojumu. Taču ir cilvēki, kuri nelabprāt domā par agro pavasari – meteoropāti. Tas viņiem ir sliktākais laiks, tāpat kā vēls rudens. Šiem gadalaikiem raksturīgie mainīgie laikapstākļi negatīvi ietekmē viņu pašsajūtu.

Tiek lēsts, ka katrs trešais mūsu platuma grādos dzīvojošais ar simptomiem reaģē uzlaikapstākļiem- sievietes 3-4 reizes biežāk nekā vīrieši, kas saistīts ar ikmēnešahormonālas izmaiņassavā ķermenī. Jutība pret laikapstākļiem palielinās līdz ar vecumu un… ar liemeni (cilvēki arlieko svaruir vairāk uzņēmīgi pret neizskatīgu auru nekā slaidi cilvēki). Bet jo optimistiskāks un rūdītāks ir cilvēks, jo mazāk problēmu viņam ir ar mainīgo situāciju aiz loga.

Laikapstākļi izraisa vai pastiprina kaites

Laikapstākļu ietekme uz pašsajūtu ir fakts, un ganu pareģojums par lietu, pamatojoties uz kaulu lūzumu, ir patiess! Mēs neslimojam laikapstākļu dēļ – tas tikai izraisa vai pasliktina kaites. Mainīgā aura ietekmē dzīvībai svarīgos organisma parametrus un funkcijas, t.sk par sarkano un b alto asins šūnu skaitu, hemoglobīna koncentrāciju, asinsspiedienu un tilpumu, asins piegādi smadzenēm, sirds ritmu, hormonu sekrēciju, ķermeņa temperatūru, aknu un nieru darbību, muskuļu tonusu. Mēs paši esam atbildīgi par iekrišanu meteoropātijā, jo esam pārāk tālu no dabas. Tāpēc mums ir grūti pielāgoties auras kaprīzēm, mēs esam arvien mazāk nocietināti un arvien vairāk pakļauti jebkādām infekcijām.

Jums tas jādara

Padomi meteoropātiem

  • Uzlabojiet savu fizisko stāvokli – regulāri vingrojiet un pavadiet pēc iespējas vairāk laika ārpus telpām neatkarīgi no laikapstākļiem
  • Gūstiet pietiekami daudz miega - jūsu ķermenim ir vajadzīgas vismaz 6 stundas miega dienā, lai pareizi atveseļotos.
  • Parūpējies par savu uzturu – bagātini savu ikdienas ēdienkarti ar vitamīniem un mikroelementiem, kas labi iedarbojas uz nervu sistēmu (t.sk. magnijs, B vitamīni)
  • Ierobežojiet stipras tējas un kafijas dzeršanu – tie sensibilizē nervu sistēmu; aizstāt tos ar minerālūdeni, augļu un dārzeņu sulām.
  • Nocietiniet sevi - apmeklējiet pirti, no rīta pārmaiņus ejiet aukstā un siltā dušā, beidziet ar aukstu.
  • Klausieties mūziku - pat pēc vētrainas dienas jūsu iecienītākās melodijas nomierinās jūsu nobružātos nervus un uzlabos jūsunoskaņojums.
  • Uzturieties labi apgaismotās telpās - daudz siltas gaismas tumšā dienā palīdz atpūsties.
  • Ieskauj sevi ar optimistiskiem cilvēkiem, ar viņiem ir vieglāk panest laika apstākļu kaites.

Laikapstākļu ietekme uz sirds un kuņģa problēmām

Mainoties laikapstākļiem, pastiprinās ar hroniskām slimībām saistītās kaites, t.sk. ar čūlaino, sirds un asinsvadu, reimatismu, astmu. Cilvēki ar šiem stāvokļiem var mēģināt mazināt auras nelabvēlīgo ietekmi. Pārejot atmosfēras frontēs, ķermeni nedrīkst pārslogot ar piepūli - gan fizisko, gan garīgo. Sirds slimniekiem ir jāizvairās no spēcīgām emocijām, un čūlas jārūpējas par pareizu uzturu. Noder arī garšaugi, kas nomierina nervu sistēmu, atvieglo iemigšanu, palīdz tikt galā ar kuņģa slimībām (piem., baldriāna sakne, apiņu rogas, pasifloras zieds un melisas zāle).

Svarīgs

Mareks Majčers, biometeoroloģisko jautājumu eksperts : Pašlaik nav pētījumu par to, kuri Polijas ģeogrāfiskie reģioni ir labāki un kuri sliktāki no meteoropātijas viedokļa. Turklāt jāņem vērā, ka laikapstākļu mainīgums ir saistīts ar vairākām somatiskām slimībām (kardioloģiskām, neirozēm, depresiju, astmatiskām, reimatiskām). Ir daudzi cilvēki, kas nav tipiski meteoropāti, un, ņemot vērā to, ka viņiem ir citas slimības, viņi veido lielu grupu, kas ir jutīga pret laikapstākļiem. Polijas klimatiskajos apstākļos viss gads mums var sagādāt smagu laiku. Stabilas auras ilgāka uzturēšana ir unikāla un tāpēc poļiem ir tiesības sūdzēties par laikapstākļiem, pareizāk sakot, par to lielo mainīgumu. Statistiski vissliktākais šajā ziņā ir marts, kad visvairāk atmosfēras frontes iet cauri Polijai (papildus arī daļa no februāra un aprīļa). Otrs meteoropātu negatīvi uztvertais periods ir novembris un decembris (t.s. rudens depresijas laiks), ko izraisa pēkšņa un būtiska dienas saīsināšana, kā arī biežākas spiediena svārstības un palielināts nokrišņu daudzums. Tomēr tas nav likums – pagājušā gada novembris bija viens no laikapstākļiem stabilākajiem mēnešiem, un šoreiz par pagājušo rudeni sūdzēties nevarēja.

Kā mēs reaģējam uz maksimumiem, kritumiem un vētrām

Mēs jūtamies vislabāk, kad pēc zemākā līmeņa un pirmajās 7-10 uzplaukuma dienās tas sāk noskaidroties. Diemžēl gadā tādu dienu ir maz. Mēs esam daudz vairāk pakļauti laikapstākļu nelabvēlīgajai ietekmei. Pārejot laikapstākļu frontēm (gadā ir aptuveni 140 dienas), palielinās pašnāvību, infarktu skaits, parādās kuņģa čūlas asiņošana, galvassāpes un migrēnas.Biežāk notiek negadījumi - ceļu satiksmes negadījumi, strādājot lielā augstumā. Lielākā daļa no tām tiek novērotas 24 stundas pirms frontes parādīšanās. Šis periods ir labvēlīgs arī dzemdībām. No otras puses, vējains kritums pastiprina reimatiskas sāpes, astmas simptomus un jau paaugstina augstu asinsspiedienu. Tuvojas lietus pastiprina locītavu kaites, un, kad tieši virs zemes karājas smagi mākoņi, cilvēki ar noslieci uz alerģijām sūdzas par pietūkušiem plakstiņiem, niezošām acīm un siena drudzi. Savukārt vētras rada nemiera sajūtu, asinsrites traucējumus, apgrūtina koncentrēšanos. Atmosfēras izplūdes dēļ gaisā palielinās pozitīvo jonu daudzums, kas kaitē jūsu pašsajūtai. No otras puses, negatīvā gaisa jonizācija, ko pēc vētras jūtam kā īpaši svaigu gaisu, mūs ļoti labvēlīgi ietekmē.

"Zdrowie" mēnesī