Vitamīni un minerālvielas ir būtiski, lai zobi un smaganas būtu veseli. Tiesa, ikdienas higiēna un pārbaudes zobārsta kabinetā ir veselu zobu un smaganu pamats, taču ikdienas uzturā nevajadzētu aizmirst par vitamīniem un minerālvielām. Tikai dažus no tiem ražo mūsu pašu ķermenis, pārējais ir jāpiegādā ķermenim, izmantojot veselīgu uzturu un uztura bagātinātājus.

Diēta, kas bagāta arvitamīniemun minerālvielām ir būtiska, laisaglabātu zobus un smaganas . Ja tie ir nepietiekami, palielinās smaganu slimību un iekaisuma, mutes čūlu un pat dobumu risks. Kādu sastāvdaļu mūsu ēdienkartē nevajadzētu iztrūkt? - Galvenie elementi ir kalcijs, D vitamīns, fosfors un C vitamīns. Ja rūpējamies par veseliem zobiem un smaganām, uz mūsu šķīvjiem nevajadzētu trūkt to avotu. Tas ir ārkārtīgi svarīgi pieaugušajiem, bet galvenokārt bērniem, kuru organismi dinamiski attīstās. Piemēram, kaulu struktūras veidojas ap 18 gadu vecumu, tāpēc, jo vairāk vitamīnu šajā periodā nodrošināsim ar veselīgu, daudzveidīgu uzturu, jo stiprāki būs mūsu zobi. Saldumiem un ātrajiem ēdieniem, kas tik ļoti patīk lieliem un maziem, diemžēl trūkst uzturvielu. Līdz ar to lielāka jutība pret zobu problēmām pat bērnībā, saka zāles. stom. Dorota Stankovska, ceļveža "Esi gudrs pie zobārsta" autore.

Vitamīni un minerālvielas veseliem zobiem un smaganām

1. Kalcijs – spēlē nozīmīgu lomu kaulu struktūru, līdz ar to arī zobu veidošanā. Tas ir tas, kurš padara tos veselīgus un stiprus. Kalcijs arī novērš osteoporozi, kas var izraisīt kaulu lūzumus un kaulu audu pavājināšanos ap zobiem. – Kalcijs mūsu asinsritē cirkulē nelielos daudzumos un tā līmeni rūpīgi regulē organisms. Ja mēs to nenodrošināsim pareizajos daudzumos ar uzturu, organisms šos trūkumus aizpildīs, paņemot to kā dēli no kaula – skaidro eksperte.

Labākie kalcija avoti ir piena produkti, t.sk. sieri, jogurti, brūnie rīsi, pupiņas, zaļie lapu dārzeņi, piemēram, kāposti vai brokoļi, lasis, sardīnes un apelsīni.

2. Fosfors ir būtisks uzturā, lai kalcijs pilnībā iedarbotos. Tas ir īpaši svarīgi uzturā attīstošiem bērniem.

Labākie fosfora avoti ir graudi, kāpostikvieši, sojas pupas, mandeles un citi rieksti, mājputnu gaļa, zivis, olas, tomāti, gurķi, vīnogas un citrusaugļi.

3. D vitamīns ir svarīgs arī tāpēc, ka regulē kalcija un fosfora līdzsvaru asinīs, padara tos labāk uzsūcas un uzsūcas organismā, kas nozīmē stiprus zobus. D vitamīnam ir arī pozitīva ietekme uz periodonta audiem. Pētījumi liecina, ka cilvēki, kuru uzturs ir bagāts ar D vitamīnu, vismazāk cieš no gingivīta un periodontīta.

Vislabākos D vitamīna avotus iegūst saules gaisma, taču D vitamīns ir atrodams arī pienā, sierā, olās, noteikta veida graudos un treknās zivīs, piemēram, sardīnēs, mencā un tunci.

4. C vitamīns ir būtisks periodonta veselībai. Tas palīdz veidot un atjaunot saistaudus, kas atbalsta ķermeni smaganu infekciju gadījumā. Cilvēki, kuriem trūkst C vitamīna, var būt vairāk pakļauti smaganu iekaisumam. - Saistaudu darbības traucējumi var izraisīt pat nopietnas smaganu slimības, piemēram, skorbutu, kurā, cita starpā, traucēti kolagēna ražošanas procesi provocē vairākus simptomus, t.sk pietūkušas, aizaugušas smaganas, problēmas ar brūču dzīšanu, kustīgumu, nestabilitāti, kā arī zobu izkrišana – brīdina zobārste. Savukārt bioflavonoīdi, kuru kompleksi ar C vitamīnu, samazina aplikuma nogulsnēšanos, kas palielina gingivīta un kariesa risku. C vitamīns ir arī spēcīgs antioksidants, kas mobilizē mūsu imūnsistēmu un paātrina brūču, tostarp mutes dobuma, dzīšanu.

Labākie C vitamīna avoti ir mežrozīšu augļi, smiltsērkšķi, upenes, sarkanie pipari, pētersīļi, mārrutki, Briseles kāposti, ziedkāposti.

5. Lai gan A vitamīns ir saistīts ar labu redzi un spēcīgu imunitāti, tas arī palīdz uzturēt labu gļotādu, periodonta audu stāvokli un nodrošināt pietiekamu siekalu daudzumu. Tas ir svarīgi zobu veidošanās un zobu šķilšanās procesā. Tas palīdz arī uzturēt veselīgus periodonta audus, tostarp smaganas, jo tas veicina brūču dzīšanu.

Labākie A vitamīna avoti ir zivis, olu dzeltenumi, siers, subprodukti, piemēram, aknas, dārzeņi, dzelteni un oranži augļi, piemēram, mango, burkāni, saldie kartupeļi un zaļie lapu dārzeņi, piemēram, kāposti, spināti, kas bagāti ar beta karotīnu, kas ir dabiska forma A vitamīna.

6. B vitamīni ir labvēlīgi arī mutes dobuma veselībai. To trūkums izpaužas kā: glosīts (izk altusi, purpursarkana mēle), sausas lūpas, saplaisājuši mutes kaktiņi (B2), siekalu dziedzeru iekaisuma bojājumi,gļotādas paaugstināta jutība (B1), gļotādas sastrēgums, dedzinoša sajūta, pavedienu papilu pietūkums un palielināšanās uz mēles virsmas (B3).

Savukārt, pateicoties B6 vitamīna klātbūtnei mutes dobumā, palielinās "labo" baktēriju daudzums, un samazinās daudzums, kas atbild par kariesa attīstību.

Labākie B vitamīnu avoti ir mājputni, gaļa, sēnes, pākšaugi, piemēram, pupiņas, zirņi un zaļie dārzeņi.

7. Koenzīms Q10 darbojas kā katalizators enerģijas ražošanas procesā. - Nodrošinot enerģiju 95% mūsu ķermeņa šūnu, tas cita starpā atbalsta pareiza brūču dzīšana. Tam ir svarīga loma periodonta slimību profilaksē un ārstēšanā – tas samazina uzņēmību pret gingivīta attīstību, mazina sāpes, atbalsta periodonta audu atjaunošanos un samazina smaganu asiņošanu – skaidro daktere Stankovska.

Labākie CoQ10 avoti ir cūkgaļa, liellopu gaļa, vistas aknas, rapšu eļļa un pētersīļi.

Ieteicamais raksts:

Koenzīms Q10 – dabisks līdzeklis atjaunošanai. Kādas īpašības tai piemīt?