Arodslimības ir slimības, ko izraisa veselībai kaitīgi faktori, kas rodas darba vidē. Darba veikšanas veids var būt arī arodslimības cēlonis. Kā un kad tiek diagnosticētas arodslimības? Kādi pabalsti ir pieejami darbiniekam, kuram diagnosticēta arodslimība?

Saturs:

  1. Arodslimības - diagnoze
  2. Arodslimības - darba devēja pienākumi
  3. Arodslimības - pabalsti
  4. Arodslimības un pensionēšanās

Arodslimībasir cena, ko maksājam par tehnisko progresu un civilizācijas attīstību. Pretēji šķietamajam, arodslimības nav problēma, ar kuru mēs saskaramies jau simts vai divsimt gadus.

Pirmā pieminēšana par arodslimību un tās izraisīto nāvi nāk no Ēģiptes aptuveni 2000. gadā pirms mūsu ēras. Upuris nomira, ieelpojot silīcija dioksīda putekļus, kas izraisīja pneimokoniozi.

Ir vairāk līdzīgu piemēru. Instrumentu izgatavošana no vara un citiem krāsainiem metāliem izraisīja saindēšanos ar šiem metāliem. Ir zināma arī svina (svina) kaitīgā ietekme. Par to jau rakstīja Hipokrāts.

Renesanses laikā interese par ar darbu saistītām slimībām pieauga. Elenborgas 1524. gada traktātā ir aprakstīts dzīvsudrabs un svins, uz kura krita zelta ieguvēji.

Zinātniskās arodmedicīnas tēvs tiek uzskatīts par Bernardino Ramazini (1633-1714), itāļu ārstu, kurš aprakstīja veselības un slimību riskus, kas saistīti ar 52 profesijām.

1906. gadā pēc profesora Luidži Devoto iniciatīvas notika 1. Starptautiskais arodslimību kongress, un pēc četriem gadiem profesors nodibināja pirmo arodslimību klīniku medicīnas vēsturē. Pagājušā gadsimta 20. gados daudzās Eiropas valstīs parādījās pirmie arodslimību saraksti, kas bija par pamatu atlīdzības saņemšanai par veselības bojājumiem, kas nodarīti saistībā ar veikto darbu

Arodslimības - diagnoze

Arodslimības diagnoze darbiniekam vai bijušajam darbiniekam var notikt viņa darba attiecību laikā vai pēc darba pārtraukšanas, bet ar nosacījumu, ka slimības simptomi tiek dokumentēti sarakstā norādītajā periodā. arodslimības.

Darbiniekam, kurš cieš nelaimes gadījumā darbā vai saslimst ar arodslimību sarakstā norādīto arodslimību, ir tiesības saņemt pabalstus no plkst.sociālā drošība.

Par aizdomām par arodslimību var ziņot jebkurš ārsts, arī ģimenes ārsts, kurš īpašā formā ("nosūtījums uz pārbaudēm saistībā ar aizdomām par arodslimību") norāda uz savām bažām un nosūta to kopā ar medicīnisko dokumentāciju. uz tuvāko Provinces arodmedicīnas centru.

To var izdarīt arī darba devējs un pats darbinieks - bet tikai ar ārsta starpniecību, kas viņu aprūpē.

Katrā gadījumā, ja WOMP sertificējošais ārsts konstatē arodslimību, viņš šo informāciju nosūta valsts sanitārajam inspektoram. Ja viņš piekrīt ārstu savāktajam materiālam un viņu lēmumiem, viņi izdod administratīvu lēmumu, kas apstiprina arodslimību.

Cilvēki, kuri saslimuši ar arodslimībām, var paļauties uz palīdzību dažādu pabalstu veidā. Tomēr slimības atzīšana vien nenozīmē, ka pacientam ir tiesības uz tām.

To lemj ZUS sertificējošais ārsts, kurš ņem vērā izziņu par arodslimību, bet nosaka, cik lielā mērā tas ietekmē pacienta darba spējas

Ārsts var nolemt, ka arodslimība nav šķērslis darbam. Šo atzinumu var pārsūdzēt.

Arodslimības - darba devēja pienākumi

Ja darbiniekam (vai bijušajam darbiniekam) tiek diagnosticēta arodslimība, darba devējam ir pienākums:

  • nosaka arodslimības cēloņus, kā arī šīs slimības riska raksturu un apmēru, rīkojoties, konsultējoties ar Valsts sanitārās inspekcijas kompetento iestādi
  • nekavējoties novērst arodslimību izraisošos faktorus un veikt citus nepieciešamos profilakses pasākumus
  • nodrošināt medicīnisko ieteikumu ieviešanu

Arodslimības - pabalsti

Personām, kuras zaudējušas darba spējas arodslimības dēļ, ir tiesības uz vienreizēju, īstermiņa vai ilgtermiņa pabalstu.

Īstermiņa ieguvumiir:

  • slimības pabalsts - ja darba nespēju izraisījusi arodslimība, to izmaksā no nelaimes gadījumu apdrošināšanas. Pabalstu piešķir neatkarīgi no apdrošināšanas perioda no pirmās arodslimības izraisītas darbnespējas dienas. Pabalstu neizmaksā par darbnespējas periodiem arodslimības dēļ, par kuriem apdrošinātais saglabā tiesības uz atalgojumu, algu, stipendiju vai citu pabalstu par darbnespējas laiku
  • rehabilitācijas pabalsts -tiek piešķirts, ja pēc slimības pabalsta saņemšanas cietusī persona joprojām ir darbnespējīga, bet turpmākā ārstēšana vai rehabilitācija dod iespēju atgūt darba spējas
  • kompensācijas pabalsts - personai, kurai atalgojums samazināts paliekošu vai ilgstošu veselības traucējumu dēļ

Slimības pabalstu un rehabilitācijas pabalstu no nelaimes gadījumu apdrošināšanas izmaksā 100% apmērā no algas aprēķina bāzes. Šo pabalstu aprēķināšanas pamatā ir summa, kas ir pamats nelaimes gadījumu apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanai.

  • vienreizēja atlīdzība pienākas ikvienai apdrošinātajai personai, kurai ir bijuši pastāvīgi vai ilgstoši veselības traucējumi. Traumu nosaka ZUS sertificēts ārsts vai ZUS medicīniskā komisija

Personām, kuras zaudējušas darbspējas arodslimības dēļ, ir tiesības segt arī stomatoloģijas un profilaktiskās vakcinācijas, kā arī ortopēdisko piederumu izdevumus likumā par sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.

Ilgtermiņa ieguvumilīdz:

  • invaliditātes pensija - tiek piešķirta apdrošinātai personai, kura kļūst darbnespējīga arodslimības dēļ
  • apmācības pensija - piešķir personai, kurai nolemts pārkvalificēties, jo arodslimības dēļ nevar strādāt esošajā profesijā
  • māsu piemaksa - tā paredzēta personām, kuras atzītas par pilnīgi darbnespējīgām un patstāvīgas eksistences, vai sasniegušas 75 gadu vecumu. Šo pabalstu piešķir, pamatojoties uz ZUS sertificējošā ārsta lēmumu, kurā konstatēta pilnīga darbnespēja un patstāvīga pastāvēšana, un personām, kuras sasniegušas 75 gadu vecumu, piemaksu par kopšanu pensiju iestāde piešķir ex officio

Pabalsti mirušas personas ģimenei arodslimības dēļ :

  • vienreizēja kompensācija - mirušās apdrošinātās personas vai pensionāra ģimenes locekļiem, kuriem bija tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju personas, kura saslima ar arodslimību vai kurai bija tiesības uz invaliditātes pensijunāves dienā
  • nelaimes gadījuma apgādnieka zaudējuma pensija - tā izmaksājama pēc nelaimes gadījuma darbā vai arodslimības nāves apdrošinātā vai pensionāra. Tiesības uz pensiju ir tām pašām personām, kurām ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju saskaņā ar Pensiju likumu
  • piemaksa pie apgādnieka zaudējuma pensijas -ir paredzēts pilnīgi bārenim

Arodslimības un pensionēšanās

Ja pensionāram tiek diagnosticēta arodslimība, viņš var pieteikties uz arodslimības pensiju un pēc tam saņemt pensiju, kas palielināta par pusi no šīs pensijas.

Saskaņā ar Regulas Nr. 1974. gada 26. jūnija likuma - Darba kodeksa 235. panta 1. punktu arodslimība ir slimību sarakstā iekļauta slimība, ja darba apstākļu novērtēšanas rezultātā var bez šaubām secināt vai ar lielu varbūtību, ka to izraisījuši veselībai kaitīgi faktori, kas radušies darba vidē vai saistībā ar darba veikšanas veidu.

Par autoruAnna JarosaŽurnāliste, kas vairāk nekā 40 gadus nodarbojas ar veselības izglītības popularizēšanu. Daudzu konkursu laureāts žurnālistiem, kas nodarbojas ar medicīnu un veselību. Viņa saņēma, cita starpā Trasta balva "Zelta OTIS" kategorijā "Mediji un veselība", Sv. Kamils ​​apbalvots Pasaules slimo dienā, divas reizes saņēmis "Kristāla pildspalvu" nacionālajā veselības veicināšanas žurnālistu konkursā, kā arī daudzas balvas un atzinības konkursos "Gada medicīnas žurnālists", ko organizē Polijas asociācija Žurnālisti veselībai.

Lasīt vairāk šī autora rakstus

Kategorija:

Pacienta komplekts