PĀRBAUDĪTS SATURSAutors: Kšištofs Bialita

Troksnis ietekmē mūsu ķermeni vairāk, nekā bija paredzēts iepriekš. Trokšņa ietekme uz veselību ietekmē ne tikai dzirdi, bet visu nervu un sirds un asinsvadu sistēmu. Noskaidrot, kas ir troksnis, kādi ir trokšņa avoti, kāda ir trokšņa ietekme uz organismu, kādi ir profesionālā darba riski troksnī un kādas ir aizsardzības metodes pret troksni?

TroksnisMūsdienu pasaulē dzīve mūs pavada ik uz soļa – darbā, brīvajā laikā un pat miegā. No trokšņa pilnībā izvairīties nevar, taču ir ieteicams pasargāt sevi no pārmērīga trokšņa. Dzīvei trokšņainā vidē ir daudz seku veselībai.

Troksnis - kas tas ir?

Troksnis ir skaļu skaņu kopums, kas liek justies nepatīkamiem un traucē veikt ikdienas aktivitātes. Cilvēka auss spēj uztvert skaņas ar intensitāti 0-120 dB. Čuksts ir piemērs troksnim ar 20 dB, parastai sarunai - 60 dB un lidmašīnai, kas paceļas - 140 dB.

PVO par kaitīgā trokšņa slieksni atzīst trokšņa līmeni 80 dB. Ilgstoša šāda trokšņa iedarbība var nelabvēlīgi ietekmēt veselību. Troksnis virs 130 dB mehāniski bojā ausi un izraisa sāpes.

Ir vērts atcerēties, ka troksnis nav tikai pēkšņas, ļoti skaļas skaņas. Ilgstoša mazākas intensitātes (60-90 dB) trokšņu iedarbība apgrūtina koncentrēšanos un negatīvi ietekmē pašsajūtu. Līdzīgu efektu rada mainīgas amplitūdas skaņas, kas ir daudz kairinošākas nekā nemainīgas intensitātes troksnis.

Papildus dzirdamam troksnim esam pakļauti arī t.s nedzirdams troksnis. Šis ir īpašs trokšņa veids, ko cilvēka auss nedzird - skaņas ir ārpus mūsu apzināti uztveramo frekvenču diapazona.

Šāds troksnis paliek nedzirdams, taču tas var ietekmēt mūsu ķermeni. Nedzirdama trokšņa piemērs ir infraskaņa - zemas frekvences mehāniskās vibrācijas, kas spēcīgi ietekmē iekšējos orgānus.

Trokšņu avoti

Neatkarīgi no mūsu darba vietas un dzīvesveida mēs visi dzīvojam pakļauti trokšņa iedarbībai. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem troksnis ieņem otro vietu to vides faktoru sarakstā, kas rada vislielākos draudus sabiedrības veselībai(gaisa piesārņojums ir pirmajā vietā)

No kurienes rodas troksnis mūsu vidē? Šeit ir tā galvenie avoti:

  • satiksmes troksnis- nāk no autotransporta, dzelzceļa un gaisa transporta. Polijā pirmā ir īpaša problēma. Noslogota iela rada pastāvīgu troksni 70-80 dB. Pastāvīgā ceļu tīkla attīstība un transportlīdzekļu skaita pieaugums rada turpmākas satiksmes trokšņa problēmas saasināšanās risku. Veicot ceļu mērījumus 2022.gadā uz 92% no pārbaudītajiem Polijas ceļiem tika iegūti rezultāti, kas pārsniedza pieļaujamās normas (60 dB dienas laikā). Dzīvošana lidostas rajonos, kur ikdienas vidējais trokšņa līmenis sasniedz pat 100 dB, var būt vēl kaitinošāks. Līdz ar sakaru tīkla attīstību tiek mēģināts samazināt skaņu emisiju. Visbiežāk izmantotie risinājumi ietver skaņas necaurlaidīgus ekrānus un satiksmes ierobežojumus naktī.
  • rūpnieciskais troksnis- ietver skaņas no rūpnieciskiem uzņēmumiem. Galvenais rūpnieciskā trokšņa avots ir būvniecības, ražošanas, lauksaimniecības un pakalpojumu uzņēmumi. Uz visiem industriālajiem objektiem attiecas tiesību normas, kas regulē pieļaujamo emitētā trokšņa līmeni (Vides aizsardzības likums). 2022. gadā Polijā veiktie rūpnieciskā trokšņa monitoringa mērījumi liecināja, ka pieļaujamais trokšņa līmenis tika pārsniegts 23% pārbaudīto iekārtu
  • komunālais troksnis- visas skaņas, kas sasniedz mūsu dzīvokli, nāk no tā tuvākās apkārtnes (daudzdzīvokļu mājas, mikrorajona). Komunālā trokšņa avots var būt tehniskās instalācijas ēkā, čīkstošas ​​durvis kāpņu telpā vai traucējoši kaimiņi. Dzīvojamās telpās pieļaujamais skaņas līmenis ir 40 dB dienā un 30 dB naktī. Gadījumā, ja pašvaldības trokšņi pārsniedz normas, aicinām sazināties ar Valsts sanitārās inspekcijas apgabala nodaļu - kaitīgo faktoru (t.sk. akustisko) intensitātes uzraudzības institūciju mūsu dzīvesvietā
  • troksnis darba vidē- tā līmenis ir atkarīgs no mūsu darba vietas. "Normāls" biroja troksnis ir skaņu intensitāte 60-70 dB apmērā. Darbs celtniecībā, ķīmiskajā rūpniecībā, kalnrūpniecībā un smagajā rūpniecībā (pat 130 dB) rada vislielāko trokšņa risku. Darbs troksnī ir dzirdes bojājumu riska faktors. Saskaņā ar DDVA noteikumiem maksimālais pieļaujamais trokšņa līmenis 8 stundu darba dienā ir 85 dB
  • mājas troksnis- visas skaņas, kas nāk no mūsu dzīvokļa. AktivizētsTV un radio, strādājošas elektroierīces vai skaļa mūzika ir skaņas, kurām esam pakļauti pat atpūšoties. Atšķirībā no citiem trokšņa veidiem, mājas troksnis lielā mērā ir atkarīgs no mums. Ja vēlaties rūpēties par savu dzirdi, jums tā jāierobežo pēc iespējas vairāk un jābauda atpūta klusumā.

Troksnis - ietekme uz ķermeni

Jau sen zināms, ka troksnis negatīvi ietekmē dzirdes orgānu. Tomēr ne visi zina, ka trokšņa nelabvēlīgā ietekme var ietekmēt visu organismu. Jaunākie zinātniskie pētījumi liecina, ka troksnis ir saistīts ar tādām slimībām kā hipertensija, diabēts un peptiskās čūlas slimība. Troksnis būtiski ietekmē arī nervu sistēmu un garīgo stāvokli.

Lai izprastu trokšņa ietekmi uz dzirdi, ir noderīgi saprast, kā darbojas dzirdes sajūta. Skaņu apstrāde ar mūsu ausīm sākas auss kanālā. Akustiskais vilnis iet caur to, beidzot skarot bungādiņu.

Gaisa vibrācijas iekustina membrānu, kas tiek pārnesta uz vidusauss kaulu ķēdi: āmurs, lakta un lentes.

Tālāka skaņas apstrāde notiek iekšējā ausī, t.s labirints. Skaņas viļņa enerģija iedarbina šķidrumu labirinta iekšpusē.

Šķidruma vibrācijas stimulē dzirdes receptorus un pēc tam pārraida signālu uz smadzenēm caur dzirdes nervu, kur beidzot tiek uztverts skaņas signāls.

Kā troksnis var sabojāt mūsu dzirdi?

Pēkšņa pārāk augstas intensitātes skaņa rada risku t.s. akūta akustiskā trauma. Visbiežāk tas notiek petardes sprādziena vai šaujamieroča šāviena rezultātā. Auss iekšpusē var tikt bojāta vai pilnībā pārrauta bungādiņa, izmežģīti kauliņi vai var tikt iznīcinātas iekšējās auss šūnas.

Savukārt ilgstoša vidēja līmeņa trokšņa iedarbība var izraisīt hronisku, progresējošu dzirdes zudumu. Trokšņa līmenis, kas var kaitēt dzirdes orgānam, ja tiek regulāri pakļauts iedarbībai, ir 80 dB.

Ilgstošs troksnis izraisa neatgriezeniskas izmaiņas ausī - tiek novirzīts dzirdes slieksnis un mainās dzirdes sajūtas jutība. Parasta runa var kļūt nedzirdama un skaņas ir grūti atšķirt.

Trokšņa negatīvā ietekme sniedzas tālu ārpus mūsu ausīm. Trokšņa ietekme uz veselību var ietekmēt šķietami nesaistītas sistēmas – gremošanas, sirds un asinsvadu un endokrīno sistēmu. Troksnis ir pierādīts stresa faktors, kas rada vairākas negatīvas sekassekas.

Trokšņa iedarbība izraisa asinsspiediena paaugstināšanos un ilgtermiņā palielina hipertensijas risku. Jaunākie zinātniskie pētījumi liecina par saistību starp troksni un koronāro sirds slimību un miokarda infarkta attīstību. Stresa hormonu izdalīšanās, reaģējot uz troksni, palielina aptaukošanās, diabēta un peptiskās čūlas slimības risku.

Troksnis ir smags slogs mūsu nervu sistēmai. Pat zema skaļuma skaņas ( <35 dB) mogą nas rozpraszać i dekoncentrować. Organizm funkcjonujący w warunkach hałasu przeznacza mnóstwo energii na to, by się przed nim chronić.

Troksnis ir stresa faktors nervu sistēmai – tas var izraisīt nelabvēlīgas emocionālas pārmaiņas, aizkaitinājumu un pat agresiju

Trokšņa iedarbība var padarīt neiespējamu atpūtu, jo dzirde darbojas nepārtraukti, arī miega laikā. Lai nodrošinātu pareizu nervu sistēmas atjaunošanos, nepieciešams atpūsties klusumā.

Troksnis un darbs

Troksnis ir viens no visizplatītākajiem apdraudējumiem darba vietā. Trokšņa izraisīti dzirdes bojājumi ir viena no visbiežāk sastopamajām arodslimībām. Saskaņā ar Polijas Centrālās statistikas biroja datiem, cilvēku skaits, kas strādā trokšņa bīstamos apstākļos Polijā, ir 187,5 tūkstoši (dati no 2022. gada).

Rūpnieciskās apstrādes, kalnrūpniecības, būvniecības un transporta nozarēs nodarbinātie ir īpaši pakļauti troksnim darba vidē. Uz darbu trokšņa iedarbības apstākļos attiecas vairākas prasības un tiesību akti, kuru mērķis ir aizsargāt darbinieku veselību.

Trokšņa kontrole darba vidē tiek veikta daudzos veidos.Pieļaujamā trokšņa iedarbība nedrīkst pārsniegt 85 dB 8 stundu darba dienā . Stingrāki standarti attiecas uz pusaudžiem (maks. 80 dB) un grūtniecēm (maks. 65 dB).

Noteikumi nosaka arī maksimālo trokšņa līmeni, ko nedrīkst pārsniegt nevienā darbības laikā (maksimālais skaņas līmenis A - 115 dB, maksimālais skaņas līmenis C - 135 dB). Darba ilgums nepārtrauktā trokšņā 95-100 dB līmenī nedrīkst pārsniegt 40-100 minūtes dienā. No otras puses, darbs ar 110 dB trokšņa līmeni var ilgt līdz 10 minūtēm dienā.

Darba devējam ir pienākums regulāri mērīt troksni darba vidē. Ja darbinieki ir pakļauti trokšņa līmenim, kas pārsniedz pieļaujamos standartus, darba devēja pienākums ir veikt atbilstošus pasākumus.

Darbiniekus var aizsargāt, saīsinot darba laiku trokšņa iedarbībai, nodrošinot atbilstošus individuālos aizsardzības līdzekļus (ausu aizbāžņus un ausu aizbāžņus) vai atbilstošu darba vietas pielāgošanu (akustiskie ekrāni, skaņu necaurlaidīgi apvalki).

Darba devējam ir arī pienākums nodrošināt darbiniekusregulāras profilaktiskas dzirdes pārbaudes.

Troksnis - profilaktiskās apskates

Medicīnisko pārbaužu veids un apjoms, kas jāveic darbavietā trokšņa iedarbībai pakļautajiem darbiniekiem, noteikts veselības ministra noteikumos. Saskaņā ar to darba devējam ir pienākums nosūtīt darbinieku uz sākotnējo un periodisko. Pēdējais ir jāatkārto regulāri: katru gadu pirmos 3 darba gadus un pēc tam ik pēc 3 gadiem.

Galvenās profilaktiskās pārbaudes darbiniekiem, kas pakļautas trokšņa iedarbībai, ietver:

  • otolaringoloģiskā izmeklēšana
  • un tonālā audiometrija.

Otolaringoloģiskā izmeklēšana ietver auss anatomisko novērtēšanu, izmantojot otoskopu, un indikatīvu dzirdes pārbaudi, izmantojot čukstu.

Toņa audiometrija ļauj objektīvi novērtēt dzirdes slieksni. Pārbaudes laikā pacients uzliek speciālas austiņas, kas nodrošina noteiktas intensitātes un augstuma skaņas. Pacienta uzdevums ir dot signālu brīdi, kad viņš dzird maigāko no sniegtajām skaņām. Katra auss tiek pārbaudīta atsevišķi.

Toņu audiometrija ļauj laikus atklāt dzirdes zudumus un novērtēt to veidu un izcelsmi. Papildus iespējams veikt t.s runas audiometrija - testi, kas novērtē spēju saprast dzirdētos vārdus.

Ja tam ir indikācijas, dzirdes orgāna diagnozi var paplašināt ar papildu izmeklējumiem. Uzlabotas dzirdes novērtēšanas metodes cita starpā ietver timpanometrija, otoakustiskā emisija un dzirdes izraisītie potenciāli (ABR). Timpanometrija ir tests, kas ļauj novērtēt bungādiņu.

Izmantojot timpanometriju, diagnosticē vidusauss, tostarp bungādiņas un kauliņu bojājumus. Otrais no šiem testiem - otoakustiskā emisija - novērtē gliemežnīcas stāvokli iekšējā ausī.

Dzirdes izraisītie potenciāli, savukārt, reģistrē smadzeņu reakciju uz dzirdes stimuliem. Tas ir viens no vismodernākajiem audioloģiskajiem testiem, kas ļauj diagnosticēt novirzes visos dzirdes ceļa posmos.

Troksnis - kā pasargāt sevi?

Apziņa par trokšņa kaitīgumu ir pirmais solis, lai samazinātu tā negatīvo ietekmi uz mūsu veselību.

Lai pasargātu sevi no trokšņa, mums jārīkojas daudzos veidos. Sākumā ir vērts padomāt, kā samazināt trokšņa daudzumu, kas mūs pavada ikdienā. Izvairīšanās no skaļas mūzikas klausīšanās, televizora skaļuma samazināšana vai skaņu izolējošu logu uzstādīšana mājās ir piemēri izmaiņām, kas var krasi samazināt trokšņa līmeni ap mums.

Gadījumos, kad mums jāpaliek iekšātrokšņainā vidē ir vērts parūpēties par atbilstošu aizsardzību - ausu aizbāžņiem vai ausu aizbāžņiem (tas attiecas arī uz darba vietu)

Paturot prātā, ka troksnis ir saistīts ar milzīgu stresu mūsu ķermenim, plānosim atpūtu klusumā. Atpūta dabas klēpī nodrošinās detoksikāciju no skaļām skaņām un ļaus atjaunot visu nervu sistēmu.

Kategorija:

Veselība